среда, 30 декабря 2020 г.

VAKCINĀCIJAS POLITIKA=VALODAS POLITIKA

 


   2020.gada decembrī pandēmijas epopejā iestājās vakcinācijas fāze. Bija sagatavotas vairākas vakcīnas, un valstīs sākās masveida vakcinācija. Tā savukārt aktualizēja jautājumu par vakcinācijas obligātumu. Politiķi un mediķi izteicās par vakcinācijas brīvprātību, jo vakcinācija nebūs visiem obligāta. Tāds izteikums sāka paralēli virzīties ar cilvēku darbības, uzvedības un komunikācijas dažādu veidu uzskaitījumu. Respektīvi, politiķu lēmumos tika uzskaitīts, ko nevarēs realizēt bez vakcinācijas. Izveidojās jocīgs stāvoklis. No vienas puses vakcinācija nav obligāta. Taču no otras puses bez kancinācijas cilvēks vairs nevarēs eksistēt – strādāt, ceļot, lietot sabiedrisko transportu utt. Tātad vakcinācija apauga ar primitīvu demagoģiju, var teikt – nekaunīgiem meliem.

   Saprotams, saglabājās vēsturiski tradicionālā (no XX gs. otrās puses) neuzticība vakcinācijai. Tā, piemēram, netiek aizmirsta Āfrikā realizētā vakcinācija-sterilizācija. Visjaunākajā laikā cilvēkus mulsina vakcinācija-čipizācija, veidojot digitālos geto, jauna tipa koncentrācijas nometnes.

   Vakcinācijas politikā sastopamā primitīvā demagoģija atgādināja 90.gadu sākumā izteikto ierosinājumu šo primitīvo demagoģiju izmantot valodas politikā; proti, nepieņemt likumu par valsts valodu, nebiedēt ar latv.val. obligātumu, bet tikai attiecīgajos likumos stingri noteikt, ko Latvijā nevar darīt bez latv.val. zināšanām. Ja cilvēks gribētu palikt Latvijā un šeit strādāt, tad viņš bez latv.val. nevarētu iztikt. Cilvēku motivācija mācīties valodu būtu daudz efektīvāka nekā motivācija ar valodas likumu, valodas inspekciju, atestāciju, soda naudām u.tml. Bet to jau tolaik nevarēja realizēt! Valodas politiku vienmēr ir kropļojušas aldermanes, druvietes tipa dāmas. Ja būtu realizēts šis skaistais primitīvās demagoģijas princips, tad nevajadzētu joprojām blādīties par valodas apdraudētību, bet nācijas tēvam nevajadzētu atrauties no sava bezmaksas ēdiena galda un tukši vāvuļot, ka "jāstiprina latviešu valodas lietojums". Demagoģijai var būt arī konstruktīva jēga, un tas ir sen zināms.

 

 

понедельник, 28 декабря 2020 г.

“COVID-19” transcendentālā izcelsme

 

 

   Kosmoloģiskais faktors jau tika apskatīts agrāk. Izrādās, arī “COVID-19” izcelsmi iespējams saistīt ar kosmoloģisko faktoru.

   Par kosmiskās enerģijas ietekmi uz cilvēkiem ideāla patiesība nav iespējama un acīmredzot nekad nebūs iespējama. Tas ir viens no transcendentālajiem jautājumiem, kas nav izšķirams nedz ar loģiku, matemātiku, eksperimentāli, nedz arī ar juteklisko pieredzi. Tas ir viens no jautājumiem Lielo Noslēpumu kolekcijā, ar kuru nākas sadzīvot cilvēkiem. Viņiem ir liegts ideāli zināt par savu izcelsmi, par dzīvības izcelsmi, par apziņas funkcionēšanu, par genoma funkcionēšanu, par Zemes un citu Saules sistēmas planētu izcelsmi utt. Kosmiskās enerģijas ietekmes tematika var būt vienīgi konspiroloģiska, astroloģiska, bet nevis ideāli zinātniska tematika. Neko daudz nedod zināšanas par Saules aktivitātes atbalsošanos cilvēkos uz Zemes. Tāda atbalsošanās eksistē, un tas ir zinātnisks fakts. Taču tas neko neizmaina kopumā mūsu kosmoloģiskajās zināšanās. Atbilde nav uz pašiem galvenajiem jautājumiem. Lielie Noslēpumi saglabājas.

