Cilvēciskuma iznīcināšana

 

   Postcivilizācijā cilvēciskums tiek apzināti masveidā iznīcināts. Postcilvēkiem nebūs cilvēku cilvēciskums. Tātad nebūs humānisms (lat. humanus – cilvēcīgs) – uzskatu un praktiskās rīcības sistēma, kas liecina par cilvēkmīlestību, cilvēka cieņu, rūpēm par cilvēka labklājību un tendēta uz cilvēku, viņa prasībām, interesēm, vērtībām. Cilvēciskuma parametri ir pašcieņa, cilvēcība, garīgums, prāta brīvība, par ko aforismu lielmeistars Antuans de Sent-Ekziperī teica: “Es zinu tikai vienu brīvību, un tā ir prāta brīvība”. Vēl viņam ir aforisms “Vienīgā īstā greznība ir cilvēku saziņas greznība”.

    Postcivilizācijā cilvēciskums saglabājas tikai izredzēto slānī, kas pārvalda postcilvēku masas jeb t.s. vienkāršos cilvēkus, kā par masu sabiedrību parasti saka civilizācijā.  Izredzēto slānis neatsakās no cilvēciskuma un nepieļauj tā iznīcināšanu savā slānī. Izredzēto slānis sev saglabā cilvēciskuma nodrošināšanas bāzi izglītībā, audzināšanā, garīgajā kultūrā. Izredzēto slānī uzvedība un darbība, kā arī starppersonālā komunikācija nav atsacījusies no cilvēku tradicionālajiem formātiem, līdzekļiem, mehānismiem, tehnoloģijām u.tml. Turpretī postcilvēku masām tiek nodrošināta specifiska izglītība, audzināšana, garīgā kultūra, kas ir efektīva cilvēciskuma nepieļaušanā. Postcivilizācijā cilvēciskums kā masveida kvalitāte nav vajadzīga. Cilvēciskums ir kaitīgs, jo traucē izredzēto slānim valdīt. Postcivilizācijā izredzēto slānis tiecas panākt, ka atsacīšanās no cilvēciskuma hominīdu masās ir brīvprātīga un īstenojas ar entuziasmu.

   XX gs. beigās un XXI gs. sākumā cilvēciskuma iznīcināšana ir reāls process. Diskurss par šo procesu nav konspiroloģija, publicistiskā metaforizācija, futuroloģiskā fantāzija, pārdroša utopija, tendencioza interpretācija. Cilvēciskuma iznīcināšanas process ontoloģiski visaptveroši un pārsteidzoši rezultatīvi sākās jau civilizācijas norieta posmā. Procesam ir augsti panākumi, un tos var katrs saprātīgs indivīds adekvāti uztvert un izprast. Augstajiem panākumiem ir empīriskā uzskatāmība, un augstie panākumi jau ir plaši analizēti un objektīvi vērtēti zinātniskajā un publicistiskajā literatūrā.

   Cilvēciskuma iznīcināšanas procesā var fiksēt trīs etapus.

   Pirmajā etapā galvenais ir interneta sociālo tīklu izmantošana cilcēciskuma iznīcināšanā. Šis etaps laika ziņā attiecas uz civilizācijas norieta posmu, kad tiekamies ar milzīgu inovatīvo enerģiju informācijas tehnoloģiju radikālā modernizācijā un cilvēku apziņas vadīšanā. XX gs. beigās sākās sociālo tīklu maģija. Radās burvestīgs un neizskaidrojams spēks, kas ļoti dziļi ietekmē cilvēkus. Sociālie tīkli kļuva jauna fundamentāla iespēja cilvēku informatīvi refleksīvajai vadīšanai, reizē kardināli pārkārtojot sociuma stratifikāciju. Sociālie tīkli aktīvi sāka formēt dažādas interešu grupas. Tajās nekāda reprezentatīvā un identiskā nozīme nav šķiriskajai piederībai, izglītībai, profesijai, dzīves vietai, stāvoklim sabiedrībā u.tml. Sociālos tīklus politiķi un politiskās varas institūti sāka izmantot kā sabiedriskās apziņas informatīvās vadības placdarmu. Sociālie tīkli kļuva informatīvās cīņas lauks, kā arī dažādu pasākumu efektivitātes kāpināšanas līdzeklis. Ar sociālo tīklu palīdzību sāka censties panākt informatīvo pārākumu. Sociālajos tīklos izplatītās idejas enerģijas kritērijs kļuva atbalstītāju mehānistiski summēts apjoms. Par sociālajiem tīkliem nevar teikt, ka tie ideāli kalpo cilvēkiem, uzlabo cilvēku pašsajūtu, garīgo komfortu, pilnvērtīgas informācijas iegūšanu.

