Baiļu pandēmija un baiļu profilakse

 

 

   “CORON-19” pandēmija 2020.-2021.g. tiek izmantota kā transformatīvais notikums cilvēces dzīves stila un cilvēces dzīves kārtības “lielai pārlādēšanai” (The Great Reset). Tā šo darbību atklāti, lepni un pašapmierināti dēvē t.s. globālās elites ideologi ar Pasaules ekonomiskā foruma (Davosas foruma) organizatoru Klausu Švābu priekšgalā. “Kovida” pandēmija izrādījās ļoti piemērota antropoloģisko, demogrāfisko, politisko, morālo, ekonomisko, finansiālo mērķu sasniegšanai, pēc kā globālā (anglosakšu) elite tiecās jau XIX-XX gs. mijā, bet īpaši drudžaini tiecās pēc II Pasaules kara un pēc t.s. aukstā kara sakarā ar sociālisma sistēmas sagraušanu Rietumu civilizācijā XX gs. beigās. Sociālisma sistēma (tās politikā elite) bija konkurents pasaules pārvaldīšanā un ģeopolitiskajā privatizēšanā. Rietumu kapitālisma sistēma (tas politiskā elite) nevarēja justies kā planetāri globāla valdniece. Konkurenta sagraušana manāmi stimulēja Rietumu elites prātus, ātri nonākot līdz globālās elites (pasaules valdības) pašapziņai.   

   XXI gs. sākumā globālā elite tik tikko nosauktos mērķus sāka konceptuāli apvienot vienā modelī – inkluzīvā kapitālisma modelī. Tā realizācija dzīvē kļuva globālās elites visaktuālākais un vissvētākais uzdevums. No XX gs. beigām dominējošais finansu kapitālisms esot sevi izsmēlis. Tāpēc ir nepieciešams veidot jaunu kapitālisma vēsturisko variāciju – inkluzīvo kapitālismu. Tā izveide nav iespējama bez “lielās pārlādēšanas”. To visefektīvāk, visātrāk, visrezultatīvāk varētu veikt ar kāda transformatīvā notikuma palīdzību. Globālā elite par skaistu transformatīvo notikumu sapņoja jau sen. ASV aizsardzības ministrs 2001.-2006. gadā bija Donalds Ramsfelds. Viņš lietoja jēdzienu “transformatīvais notikums”. 2003.gada aprīlī ministrija publicēja ziņojumu ar nosaukumu  “Transformation planning guidance”. Instrukcijā ir runa par vispārēju karantīnu transformatīvā notikuma laikā.

   Globālā elite ir apmierināta ar “COVID-19” pandēmijas laikā realizētajiem pārkārtojumiem cilvēku dzīvē. Tiek sekmīgi būvēta elektroniskā koncentrācijas nometne, nostiprinās makkartisms – kreisi (citādi) domājošo vajāšana, medijos un interneta platformās eksistē tikai liberālā imperiālisma un globālisma ideoloģija, norma kļūst attālinātais darbs, attālinātā izglītība, veselības aizsardzība, māksla un literatūra, Dieva pielūgšana. Pasaules sabiedrība neiebilst pret karantīnu kā sociāli politiskās organizācijas (institūta) formu.

   Taču pats lielākais panākums ir cilvēka “pārlādēšana”. Cilvēks par esamības galveno konstanti vairs neuzskata brīvību, bet tagad uzskata likteni, kas no viņa nav atkarīgs. Cilvēkam tagad ir viedoklis, bet nevis patiesība. Cilvēks atbalsta no viņa gaidīto politisko altruismu – brīvprātīgo pārcelšanos uz dzīvi elektroniskajā koncentrācijas nometnē. Viens no globālās elites ideoloģiskajiem guru Žaks Atalī prieku par panākumiem regulāri apliecināja 2020.gadā sniegtajās intervijās dažādu valstu žurnālistiem.

   Tomēr pagaidām eksistē protesti Eiropā, Amerikā. Tāpēc Bils Geits intervijā vācu medijam “Süddeutsche Zeitung” 2021.gada 27.janvārī cilvēci brīdināja par nākamajām pandēmijām. Turklāt nākamās pandēmijas būšot daudz nāvējošākas nekā “kovida” pandēmija. Globālās elites ģenerāleksperts virusoloģijā un vakcinācijā zina, ko runā.

   Panākumi cilvēku dzīves “lielajā pārlādēšanā” ir iespējami vienīgi adekvātā sociāli psiholoģiskajā gaisotnē. Sabiedrībā ir jārada formulētajam uzdevumam precīzi atbilstoša morālā, garīgā, intelektuālā atmosfēra, kas mudina akceptēt dzīves jauno stilu un dzīves jauno kārtību. Vajadzīgo atmosfēru (sabiedrisko domu) var panākt dažādā veidā. Vēsturiski tradicionāli veidi ir aģitācija un propaganda. Taču šie veidi prasa zināmu laiku. Aģitācijas un propagandas vajadzīgie rezultāti var tikt sasniegti tikai pēc mēnešiem, gadiem. Cita lieta, ja tiek iedarbināti cilvēka psihiski visdziļākie slāņi – bāzes instinkti. Tad momentā var tikt sasniegts vajadzīgais rezultāts.