   Piemēram, arī par cilvēka genomu zinām ļoti daudz, bet nezinām “visu” par savu gēnu funkcionēšanu. Mūsu dārgajai demogrāfiskajai pārejai (1960-2050) arī noteikti ir kosmoloģisks sākums, kad kosmiskie spēki iejaucas cilvēces demogrāfiskajās norisēs. Taču par to pat nav sastopamas hipotēzes. Zinātnieki un pat astrologi baidās demogrāfisko pāreju izskaidrot no kosmiskās ietekmes viedokļa. Mazliet drosmīgāki zinātnieki-astronomi un pareģi-astrologi ir t.s. planētu parādes skaidrojumos cilvēces psihiskā stāvokļa kontekstā. 2020.gada 4.jūlijā bija unikāla planētu parāde. Tāda planētu parāde bija pirmo reizi Saules sistēmas planētu novērojumu vēsturē. 2020.gada 4.jūlijā Merkūrijs, Venēra, Zeme, Marss, Jupīters, Saturs, Urāns, Neptūns, Plutons nostājās vienā līnijā. Astronomi un astrologi brīdināja ļaudis. Tādas kosmiskās parādības atbalss uz Zemes var būt kari, revolūcijas, nemieri, epidēmijas, dabas katastrofas. Kosmiskās enerģijas izstarojums atstās ietekmi uz cilvēku psihiku, pašsajūtu apmēram 3 mēnešus pirms 4.jūlija un apmēram 3 mēnešus pēc 4.jūlija.

   Kā labi zinām, 2020.gada pandēmija “Covid-19” savā ziņā ir unikāla parādība. Tikpat unikāla, cik 2020.gada 4.jūlija planētu parāde. Tātad viss ir unikāls. Pandēmija ir pamatā unikāla parādība no cilvēces psihiskā stāvokļa viedokļa. Cilvēce pirmo reizi tiek pamatīgi apmuļķota. Tas ir iespējams tikai tāpēc, ka ar cilvēces psihiku kaut kas nav normāli. Cilvēces psihiku ir traumējis kaut kāds unikāli grandiozs transcendentāls spēks. Apziņas zombēšanas tehnoloģijas var panākt ļoti daudz. Taču nav ticams, ka var tik viegli un ātri apmuļķot visu cilvēci. Noteikti eksistē vēl kaut kāds faktors.

   Ļoti kompetenti cilvēki ir izteikuši pieņēmumu par “COVID-19” antropoloģiski (kosmoloģiski !?) transcendentālo izcelsmi. “COVID-19” epidēmija nav patstāvīgs notikums. Šī epidēmija varbūt ir vienota ar globāliem procesiem.  Epidēmiju varbūt izraisīja nevis “jauns vīruss”, bet gan daudz komplicētāka un bīstamāka parādība – daudzu gadsimtu ilgā globālā epidēmiskā cikla fāzes maiņa, kad sakarā ar cilvēku populācijas imūndeficīta pieaugumu un dažādu patoloģiju veicināto vispārējo novājinātību (piem., hronisko slimību, ģenētisko defektu uzkrāšanos, kā arī novecošanu) un sociālo problēmu saasināšanos neciklisko minimāli kontagiozo (lipīgo) epidēmiju vietā nāk cikliskās epidēmijas, kuras izraisa ļoti kontagiozi patogēni (vīrusi).

 

вторник, 22 декабря 2020 г.

DIVI CITĀTI PAR SABIEDRĪBAS ŠĶELŠANĀS GALVENO IEMESLU

 


1) Ministrs S. Ģirģens: “Viņš aicināja sabiedrību nešķelties, jo "mūsu visu interesēs ir ātrāk iziet no šīs krīzes, atgriezties pie normāla darba (!?) un nevairot bezdarbu" (LETA 2020.g. 22.XII)”.

 

2) Klauss Švābs savā grāmatā: “At the time of writing (June 2020), the pandemic continues to worsen globally. Many of us are pondering when things will return to normal. The short response is: never (!?). Nothing will ever return to the “broken” sense of normalcy that prevailed prior to the crisis because the coronavirus pandemic marks a fundamental inflection  point in our global trajectory” (grāmatas “COVID-19: The Great Reset” 11.lpp.).

 

Kāds var būt aicinājums “sabiedrību nešķelties”, ja ir divas radikāli pretējas pozīcijas attieksmē pret pandēmiju! Sabiedrībā ne visi ir nezinoši, neizprotoši ministri-ģirģeni. Daudzi lasa un lasa dažādās valodās. Daudzi zina galveno; proti, zina to, ka pandēmija tiek speciāli izmantota kapitālisma un cilvēka kardinālai “pārlādēšanai” (The Great Reset), un tas netiek slēpts. Klauss Švābs taču pasaka skaidri un gaiši – atgriešanās “pie normāla darba” nebūs nekad!!! Tātad mūsu politiķiem ir jābūt godīgiem pret savu tautu un tai jāizskaidro, kas notiek pasaulē, kādā vēsturiski unikālā transformatīvā notikumā ir iepīta cilvēce un tajā skaitā latviešu tautu. Sabiedrības sašķeltības iemesls ir valdošās kliķes politiskā un ideoloģiskā aprobežotība, kas visbiežāk izvēršas klajā tumsonībā vai kaut kādā bezjēdzīgā vāvuļošanā, ko vislabāk pieprot nācijas tēvs un lingvists.