   Pirmo etapu nākas dēvēt par apziņas saindēšanas etapu. Tajā toksiski valda FAGMA – Facebook, Amazon, Google, Microsoft, Apple. Minētie jaunlaiku slavenie monstri cilvēkos atdzīvina somatiskos dēmonus, kuri panāk totālu atkarību no digitālās vides. Tiek toksiski radīta diva veida atkarība.

   Pirmkārt, tā ir atkarība no interneta, sociālajiem tīkliem, mobilā telefona, interneta veikala. Faktiski tā ir tīri fiziska, mehānistiska, instiktīva atkarība no “dzelžiem” – digitālajām ierīcēm pašām par sevi.

   Otrkārt, tā ir materiālistiski instrumentāla atkarība, cilvēkos nostiprinot intelektuāli primitīviem un garīgi sekliem materiālistiem tipisku dzīves motivāciju, orientāciju, morālo vērtību sistēmu, kad cilvēka esamības vienīgie instrumenti kļūst patērēšana, izklaide, emocionālā bauda. FAGMA psiholoģiski jūtīgi atbalsta cilvēkus, kuri visu vērtē tikai no izdevīguma, labuma, praktiskuma viedokļa.

   FAGMA funkcionēšanas centrā ir cilvēku materiālistisko interešu noskaidrošana un, tā teikt, pavedinoša izmantošana. Par FAGMA lietotāju tiek apkopots viņa uzvedības individuālais portrets. Šie portreti kļūst dārgs produkts mūsdienu ekonomikā. Portretā ir uzzināms, kādā manierē cilvēks internetā formulēja viņam vajadzīgo, vai viņš laboja un precizēja formulēto vajadzību, cik viņš ātri un pareizi formulēja vajadzīgo, cik ilgi viņš bija saitā un kur devās pēc tam, kādus saitus vēl viņš apmeklē, kurā diennakts laikā to dara.

   Pirmajā etapā cilvēki nezaudē cilvēcisko seju. Saglabājas viņu izvēles brīvība. FAGMAi ir plaša informācija par cilvēkiem. Taču neviens cilvēkus ar spēku nespiež lietot internetu, sociālos tīklus, iepirkties interneta veikalos utt. Savādāk ir otrajā etapā.

   Otrajā etapā centrā ir digitālā elektroniskā reģistra (DER) izveidošana. To izveido valsts politiskā vara piespiedu formā, neprasot sabiedrības atļauju. Valsts sagatavo DER, un reģistrā ir izvērsta informācija par katru iedzīvotāju. Tā ir juridiski leģitīma operācija. Valstī tiek pieņemti attiecīgi likumi, lēmumi, oficiālas instrukcijas.

   Pandēmijas “Covid-19” aizsegā DER izveidošana intensīvi izvērtās, piemēram, Krievijā. Tika sagatavots speciāls likumprojekts, kura pieņemšana parlamentā virzās bez apspriešanas. DER vajadzība netika apspriesta arī Krievijas sabiedrībā. DER katram iedzīvotājam būs fails-dosjē ar 30 veida ziņām. Katram cilvēkam būs personālais numurs – identifikators.

   Trešajā, drīzas nākotnes, etapā viss riņķos ap vakcināciju-čipizāciju. Tā būs koloidāla šķidruma injekcija asinīs ar nanosensoriem, kuri izplūdīs visā ķermenī. Globālo sociālo procesu analītikā FAGMA tiek skatīta ne tikai kā 2020.gada slavenā vīrusa kara organizētāja un Geitsa alķīmisko vakcīnu pielietošanas veicinātāja, bet arī kā nākotnē reāli iespējamās vakcinācijas-čipizācijas fane. Tas ir saprotams. Vakcinācijas-čipizācijas (protams, arī DER izveidošanas) rezultātā vara nonāks digitālo monstru rokās. Respektīvi, milzīga vara būs digitālo sistēmu administratoriem, kuri varēs netraucēti izmantot nanosensoru un citu informācijas avotu sniegto informāciju. Un tā jau vairs nebūs informācija par cilvēku, bet tā būs informācija par cilvēku-robotu, kuram ar cilvēciskumu nav nekādas saistības. Nav ticams, ka uz visiem laikiem saglabāsies Eiropā 2016.gadā pieņemtā dokumenta “General Data Protection Regulation”(GDPR) spēks. Eiropieši pagaidām cilvēku atzīst kā dzīvu radību ar cilvēcisko apziņu un gribas brīvību. Bet vai ilgi tas saglabāsies? Pandēmija “Covid-19” nepārprotami atklāja sabiedrības lielas daļas vienaldzīgo attieksmi pret cilvēka tiesībām, brīvību, valsts konstitūciju. Rietumu civilizācijas noriets jau ir sagatavojis infernālu augsni cilvēciskuma iznīcināšanai. Ellišķīgajā augsnē FAGMA, DER, geitsi jūtas neapdraudēti un nākotnes cerību sajūsmināti.