   Jau “COVID-19” slimības konstatēšanas pirmajās dienās tika iedarbināts cilvēka viens no visbūtiskākajiem bāzes instinktiem – bailes. Tā rezultātā cilvēces sociāli psiholoģisko gaisotni momentā nosacīja masveida bailes. Gandrīz visu pasaules valstu iedzīvotāju garīgo, morālo, intelektuālo atmosfēru pārklāja bailes. Sabiedriskajā domā priekšplānā nostiprinājās bailes. Globālajai elitei pakļautajos pasaules medijos un interneta sociālajos tīklos dominēja tikai viena tēma – bailes.

   Bailes piemīt katram cilvēkam. Vienīgi idiots mēdz apgalvot, ka ne no kā nebaidās. Bailes ir katra cilvēka garīgais stāvoklis, saskatot reālus draudus vai nākotnē iespējamus draudus. Bailes ir negatīvs iedzimts emocionālais process.

   Bailes vislielāko kāpumu sasniedz, ja ir apdraudēta dzīvība. Tādā gadījumā bailes balstās uz pašsaglabāšanās instinktu. Taču bailes rodas ne tikai sakarā ar dzīvības apdraudējumu. Bailes var izraisīt vientulība, atstumtība, nomāktība, zaudējuma priekšsajūta. Baiļu sekas ir nepārliecinātība, nervu saspringtība, velme bēgt, meklēt aizsardzību, glābšanos.

   Zinātne bailes iedala divās lielās grupās. Vienā grupā ietilpst parastās bailes. Tās ir īslaicīgas bailes, kuras neietekmē cilvēka vērtību orientāciju, cilvēka uzvedību, komunikāciju ar citiem.

   Otrā grupā ietilpst patoloģiskās (hroniskās) bailes, izraisot šausmas, emocionālo šoku, kā arī zūd apziņas kontrole, degradējas starppersonālā komunikācija.

   Pašsaglabāšanās instinkta izraisīto baiļu rezultāts var būt panika. Panika ir neparedzētas situācijas, ārkārtēja notikuma izraisīts psihisks stāvoklis. Tam ir raksturīgas nepārvaramas bailes (paniskās bailes), nespēja saprātīgi lemt un mērķtiecīgi rīkoties. Panikai ir sociāls vēriens. Paniskas bailes var pārņemt sabiedrības masas, kā tas izpaužas “kovida” pandēmijas laikā. Par paniku liecina daudzu cilvēku nesaprātīgā rīcība. Panikai piemīt sociālais sajukums.

   Emocijas ir cilvēka līdzeklis iedarboties pašam uz sevi. Tāda atziņa ir sen pazīstama. Tādējādi arī bailes kā emocija cilvēkam var būt līdzeklis iedarboties pašam uz sevi. Šo procesu var dēvēt par baiļu profilaksi – savlaicīgu aizsardzības pasākumu veikšanu. Profilaktiski pasākumi ir atkarīgi no diviem faktoriem – cilvēka informētības un cilvēka intelekta. Abi faktori var regulēt baiļu iedabu. Tas ir labi redzams “kovida” laikā.

   Tā, piemēram, “kovida” laikā baiļu iedabu ietekmē statistika par slimības apjomu. Tiek acīmredzot pamatoti uzskatīts, ka “kovida” laikā nemitīgas bailes uzkurina apzināti falsificēta statistika. “Kovida” statistiskie dati netiek salīdzināti ar iepriekšējo epidēmiju/pandēmiju statistiskajiem datiem. Vārdu sakot, baiļu būtisks avots ir cilvēka neinformētība. Ja cilvēks būtu patiesi informēts, tad viņa baiļu iedaba būtu mērenāka - nebūtu paniskās bailes.

   Cilvēka intelekts ir iesaiņots instinktos. Cilvēka vispārīgās prāta spējas, prāts un sapratne atrodas instinktu varā. Tas ir nenoliedzams. Vienīgi nākas kritiski izturēties pret intelektuālismu – domāšanas, prāta atziņu, teorētisku domu pārsvaru pār jūtām un emocijām. Respektīvi, ir iespējams prāta pārsvars pār tādu emociju kā bailes. Šo pārsvaru nodrošina prāta attīstības līmenis. Vārdu sakot, jo augstāk attīstīts prāts (intelekts), jo rezultatīvāka ir baiļu profilakse. Kā jau tika minēts, vienīgi idiots nebaidās. Gudrs cilvēks baidās, jo viņš ļoti labi izprot, no kā ir jābaidās un no kā nav jābaidās.