 

 

понедельник, 21 декабря 2020 г.

Perspektīvā hipotēze “Lockdown 2.0”

 


 

   COVID-19” pandēmija pieder tiem vēsturiskajiem fenomeniem, par kuru izcelsmi un misiju nevar būt operatīvi pieejama patiesa informācija, jo patiesā informācija ir milzīgs noslēpums, kuru sargā gan attiecīgās likumdošanas panti, gan profesionālās ētikas normas. Visticamākais, dotā pandēmija ir saistīta ar bioloģiskajiem ieročiem un bioloģisko karu. Ja tas ir tā, tad patiesā informācija par “COVID-19” principā nevar būt operatīvi (nekavējoties, tūlītēji) pieejama, un milzīgais noslēpums saglabāsies ilgu laiku. Bet tas nevar būt šķērslis globālo sociālo problēmu analītikas hipotēzēm, tiecoties pēc iespējas precīzāk tuvoties patiesībai par milzīgi noslēpumaino vēsturisko fenomenu. Zinātniskās hipotēzes ir vajadzīgas. “COVID-19” pandēmija joprojām  funkcionē, kardināli ietekmējot cilvēces esamību. Tāpēc zinātniski pieņēmumi šī fenomena cēloņu un likumsakarību izskaidrošanai ir ļoti vajadzīgi, jo var kalpot kā kognitīvi pieturas punkti praktiskajā saskarē ar infekcijas slimību. Hipotēžu formulēšana nebūt nav intelektuālā izklaidēšanās, bet ir akūta dzīves nepieciešamība.

   2020.gada nogalē ir izveidojusies sekojošā situācija: saglabājas noslēpums par vīrusa “SARS-CoV-2” izcelsmi, taču noslēpums vairs nav “COVID-19” pandēmijas mērķis un menedžments pandēmijas mērķa sasniegšanai. Pandēmija tiek atklāti ļoti aktīvi izmantota noteiktam mērķim noteikta sociālā slāņa noteiktās interesēs. Pandēmijas mērķi var lakoniski formulēt divos vārdos – cilvēks, kapitālisms. Ar pandēmijas palīdzību vēlas radikāli pārveidot kapitālismu un radikāli pārveidot cilvēku atbilstoši radikāli pārveidotajam kapitālismam. Tiek drosmīgi un nesaudzīgi atzīta tagadnes kapitālisma krīze un nepieciešamība būtiski transformēt kapitālismu, paralēli būtiski transformējot arī cilvēku, lai cilvēks spētu dzīvot jauna tipa kapitālismā. Runa ir par sociāli ekonomisku un antropoloģiski garīgu fundamentālu pārveidošanos. Šo pārveidošanos vēlas realizēt sociālais slānis, kas līdz šim reāli guva vislielāko materiālo labumu no kapitālisma un arī turpmāk gūs vislielāko materiālo labumu no jaunā tipa kapitālisma. Cilvēks šim sociālajam slānim ir tehnisks līdzeklis materiālā labuma ieguvei. Tā tas bija līdzšinējā kapitālismā un tā tam ir jābūt arī turpmākajā kapitālismā.

   Pandēmijas sākums ir epidēmija. Savukārt epidēmijas sākums vienmēr ir noteiktā ģeogrāfiskajā vietā. “COVID-19” epidēmija, kā tiek pieņemts, sākās 2019.gada decembrī Ķīnas pilsētā Uhaņā, kas kļuva vēsturiskā fenomena sākotnējais placdarms. Rūpīgi sargāts noslēpums ir šī placdarma izveidošana. Nav zināma patiesība, kas to izveidoja. Tāpat nav zināma patiesība, vai tas tika izveidots cilvēka un kapitālisma transformācijai jeb bija cits mērķis. ASV prezidents sāka ļoti enerģiski visu vainu uzvelt Ķīnai, kura esot izraisījusi pandēmiju. Savukārt Ķīnas valdība pasaules sabiedrībai lika saprast, ka pie visa vainīga ir ASV. Ķīnas kompartijas vadība savu pozīciju formulēja 10 jautājumos, uz kuriem nākas atbildēt Baltam namam: 1) Kāpēc ASV nesniedz informāciju par eksperimentu ar putnu gripas vīrusa modificēšanu? 2) Kāpēc tika slēgs ASV armijas infekcijas slimību pētnieciskais institūts, par ko kļuva zināms 2019.gada jūlijā? 3) Vai tā bija nejaušība, kad 2019.gada janvārī-augustā ASV Veselības aizsardzības un sociālo dienestu ministrija gatavoja scenāriju, kas ir līdzīgs “COVID-19” uzliesmojumam? (Tūristu grupa Ķīnā inficējas ar jaunu vīrusu un pēc atgriešanās mājās jauno vīrusu izplata visā pasaulē.) 4) Kāpēc Baltais nams ignorēja izlūkdienesta ziņojumu 2019.gada novembrī par koronavīrusa draudiem? 5) Vai ASV valdība var precizēt, cik ASV pilsoņu inficēti ar koronavīrusu uz gripas letālā fona? 6) Kad jaunais koronavīruss tika konstatēts ASV? 7) Kādā veidā ASV varēja tik ātri iegūt koronavīrusa štammu, lai sāktu testēt vakcīnu pret “COVID-19”? 8) Kāpēc ASV valdība neatzīst pandēmijas bīstamību, bet ierēdņi turpina pārdot akcijas par pazeminātām cenām? 9) Kāpēc amerikāņu ekspertiem neatļauj publiski apspriest jauno koronavīrusu? 10) Kāpēc ASV valdība neinformē par pētījumiem ārzemēs izvietotajās amerikāņu bioloģiskajās laboratorijās?

   Jau 2020.gada pirmajos mēnešos sākās publiski atklāts diskurss par pandēmijas grandiozo lomu kapitālisma un cilvēka radikālā pārveidošanā. Pandēmija tika slavēta kā lielisks transformatīvais notikums. Šajā ziņā par galveno konceptuālo un ideoloģisko centru kļuva Klausa Švāba vadītais Pasaules ekonomiskais forums (PEF). Tas ap sevi pulcē sociālo slāni, kas līdz šim reāli guva vislielāko materiālo labumu no kapitālisma un arī turpmāk gūs vislielāko materiālo labumu no jaunā tipa kapitālisma. 2020.gada maijā PEF online-konferencē Švābs kopā ar princi Čarlsu ierosināja lietot jēdzienu “The Great Reset” (TGR; lielā pārlādēšana). Konferencē tika uzsvērta nepieciešamība pārlādēt kapitālismu. Princis Čarls ieteica veidot “atbildīgu kapitālismu”. Savukārt Švābs turpināja attīstīt savu tradicionālo konceptu par 4. industriālo revolūciju (The Fourth Industrial Revolution).

   Pandēmijas laikā lielā pārlādēšana (TGR praktiskā funkcionēšana) notiek gan kapitālisma mehānisma segmentā, gan cilvēka garīgajā segmentā. Atsaucoties uz ekonomisko krīzi, tiek drukāti un sadalīti miljardi. Dziļas izmaiņas ir saimnieciskās darbības struktūrā, likvidējot pat atsevišķas ražošanas un pakalpojumu nozares. Masveidā tiek ieviesta darba jauna forma – t.s. attālinātais darbs. Protams, atpoguļojas jūsma par robotizāciju, digitalizāciju, mākslīgo intelektu, transhumānismu.

   Taču pandēmijas laikā, visticamākais, sabiedrība visskaudrāk un vissāpīgāk izjūt cilvēka brīvības un cilvēka tiesību ierobežojumus. Tādi ierobežojumi tiek atzīti par ļoti efektīvu līdzekli cilvēka transformācijā atbilstoši kapitālisma jaunajam tipam. “The Great Reset” ir kļuvis par cilvēka lielās pārlādēšanas dievu. Ne velti sabiedrībā ir izplatīts viedoklis, ka pandēmija ir ne tik daudz veselības problēma kā politiskā, ideoloģiskā, ekonomiskā, ģeopolitiskā, humānisma problēma.

   Pasaules ekonomiskais forums no 2020.gada jūnija sāka īpaši enerģiski un īpaši mērķtiecīgi propagandēt “The Great Reset”. Foruma portālā tika iekārtota speciāla nodaļa (https://www.weforum.org/great-reset/), lai “cooperate in simultaneously managing the direct consequences of the COVID-19 crisis”. Atklātāk vairs nav vajadzīgs paskaidrot kolektīvo mērķi izmantot pandēmiju. Portāla speciālajā nodaļā savu viedokli pirmie izteica Baidens, Džonsons, Džastins Trudo (Kanādas premjers) un citas prominentas personas. Speciālajā nodaļā ir uzskaitīti foruma partneri un tātad arī TGR fani. Nosauktas ir simtiem biznesa firmas, kuras esot ieinteresētas kapitālisma lielajā pārlādēšanā. 2020.gada jūlijā iznāca Švāba un francūža Thierry Malleret grāmata “Covid-19: The Great Reset”.