 

 

 

 

  

Ko viņi vēlas jeb elegantais iluzionisms

  

   No “viņiem” visus nosaukt nav iespējams. Domājams, to izdarīt nav nepieciešams. Publiski zināma ir “viņu” viena daļa. Visticamākais, galvenā, virzošā, idejiski aktīvā un idejiski ģenerējošā daļa. No “viņiem” var nosaukt konceptuālos entuziastus - ideju autorus un ideju pilnveidotājus, kā arī ideju propagandētājus un ideju organizatoriskos kuratorus. Šī daļa ir publiskajā priekšplānā. Nav izslēgts, ka vēl ēnā ir paslēpušies viszinoši padomdevēji, kuri sevi uzskata par galvenajiem planetāro procesu komandieriem. Taču ir jāatgādina sena likumsakarība: ēnu mīlošie indivīdi tomēr ne vienmēr ir idejiski vispilnvērtīgākie talanti, un parasti viņos prevalē samērā primitīva ambiciozitāte, kuru baro dolāru privātīpašuma miljardi.

   “Viņi” veido t.s. globālo eliti. Tātad veido to personu grupu, kurai “COVID-19” pandēmija ir transformatīvs notikums cilvēces “lielajai pārlādēšanai” (The great reset).* Un tas nekas, ka pandēmija nav oficiāli izsludināta, un pasaules sabiedrība tiek rupji maldināta. 2020.gada 11.martā PVO pandēmiju neizsludināja oficiāli, bet tikai par pandēmijas iespējamību savā runā preses brīfingā ieminējās organizācijas ģenerāldirektors. Viņš teica: “We have therefore made the assessment that COVID-19 can be characterized as a pandemic” (mēs tāpēc varam uzskatīt, ka “COVID-19” var raksturot kā pandēmiju). PVO ģenerāldirektors preses brīfingā nevis oficiāli izsludināja pandēmiju, bet tikai izteica “mēs” viedokli, kuru dīvainā kārtā iztulkoja kā pandēmijas oficiālo izsludināšanu.**

   Globālās elites publiski zināmajā daļā greznojas princis Čarlzs. Viņa gēnos, nav grūti saprast, ir iedzimta “lielās pārlādēšanas” kaislība.*** Prinča Čarlza tēvs Edingurgas hercogs princis Filips ir planetāri slavens ar oriģinālo pašatklāsmi atbildēs uz “Deutsche Press Agentur” žurnālista jautājumiem 1988.gadā. Princis Filips neslēpa karsto velmi: “In the event that I am reincarnated, I would like to return as a deadly virus, in order to contribute something to solve overpopulation” (gadījumā, ja es kaut kādā veidā iemiesošos nākamajā dzīvē, tad es gribētu tajā atgriezties kā nāvējošs vīruss, lai nestu savu ieguldījumu pārapdzīvotības problēmas risināšanā). Tā patiešām ir oriģināla pieeja. Ne katram gribētos būt nāvējošam vīrusam, regulējot dzimstību uz Zemes.

  Globālās elites aprindās greznojas Romas pāvests Francisks.**** Viņa augstais krēsls ir vajadzīgs globālajai elitei. Augstais krēsls filistru aprindās  joprojām asociējas ne tikai ar planetāru spēku, bet arī ar eiropeiskās kultūras simpātisku arhaiku, bez kuras joprojām nespēj labi justies ateisma un postmodernisma aplaimotā sociuma daļa. Jau pasen eiropeīdu inteliģences salonos Romas pāvests funkcionē kā “kāzu  ģenerālis”, kuru lieliski parodizē krievu masu kultūras ekselences.

   Globālo sociālo problēmu speciālisti atgādina par Žaka Atalī nopelniem “lielās pārlādēšanas” konceptualizācijā. Tiekamies ar talantīgu ebreju. Atalī tāpat kā daudzi citi talantīgi ebreji ir devis milzīgu ieguldījumu eiropeīdu destruktīvajā mutācijā, kurā kādam varbūt gribēsies saskatīt nevis stihisku, bet apzināti motivētu stratēģiski filigrānu atriebību “āriešiem” par holokaustu.

   Internetā ir pieejami plaši citāti no Atali tekstiem un sacītā TV pārraidēs. Tā, piemēram, jau 1979.gadā viņš TV franču auditoriju iepriecināja ar savu “veselības diktatūras” koncepciju: “Mēs uzstādīsim diktatūras absolūtu formu, kurā katrs vēlēsies brīvprātīgi (“brīvi”) atbilst uzstādītajām normām. Nepieciešams, lai katrs brīvprātīgi (“brīvi”) atzītu savu verga statusu. Totalitārās sabiedrības jaunā forma tiek radīta ar medicīnas palīdzību, ieviestajiem jaunajiem labestības un ļaunuma jēdzieniem, jauno attieksmi pret nāvi”. Jau tolaik Atalī ierosināja izveidot speciālas “veselības pases” cilvēku kontrolēšanai. 2020./2021.gadā plānotās “imunitātes pases” (immunity passport) idejiskais tēvs ir Atalī. Viņš pirmais dzemdēja ideju par minēto dokumentu cilvēku totālai pakļaušanai.