   Foruma konceptuālajos tekstos un tik tikko nosauktajā grāmatā  ir izskaidrota lielās pārlādēšanas jēga un prioritārie mērķi. Tā, piemēram, transhumānisma garā tiks pilnveidots cilvēks; jaunā tipa kapitālismā būs likvidēta atšķirība starp bagātajām un nabadzīgajām valstīm; nākotnē tiks likvidētas robežas starp valstīm; “COVID-19” pandēmija ir iespēju unikāls logs un pa šo logu nākas cilvēci vest uz nākotni; nevar būt nekāda atgriešanās pagātnē; nekad nebūs atgriešanās iepriekšējā normālajā dzīvē; pandēmija sadala cilvēces esamību pirmspandēmijas ērā un pandēmijas ērā; uz Zemes būs viena planetāra valsts ar vienu valdnieku – Pasaules valdību; ekonomiku centralizēti pārvaldīs gigantiski monopoli; būs tikai digitāla nauda; privātīpašuma vietā būs “līdzdalības ekonomika”, “lietošanas ekonomika”; būs pabeigta robotizācija visās ekonomikas un sabiedriskās darbības sfērās; veselības aizsardzībā būs obligāta vakcionēšana, sanitāras pases nepieciešamība, ierobežojumu un sodu piemērošana medicīnas disciplīnas neievērotājiem.

   Uzmanību saista humāni specifiskā attieksme pret cilvēka brīvību, cilvēka pašcieņu. Kā raksta Švābs, “Lockdown” ieviešana “pastiprinās mūsu pieķeršanās tuviniekiem, mēs vairāk cienām tos, kurus mīlam – ģimenes locekļus un draugus. Taču no otras puses pieaug patriotiskās un nacionālās jūtas kopā ar tumšiem reliģiskajiem ieskatiem un etniskām priekšrocībām. Tāds toksiskais sajaukums mūsos atklāj vissliktāko”.

   Švābs neslēpj savu (saprotams, ne tikai viņa) demogrāfisko kredo: “Jo lielāks demogrāfiskais pieaugums, jo lielāks jaunu pandēmiju risks”. Viņa pārliecībā demogrāfiskā pieauguma pazemināšana un iedzīvotāju skaita samazināšana atvieglo dabas noslogošanu. Savukārt “lai likvidētu pandēmiju, nepieciešams radīt digitālās kontroles vispasaules tīklu”.

   Klauss Švābs diktē pasaules valstu valdībām uzdevumus pandēmijas laikā. Valdībām ir jābūt pēc iespējas stingrākām, cilvēki ir maksimāli jāierobežo, jebkuri protesti nesaudzīgi jāapspiež, atgriešanos pirmspandēmijas laika dzīves kārtībā nedrīkst pieļaut.

   Rietumu civilizācijas cilvēku lielas daļas griba un spēja saglabāt brīvību kā cilvēciskuma galveno nosacījumu ir noslīdējusi gandrīz nulles līmenī. Tajās zemēs, kurās tomēr ir protesti, tie drīzāk ir stihiski protesti, bet nevis sistēmiski revolucionāri. Protesti ir revolucionārās sociālās gribas rudimenti - gandrīz pilnīgi izzudušas parādības paliekas. Protesti ir sociālā radikālisma inerces rezultāts. Protesti ir bez pasionaritātes. Protesti drīzāk funkcionē kā nodeva vēsturiskai tradīcijai, bet nevis kā fundamentālas pašaizsardzības imperatīvs. Protesti neko vēl nav panākuši.

   Tomēr protesti eksistē, un protestu kapacitāte Švābam un viņa domubiedriem, domājams, liekas pārāk draudīga un kaitējoša lielajai pārlādēšanai. Švābs savā grāmatā aicina politiķus būt gataviem sastapties ar sabiedrības pretestību. Politiķiem nāksies būt gataviem apspiest nemierus. Nebūs viegli savaldīt sabiedrību, jo šoks ir grandiozs un sāpes ir nepanesamas. Švāba kungs un viņa literārais kompanjons mudina politiķus neatslābināt ierobežojumus – neatcelt karantīnu, sociālo distancēšanos, jo viss tas notiek cilvēku labā, ekonomiskās atjaunošanās labā.

   2020.gada decembra vidū (īpaši 20.XII) pandēmijas sižetā burtiski dažu stundu laikā negaidīti (nepamatoti !?) uzradās jauns pavērsiens – Lielbritānijas izolācija jeb “Lockdown” pielietošanas jauna kampaņa. Lielbritānija pēc Ķīnas kļuva vēsturiskā fenomena otrs placdarms. Nākas domāt, ka otrs placdarms bija nepieciešams, lai saglabātu savās rokās pandēmijas menedžmentu. Sabiedrībā ir manāmi pieaudzis speciālistu sniegtās objektīvās informācijas apjoms par vīrusu, saslimstības reālo statistiku un vispār pandēmijas jocīgo saistību ar politiku, finansu līdzekļu sadalīšanu utt.