   2009.gada 4.martā izdevumā “L’Express” Atalī rakstīja: “Vēsture mūs māca, ka cilvēce būtiski attīstās vienīgi tad, kad tā pa īstam no kaut kā baidās; tad tā sāk veidot aizsardzības mehānismus”. Tas tika sacīts ļoti drūmā laikā. Vēl nebija pierimusi pasaules finansiālā krīze, un daudzās valstīs joprojām plosījās “cūku gripa”. Taču tas Atalī neatturēja žēloties par valsts darbinieku un politiķu neizmantoto iespēju globālās krīzes un pandēmijas apstākļos sākt pasaules pārbūvi. Diemžēl nāksies gaidīt nākamo globālo krīzi un pandēmiju, kad cilvēkus atkal būs pārņēmušas paniskas bailes un tāpēc varēs veikt kardinālu sociāli politisko un sociāli ekonomisko transformāciju. Atalī pārliecībā “lielā pandēmija daudz sekmīgāk nekā humanitārs vai ekoloģisks sprediķis pārliecinās cilvēkus par altruisma nepieciešamību”. Atalī koncepcijā cilvēku altruisms nodrošina viņu gatavību sevi upurēt un sevi ierobežot “cilvēces interesēs”. Atalī aicināja valsts darbiniekus un politiķus mācīties no līdzšinējās pieredzes, lai līdz nākamajam piemērotajam notikumam tiktu radīti aizsardzības un kontroles mehānismi, kā arī loģistikas mehānismi zāļu un vakcīnu taisnīgai sadalei. Tāpēc nāksies organizēt “globālu policiju, globālas noliktavas un globālus nodokļus”. Atalī paskaidroja tādas darbības perspektīvas: “Tad mums daudz ātrāk izdosies ielikt pamatus īstai pasaules valdībai”.

   2020.gadā Atalī nevairījās no žurnālistiem. Viņš intervijās neslēpa savu sajūsmu par pandēmiju, planetāro “lockdown”, Klausa Švāba jaunākajā grāmatā izklāstīto “The great reset”. Atalī cer, ka “lielās pārlādēšanas” process tiks  novests līdz loģiskajam noslēgumam – atklāti funkcionējošas īstas pasaules valdības sastādīšanai.

   Globālās elites publiski zināmās grupas ilggadējā dalībnieka Klausa Švāba enerģiskais devums ir jāvērtē kā propagandētāja devums. Viņš savās grāmatās neapcer oriģinālas idejas, oriģinālus konceptus, teorijas. Grāmatās notiek citu analītiķu, stratēģu, cilvēces glābēju ideju, uzskatu, teoriju sistemātiska izplatīšana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus  un pamudināt cilvēkus uz noteiktu rīcību, noteiktu idejisko pārliecību un pat noteiktu pasaules uzskatu.

   Globālajā elitē ideju ģenerētājas reputācija ir lēdijai Lynn Forester de Rothschild. Viņas trešais vīrs ir Rotšildu dinastijas ietekmīgākais pārstāvis sers Evelyn Robert de Rothschild. Lēdija ir formulējusi to, ko vēlas panākt “viņi” – globālā elite. Un “viņi” vēlas panākt ne vairāk un arī ne mazāk kā kapitālisma radikālu pārveidošanu. Līdzšinējais kapitālisms ir sevi izsmēlis, un tāpēc ir nepieciešama kapitālisma jauna modifikācija. Par to rūpējas un tam nosaukumu ir izdomājusi lēdija Lynn Forester de Rothschild. Kapitālisma jaunās modifikācijas nosaukums ir “inkluzīvais kapitālisms” (proti, ietverošais, iekļaujošais kapitālisms).

   Jēdzienu “inkluzīvais kapitālisms” lieto arī Švābs. Taču viņš to neizdomāja. Ja drīkstētu, viņš varbūt to nelietotu, jo balstītos tikai pats uz savu dārgo īpašā grāmatā izklāstīto “4.industriālo revolūciju”.Taču Švābs nedrīkst nelietot jēdzienu “inkluzīvais kapitālisms”. Tas tagad ir globālās elites dārgums.

   Kā jau minēju, jēdzienu “inkluzīvais kapitālisms” izdomāja lēdija Lynn Forester de Rothschild. Viņa ieņem augstus amatus Rotšildu dinastijas biznesā un acīmredzot ir apsēsta ar cilvēces glābšanas ideju. Sastopama informācija, ka viņa pirmo reizi modīgo jēdzienu lietoja 2014.gada sākumā. Togad maijā viņa Londonā organizēja konferenci. Tajā piedalījās tādas prominentas personas kā princis Čarlzs, Bils Klintons, pasaules finansu guru Kristīne Lagarda. Konferencē globālajai elitei pietuvinātā Kristīne Lagarda no tribīnes patētiski uzsvēra, ka jēdzienu “inkluzīvais kapitālisms” ir nesen izdomājusi lēdija Lynn Forester de Rothschild.

   Lēdija ir nesavtīga un dāsna kundze. Viņa jēdziena “inkluzīvais kapitālisms” autortiesības ir uzdāvinājusi Romas pāvestam Franciskam. Tas publiski notika 2020.gada decembrī. Pirms tam lēdija 2018.gadā bija izveidojusi starptautisku nekomerciālu organizāciju “Coalition for Inclusive Capitalism” (CIC). Ar šo organizāciju interesenti var smalkāk iepazīties tās saitā (https://www.epic-value.com/). 2020.gada 14.decembrī Ņujorkā CIC noslēdza līgumu ar Vatikānu, izveidojot “The Council for Inclusive Capitalism with The Vatican”(CICV; https://www.inclusivecapitalism.com/). Līguma noslēgšanas svinīgajā ceremonijā lēdija apliecināja savu lielo gandarījumu par iespēju atbalstīt Romas pāvesta Franciska iniciatīvu veidot inkluzīvo kapitālismu.

   Ieskatu par globālās elites personām un globālajai elitei pietuvinātajiem cilvēkiem var iegūt tik tikko minēto organizāciju saitos. Tajos ir nosauktas attiecīgās organizācijas padomes locekļi, atbalstītāji (firmas, firmu vadītāji).

   Inkluzīvo kapitālismu, domājams, atbalsta arī jaunā (no 2019.g.1.X) Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristalina Georgijeva, par kuras saistību ar globālo eliti šaubas nerada. Viņa ir tuva radiniecе 1997.gadā mirušā barona Edmonda Ādolfa de Rotšilda pirmajai sievai – 2021.gada 15.janvārī mirušā barona Bendžamina de Rotšilda tēva sievai.

   Pret inkluzīvā kapitālisma koncepciju nākas izturēties kā pret elegantu iluzionismu. Iluzionisms tradicionāli kultūrā ir sastopams tēlotājmākslā kā īstenības imitācija, kuras mērķis ir ar mākslinieciskiem līdzekļiem radīt mākslīgu iespaidu, ka attēlotie priekšmeti un telpa reāli eksistē. Tagad nākas atzīt iluzionisma iespējamību arī sociāli politiskajās refleksijās un cilvēces esamības paradigmu projekcijās.

   Kādēļ ir iespējams globālās elites iluzionisma caurvītais diskurss par inkluzīvo kapitālismu? Acīmredzot izšķiroša loma ir iespējai cilvēkus viegli un ātri apmuļķot ar faktiem. Cilvēki var nezināt tendences – attīstības, pārmaiņu virzienus. Ja cilvēki izprot tendences, tad viņus apmuļķot nav iespējams.

   Inkluzīvā kapitālisma kontekstā ir jāzina globālās elites cementētā pamattendence uz planētas nodibināt pasaules valdību un tās pārvaldījumā nodot visu valstu īpašumus un visu iedzīvotāju privātos īpašumus. Inkluzīvajā kapitālismā notiek ekspropriācija – īpašumu atsavināšana. Ja sociālismā īpašumus atsavina proletariāta diktatūra, tad inkluzīvajā kapitālismā to dara globālā elite un tās institūcija pasaules valdība.

   Inkluzīvā kapitālisma propagandētāji cenšas sociumu pārliecināt par privātīpašuma jaunas formas nepieciešamību, jo līdz šim pastāvošā forma vairs neatbilst zinātniski tehniskajam līmenim. Nav pareizi, ka lietas izmanto tikai to īpašnieki. Tāpēc inkluzīvajā kapitālismā būs koplietošanas ekonomika (sharing economy). Korporācijas uzņemsies sociālo atbildību, ražošanas labumus ļaujot izmantot ne tikai akcionāriem, bet visiem cilvēkiem. Tādā veidā praktiski realizēsies sociuma iekļaušanās kapitālismā. Lai tas notiktu, nepieciešama “ekonomikas attīrīšana” no mazā un vidējā biznesa. Savukārt, piemēram, ASV mājsaimniecību milzīgie parādi ir jānoraksta, un mājsaimniecībām ir jāsāk dzīve no jauna, jo tām vairs nekas nepieder. Saprotams, nekur netiek teikts, ka inkluzīvajā kapitālismā viss piederēs apmēram tikai 1% no planētas iedzīvotājiem.

 

*Skat.: https://postciv.blogspot.com/2020/07/transformativs-notikums.html;

**Runas sākuma fragments: “In the past two weeks, the number of cases of COVID-19 outside China has increased 13-fold, and the number of affected countries has tripled.There are now more than 118,000 cases in 114 countries, and 4,291 people have lost their lives.Thousands more are fighting for their lives in hospitals.In the days and weeks ahead, we expect to see the number of cases, the number of deaths, and the number of affected countries climb even higher.WHO has been assessing this outbreak around the clock and we are deeply concerned both by the alarming levels of spread and severity, and by the alarming levels of inaction.We have therefore made the assessment that COVID-19 can be characterized as a pandemic.”