   Lielbritāniju iecelt “Lockdown 2.0” godā nevarēja būt grūti. Princis Čarlzs, Džonsons ir vieni no lielākajiem "The Great Reset" atbalstītājiem kapitālisma un cilvēka modernizēšanā. Viņu pārliecībā "COVID-19" ir ļoti piemērots transformatīvais notikums. Taču visu ātri neizdosies "pārlādēt". Tāpēc ir nepieciešams jauns "Lockdown", par ko viņi izsakās kopā ar Švābu u.c. Pasaules ekonomikas foruma pasākumos jau no 2020.g. jūnija. Ļoti iespējams, angļu kungi gada beigās ir noorganizējuši savā zemē "Lockdown 2.0", Lielbritānijai kļūstot par jaunas histērijas, jaunas karantīnas, jaunas totālas izolācijas sākumu. Kā parasti unikālajā 2020.gadā, viss attīstās nenormāli strauji un Eiropu gandrīz momentā pārklāja jauna "kovida" panika. 2020.gada 20.decembra vakarā apspriedās ES vadoņi. Arī Latvijas vadoņi tovakar apspriedās, kā rīkoties jaunajos apstākļos. Hipotēzes “Lockdown 2.0” perspektīvas neviens neapšauba.

 

 

 

 

 

 

вторник, 15 декабря 2020 г.

Dzimtbūšanas nostiprināšana

 


   Klauss Švābs, viens no Great Reset propagandētājiem, tā arī diktē: valdībām ir jābūt pēc iespējas stingrākām, cilvēki ir maksimāli jāierobežo, jebkuri protesti nesaudzīgi jāapspiež, atgriešanās pirmspandēmijas laika dzīves kārtībā netiks pieļauta un nekad vairs nebūs.

   Taisnība būs tiem intelektuāļiem, kuri kapitālismu neuzskata par sociāli ekonomisko formāciju; kapitālisms nav formācija, bet pārejas periods no humānistiska feodālisma uz dehumānistisku feodālismu.

   Saprotams, globālā demogrāfiskā pāreja ir galvenais faktors dzimtmuižnieku un dzimtcilvēku nodalīšanas, getoizācijas procesā. Ja cilvēkos nebūtu globālās demogrāfiskās pārejas mentalitāte (izmiršanas fatālā apziņa, eksistenciālās apdraudētības sajūta, totālas atsvešinātības spiediens), tad tik viegli nevarētu "kovidu" izmantot dzimtcilvēku slāņa nostiprināšanā. Globālās demogrāfiskās pārejas laikā cilvēku griba un spēja saglabāt brīvību kā cilvēciskuma galveno nosacījumu ir noslīdējusi nulles līmenī. Tajās zemēs, kurās tomēr ir protesti, tie drīzāk ir stihiski protesti, bet nevis sistēmiski revolucionāri. Protesti ir revolucionārās sociālās gribas rudimenti - gandrīz pilnīgi izzudušas parādības paliekas. Protesti ir sociālā radikālisma inerces rezultāts. Protesti ir bez pasionaritātes. Protesti drīzāk funkcionē kā nodeva vēsturiskai tradīcijai, bet nevis kā fundamentālas pašaizsardzības imperatīvs. Ja nebūtu globālās demogrāfiskās pārejas apstākļi, tad nebūtu tik viegli panākta “jaunā normālība”.

 

 

воскресенье, 13 декабря 2020 г.

Pārdomas par īpatno pandēmiju

 


   Ar vīrusa “SARS-CoV-2” izraisīto slimību “COVID-19” cilvēce jau ir pazīstama ilgāk par gadu. 2021.gada 11.martā paies gads kā tika izsludināta minētās slimības pandēmija. Aizvadītajā laikā nav iegūtas atbildes uz daudziem svarīgiem jautājumiem par vīrusa izcelsmi, pandēmijas statusa objektivitāti, slimības reālo apjomu, vakcinācijas lietderību. Sabiedrībā var rasties priekšstats par velmi noklusēt atbildes uz pašiem svarīgākajiem jautājumiem. Pandēmijas likvidēšanas laiks netiek prognozēts. Tiek uzsvērts, ka cilvēce vairs nekad neatgriezīsies tādā dzīvē, kādā dzīvoja pirms pandēmijas. Vārdu sakot, “COVID-19” pandēmija nav vēsturiski pierasta pandēmija. Tā ir īpatna pandēmija, un tā ir specifiska pandēmija daudzējādā ziņā. Tā ir unikāla pandēmija cilvēces vēsturē.

   Izrādās, par pandēmiju un karantīnu stratēģiski domāja un konkrēti izstrādāja dažādus projektus jau pirms daudziem gadiem bioloģisko ieroču un bioloģiskā kara sakarā. “COVID-19” pandēmijas scenāriju vairākkārt modelēja krietni pirms tās izsludināšanas. Pandēmiju nekavējoties sāka izmantot visdažādākajā nolūkā. Pandēmijā dominē politiskā griba, bet nevis medicīnas zināšanas un medicīnas speciālistu viedoklis. Specifika izpaužas statusa “pandēmija” piešķiršanā, bet ļoti īpatni izpaužas tajā ziņā, ka pandēmijai nav tik liela veselības aizsardzības slodze kā politiskā, ekonomiskā, sociālā, informatīvā, masu psiholoģiskā slodze. Pret pandēmiju izturas kā pret globālu iespēju radikāli pārveidot ne tikai cilvēku dzīvi, bet arī līdz nepazīšanai pārveidot pašu cilvēku. Cilvēka vietā būs postcilvēks. Pandēmijas specifiskie elementi, kuri ir ietverti šajā tekstā, ir viela ļoti nopietnām pārdomām.

·       1964.gadā tika publicēta ziņa par jaunu atklājumu medicīnā. Publikācijas autors bija zinātnieks Hawkes R.A.  (Hawkes R.A. Enhancement of the infectivity of arboviruses by specific antisera produced in domestic fowls // Aust. J. Exp. Biol. Med. Sci. 1964. V. 43. P. 465—482). Šim atklājumam ir milzīga nozīme “COVID-19” laikā. Runa ir par vakcinācijas sekām. XX gs. vidū zinātnieki noskaidroja, ka vakcīna var provocēt slimību daudz smagākā formā nekā to dara pats vīruss. Vakcīna var sabojāt imūno sistēmu. Šo nelabo procesu angļu valodā dēvē par “Antibody-dependent enhancement”(ADE). Tā, piemēram, XX gs.70.gados ļoti bīstama izrādījās vakcīna “Dengvaxia” pret Denges drudzi. “COVID-19” pandēmijas laikā tiek noklusēta informācija par ADE. Tāpat tiek noklusēts speciālistu uzskats, ka vakcīnu nevar radīt 3 mēnešos vai pat vēl īsākā laikā. Politiķu griba realizēt obligāto vakcināciju ir cilvēku piespiedu pakļaušana nāves riskam, jo vakcīnai var būt negatīvas sekas. Politiķu griba liedz katram cilvēkam pašam izvēlēties savu likteni.

·       Par globālas karantīnas idejas autoru speciālajā literatūrā uzskata ASV aizsardzības ministru Donaldu Ramsfeldu. Viņš aizsardzības ministrs bija 2001.-2006.gadā. Viņa vadībā tika apspriests bioloģiskā kara scenārijs. Tajā tika iekļauta globālas karantīnas izsludināšana, lai tās aizsegā veiktu nepieciešamās darbības bioloģiskā kara novēršanai. Savukārt nevalstiskā zinātniskā institūcija “American Enterprise Institute” savos pētnieciskajos risinājumos iekļāva globālo karantīnu kā iespēju pārkārtot ražošanas sistēmu uz visas planētas, pat paredzot ekonomikas atsevišķu segmentu iznīcināšanu. Kā zināms, “COVID-19” pandēmijas rezultātā notiek ļoti pamatīga saimnieciskās darbības transformācija, apdraudot atsevišķu nozaru (piem., starptautiskā tūrisma) turpmāko pastāvēšanu.

·       Pandēmija tika modelēta 2010.gadā publicētajā “Rokfellera fonda” izstrādātajā scenārijā “Lock Step”. Šodienas notikumi pilnā mērā saskan ar prognozētajiem notikumiem dotajā scenārijā. “Rokfellera fonda” scenārijam ir atdarinājumi (kloni) citās valstīs. Piemēram, Vācijā pandēmijas modelēšana atspoguļojas Bundestāga speciālā dokumentā. Tas sagatavots 2012.gadā un publicēts internetā 2013.gada sākumā.  

·       Par amerikāņu, ķīniešu biologu eksperimentiem ar lidojošām pelēm sastopamo vīrusu “SHCO14”, izveidojot cilvēkiem bīstamu koronavīrusu, 2015.gada 9.novembrī raksts tika publicēts interneta žurnālā “Nature Medicine”. Eksperimentāli iegūtajam koronavīrusam esot liels potenciāls inficēt cilvēkus, un neviena vakcīna nespēs pretoties vīrusam “SARS-CoV-2”. Jau pēc dažām dienām minētajā interneta žurnālā sāka publicēt nosodošus rakstus, saskatot eksperimentu milzīgo bīstamību. 2015.gada 12.novembrī tika publicēts pirmais raksts – žurnālista Deklana Batlera nosodošais teksts, jo tiekot radīti vīrusi ar pandēmijas potenciālu.

·       2017.gadā Pentagons brīdināja ASV prezidentu par jauna veida gripas pandēmijas iespējamību.