*** Skat.: https://paralogistika.blogspot.com/2020/12/perspektiva-hipoteze-lockdown-20.html

****Skat.: https://postciv.blogspot.com/2020/12/modernakais-dumu-aizsegs-inkluzivais.html

No pandēmijas hronikas

 

§  2021.gada 11.-13.jūnijā būs G7 sammits. Tas notiks “dzīvā” formātā bez maskām un karantīnas pēc atgriešanās savā valstī. Tiek uzskatīts, ka “globālā valdība” vēlas jūnijā pasludināt pandēmijas beigas; “COVID-19” būs uzvarēts.

§  2020.gada decembrī ES saņēma apm. 300 miljonus amerikāņu “Pfizer” un vācu “BioNtech” vakcīnas dozes (ES ir 447 milj.iedzīvotāju).

§  Līdz 2021.gada janvāra vidum Eiropā vakcinējās mazāk kā 1% no iedzīvotājiem. Visvairāk cilvēku ir vakcinējušies Lielbritānijā (1,46%) un Spānijā (1,35%). No ES valstīm visvairāk Dānijā – 2%.

§  Dānijā 2020.gada novembrī deviņas dienas bija masu protesti pret valdības vēlēšanos noteikt obligātu vakcināciju. Protestu rezultātā valdība attiecās no obligātās vakcinācijas ieviešanas.

§  Eiropā visvairāk (60%) nevēlas vakcinēties zviedri.

 

 

 

           

Nelaime kā reputācijas faktors

 

   Kā tas ir vēsturiski tradicionāli vienmēr bijis, tikšanās ar nelaimi un tajā skaitā cīņa ar epidēmiju/pandēmiju liecina par tautas kvalitāti. Katra tauta cīnās ar nelaimi kā ir spējīga.

   Piem., 2021.gada janvāra sākumā franču vakcinācijas plānā vispirms ir paredzēts vakcinēt vecos cilvēkus, kurus ļaunais vīruss “SARS-CoV-2” visvairāk apdraud. Latviešiem 2021.gada 5.janvārī vispār vēl nav vakcinācijas plāna, un bezspēcīgais lingvists-premjers jau trīs reizes ir sūtījis “rezolūcijas” veselības ministrei, gaidot vakcinācijas plānu.

   “COVID-19” epidēmija/pandēmija neradīja nekādas korekcijas latviešu tautas reputācijā. Vienīgi nostiprināja līdzšinējo pēcpadomju laikā īpaši aktuālo priekšstatu - vāji attīstīta, masveidā aprobežota, uz noziegumiem tendēta tauta; jau 30 gadus nepārtraukti viens otru apzog; organizētā noziedzība ir valsts institūciju darbības pamats; tiek izzagti miljardi, bet vēl nav diezgan; pandēmiju izmanto  noziedzīgi gan naudas ziņā, gan veselo cilvēku vajāšanas ziņā, gan Satversmes ignorēšanas ziņā, gan cilvēka brīvības ierobežošanas ziņā.

   Pret tik tikko minēto iebildumi netiek uzklausīti, jo dzīves reālā aina izslēdz jebkādus iebildumus. Atrunas par "izņēmumiem", "tauta nav vainīga", "nedrīkst vainot visu tautu" u.tml. vienmēr ir bijušas demagoģiskas konstrukcijas, un nekas nav mainījies, jo principā nekas nevar mainīties. Pienācis ir laiks, kad demagoģiskās klasikas izmantošana un nesaudzīgas paškritikas trūkums ir uzskatāms par humanitātes noziegumu.

 

 

 

           

Neatbildētie jautājumi

  

   Globālo sociālo problēmu analītiķiem jau pandēmijas pašā sākumā bija vairāki jautājumi. Tie joprojām ir neatbildēti jautājumi. Bez atbildēm uz tiem nav iespējams pareizi izprast “COVID-19” būtību.

   Vispirms radās jautājums par pasaules valstu politiskās elites paradoksālo rīcību. Pasaules valstu vadītāji visi kā viens analoģiskā izpildījumā ātri un efektīvi reaģēja pēc saskarsmes ar ne visai bīstamu slimību. Pasaules valstu vadītāji tā nekad nereaģēja agrāk, kaut gan saskārās ar daudz bīstamāku masveida slimību. Epidēmijas un pandēmijas ir bijušas arī senāk. Taču valdošās elites rīcība nekad nebija tik paradoksāla kā 2020.gadā. Gluži pretēji. Agrāk daudzu valstu vadītāji kategoriski nosodīja Pasaules veselības organizāciju (PVO) par histēriskas trauksmes celšanu bez pamatota iemesla. PVO ņēma vērā starptautisko kritiku. PVO atsacījās formulēt pandēmijas kritērijus, kādi nav joprojām 2021.gadā.

   2020.gadā viss notika vēsturiski unikāli. Vairāku dienu laikā uz planētas tika slēgtas valstu robežas; tika limitēta iekšējā transporta kustība; tika pieņemti stingri mēri veselo cilvēku “lokalizācijai”; parlamentiem uzdeva gatavot likumus attālinātā formātā, bet ministrijām vadīt savas nozares arī attālinātā formātā; attālinātā formātā lika strādāt biznesa firmām, mācīties, studēt, rūpēties par veselību, lūgt Dievu; tika ignorētas konstitūcijas, cilvēktiesību normas; lēmumu pieņemšanas gaitā netika ņemts vērā un masu komunikācijā noklusēts zinātnieku viedoklis; tika iesaistīta armija kārtības uzturēšanai; tika izsludinātas komendanta stundas un bargi sodīti tās pārkāpēji; valdības nevis ievāca naudu, bet sāka to lielos apjomos drukāt un lielīgi izdalīt uz visām pusēm; faktiski valdības lepni glāba tos, kurus pašas bija iedzinušas nelaimē ar savu fantastiski paradoksālo rīcību.

   Pasaules politiskās elites paradoksālajai rīcībai var būt divi izskaidrojumi.

   Pirmkārt, doto rīcību nosaka idejiskā pārliecība, konsekventi realizējot noteiktus filosofiskos, morālos, politiskos, ideoloģiskos, ekonomiskos uzskatus.

   Otrkārt, doto rīcību nosaka kāda fatāli grandioza spēka diktatoriskā piespiešana un totāli paniskās bailes tikt sodītam par nepaklausību.

   Pirmais izskaidrojums atkrīt. Pasaules politiskajā elitē valda idejiskais plurālisms. Katrai civilizācijai ir savs idejiski konceptuālais “dievs”. Pat vienas civilizācijas areālā var būt vairāki “dievi”, kuri savā starpā ķildojas un kuriem vienota idejiskā pozīcija nav vajadzīga, un nav viņu esamības mērķis. Pasaules politiķu “korporācijā” brīvprātīga unificēta idejiskā pozīcija nav iedomājama. Pasaules politiķus pakļaut vienai idejiskajai normai, vērtībai, konceptam nav iespējams.

   Reāls ir otrais izskaidrojums. 2020.gadā valdošā politiskā elite tika ar kaut ko fundamentāli piespiesta un iebiedēta. Tātad ir piespiešanas un iebiedēšanas stabila konceptuālā bāze un praktiskās izpildes mehānisms.

   Kā zināms, bija daži izņēmumi (Zviedrija, Baltkrievija). Ne visu valstu vadītāji pakļāvās spiedienam. Viņus nekavējoties sāka kritizēt paklausīgie “kolēģi” un masu mediji. Pret nepakļāvīgajām valstīm sāka izturēties ar lielākām dusmām nekā pret vīrusu “SARS-CoV-2”. Pat netika slēpts ļauns prieks, ka arī Zviedrijā un Baltkrievijā ir mirušie no “kovida”.

   Pandēmijas sakarā aktuāli ir vēl daži būtiski, taču neatbildēti jautājumi.

   Piemēram, kāpēc epidēmija izplatījās tik dīvaini un principā neiespējami? Vispirms epidēmija trijās dienās izplatījās 25 valstīs, bet pēc tam atkal trijās dienās izplatījās 85 valstīs? Labi zināms, ka neviena “dabiskā” epidēmija nevar izplatīties tādā veidā. Ja vīruss izplatās tikai dabiskā veidā, proti, no slimiem cilvēkiem uz veselajiem cilvēkiem, tas nav spējīgs vienlaicīgi inficēt 85 valstis visos kontinentos un pie tam vēl tā, ka infekcijas uzliesmojumi katrā valstī ir vairākās vietās. Pie tam ir konstatējamas vīrusa dažādas modifikācijas.

   Atsevišķs svarīgs jautājums, kāpēc amerikāņu veselības aizsardzības ministrija 2019.gada augusta sākumā “drošības nolūkā” uz pusgadu aizliedza darboties militārās medicīnas institūta infekcijas laboratorijai Fortditrikā Merilendas štatā (The United States Army Medical Research Institute of Infectious Diseases, USAMRIID)? Visai drīz pēc laboratorijas slēgšanas medijos parādījās informācija par jocīgu slimību Fortditrikas apkārtnē sastopamajos veco ļaužu pansionātos.

   Vairāki jautājumi ir adresēti ASV valsts sekretāram (ārlietu ministram) Maiklam Pompeo.

   Kāpēc viņš lika visu informāciju par “COVID-19” turēt slepenībā un neizplatīt ārpus Nacionālās drošības padomes? Kāpēc viņš izdeva rīkojumu slimnīcām, klīnikām un laboratorijām visu informāciju par “COVID-19” nodot tieši Baltam namam un slēpt no medijiem? Kāpēc Pompeo jau 2019.gada novembrī varēja informēt NATO komandierus un Izraēlas armijas komandierus par noslēpumainu vīrusu, kas sāks pēc mēneša cirkulēt Ķīnā?

 

 

 

              

No publikācijām par pandēmiju (1)

 

 

·       Pandēmijas aizsegā naudu drukāja Federālā rezerves sistēma, Eiropas centrālā banka, Anglijas banka, Japānas banka, Ķīnas banka, Šveices banka. Kopā nodrukāja apm. 8 triljonus dolāru – 10% no pasaules naudas.

·       Vakcīnas “Moderna” un “Pfizer” Rietumos tiek pamatīgi kritizētas, jo ir bažas par nopietnām ģenētiskajām sekām cilvēka organismā.

·       Igors Ņikuļins (1963) - viens no pasaulē lielākajiem ķīmisko un bioloģisko ieroču speciālistiem: jāveido ir infekcijas hospitāļi, bet nevis viesnīcas un stadioni jāpārveido par “kovidārijiem”.

·       Tiek aizmirsts, ka internets ir CIP specprojekts un joprojām funkcionē kā specprojekts CIP interesēs, organizējot masu nekārtības, krāsainās revolūcijas, valdības maiņu un vadot arī “kovida” specoperāciju. Internets ir amerikāņu interešu realizētājs, bet nevis kaut kādu abstraktu vispārcilvēcisko interešu realizētājs komunikācijā. Tāpēc tiek bloķēti nepaklausīgi autori un viņu gatavotais saturs Facebook, Twitter, YouTube.

·       Pandēmijas laikā visvairāk cieš tūrisms, viesnīcu bizness, aviotransports.

·       Slimības “COVID-19” rezultātā Ķīnā mira mazāk par 5000 cilvēku (no 1,4 miljardiem valsts iedzīvotājiem); ASV 2020.gadā mira 250 000 cilvēku (no 329 miljoniem valsts iedzīvotājiem).

·       Mikrobiologs, dienējis padomju armijas bioloģiskajās laboratorijās, medicīnas dienesta pulkvedis Mihails Supotņickis (1956) – pasaulē pirmās un vienīgās grāmatas “Bioloģiskais karš” autors: ASV militārajās laboratorijās pētīja koronavīrusus; koronavīruss sākās kā viens štamms; dabā visi štammi mainās, tas ir dabisks process; lai spriestu par vīrusa “SARS-CoV-2” izcelsmi un raksturu, no dažādiem pasaules reģioniem nepieciešams savākt vīrusu un noteikt tā ģenētiskās īpašības, kā arī tos salīdzināt ar laboratorijās izmantotajiem vīrusiem pirms pandēmijas; pārejot no cilvēka uz citiem cilvēkiem, vīruss atslābst; ķīniešu zinātniekiem nav zināma dotā vīrusa izcelsme; Ķīnā pirmo štammu identificēja 7.janvārī; kā zināms, vakcīna pret AIDS neeksistē; bezatbildīgi speciālisti 2007.gadā lielijās par vakcīnas radīšanu, kaut gan tie bija meli; 2007.gadā Krievijā ar AIDS bija inficēti vairāk kā 400 000 cilvēku; 2020.gadā – inficēti gandrīz 1,4 miljoni; miruši 320 000 cilvēki; arī tagad lielās: “Mēs iegūsim antidaļiņas, kas neintralizē vīrusu”; antidaļiņas var neintralizēt vīrusu mēģenē, bet dzīvā organismā var pastiprināt infekcijas procesu, kas ir ļoti plaši izplatīta parādība vīrusu un baktēriju pasaulē; taču to slēpj no sabiedrības.

·       Mākslīgi uzkurinātā pandēmija sagādā milzīgas ciešanas tiem, kuri palika bez darba, iztikas līdzekļiem, kuru firmas bankrotēja; Krievijā 2020.gadā no vīrusa infekcijas mira apm. 30000 cilvēku, bet gadā valstī vispār nomira 1,5 miljoni cilvēku.

·       Ar jebkuru slimību cīnās atbilstoši principam “veselā ķermenī – vesels gars”. Imunitāti ietekmē kvalitatīva pārtika, nodarbošanās ar sportu, svaigs gaiss, kā arī cilvēka garīgais noskaņojums – iespēja brīvi dzīvot, komunicēt ar citiem, nomācošas informācijas trūkums, augsta dzīves motivācija, dzīves mērķa esamība, pašcieņa un citu cieņa. Turpretī pandēmijas laikā mediji formē patmīlīgus gļēvuļus, kuri domā tikai par sevi un sevis labā ir gatavi pakļauties politiskās varas jebkurai bezjēdzīgajai prasībai, kas nekādi neveicina imunitātes nostiprināšanos.