·       ASV “COVID-19” epidēmija sākās 2019.gada jūlijā; par to ASV Slimību kontroles un profilakses centra vadītājs Roberts Redfilds atzinās Kongresa komisijai.

·       Francijā mediķi vīrusu “SARS-CoV-2” konstatēja 2019.gada decembrī.

·       Uhaņā pirmo reizi “COVID-19” reģistrēja 2019. gada 31.decembrī.

·       Pirms reālās masveida saslimšanas koronavīrusa pandēmijas modelēšana notika Ņujorkā 2019.gada 18.oktobrī stratēģiskajā spēlē “Event 201”. Internetā par to ir konkrēta informācija. 2019.gada 18.oktobrī Džona Hopkinsa universitāte, Geitsu fonds, Pasaules ekonomikas forums organizēja pandēmijas modelēšanu.

·       2020.gada 11.martā Pasaules veselības organizācija (PVO) izsludināja “COVID-19” pandēmiju. PVO nav izstrādāti un apstiprināti pandēmijas kritēriji. PVO par pandēmiju uzskata jaunu slīmību pasaules mērogā. Tā, piemēram, PVO 2009.gadā izsludināja “cūku gripas” (vīrusa “H1N1”) pandēmiju. Slimība bija sastopama 214 valstīs, slimoja 30% no planētas iedzīvotājiem. PVO tika kritizēta par panikas izraisīšanu, pandēmijas nepamatotu izsludināšanu, kā arī nevajadzīgas un nevērtīgas vakcinēšanas veicināšanu. Farmakoloģiskās kompānijas guva miljardiem dolāru lielu peļņu, kaut gan daudzās valstīs iepirktās vakcīnas netika izmantotas.

·       2020.gada 17.aprīlī Nobela prēmijas laureāts franču virusologs Luc Antoine Montagnier paziņoja, ka vīruss “SARS-CoV-2” ir mākslīgi radīts.

·       Divas solīdas iestādes, Šveices banka “UBS” un jau 160 gadus pastāvošā starptautiskā konsaltinga firma “PwC” (“PricewaterhouseCoopers”) ir sagatavojušas pārskatu par pasaules miljardieru materiālo stāvokli pandēmijas mēnešos. Galvenie secinājumi ir sekojošie. Miljardieru skaits pandēmijas laikā ir palielinājies. Tagad pasaulē ir 2189 miljardieri. Viņu kapitāls 2017.gadā bija 8,9 triljoni, bet 2020.gadā sasniedza rekordu – 10, 2 triljoni dolāru. Tas ir četras reizes vairāk nekā 2009.gadā (krīzes gadā).

·       COVID-19” izraisītā mirstība ir 0.1%-0.5% tāpat kā 1957.gada un 1968.gada gripas pandēmijas laikā. ASV, Lielbritānijā, Zviedrijā, Vācijā, Austrijā, Šveicē mirstība tāda pati kā gripas laikā. Mirušo vidējais vecums 80 gadi (swprs.org).

·       No 2020.gada 15.novembra internetā pieejams ir ļoti svarīgs Pasaules bankas (PB) dokuments. Tas liecina, ka specoperācijai “COVID-19” PVO, PB, SVF sāka gatavoties jau 2019.gadā un varbūt pat vēl agrāk. 2020.gada 2.aprīlī tika izplatīta PB 60 lapas gara rūpīgi izstrādāta un perfekti noslīpēta programma par stratēģisko sagatavošanos un reaģēšanu pret “COVID-19” (“COVID-19 STRATEGIC PREPAREDNESS AND RESPONSE PROGRAM AND PROPOSED 25 PROJECTS UNDER PHASE 1”). Programmā ir vairāki ļoti būtiski momenti. Pirmkārt, runa ir par “1.fāzi”. Programma ir paredzēta tikai 1.fāzei. Par to liecina programmas nosaukums. Tātad programmas autori  zina, ka slavenais vīruss trakos vairākas fāzes. Pie tam programmas autori zina, ka 1.fāze noslēgsies 2025.gadā. Par to programmā lasāms: “Expected Program Closing Date 31-Mar-2025”. Otrkārt, programmas 6.lapā ir paskaidrots, ka 2020.gada 3.martā PB direktoru padome aicināja steidzami pieņemt mērus pret pandēmiju “COVID-19” un nolēma nekavējoties izveidot fondu 12 miljardu dolāru apjomā “cīņai ar globālo pandēmiju”. Kā redzams, PB par pandēmiju jau zināja 3.martā, kaut gan PVO pandēmiju izsludināja tikai 11.martā.

·       Pārdomās par īpatno pandēmiju aktuāls ir jautājums “Kas izmanto situāciju un kas vada procesu?”. Citiem vārdiem sakot, “Kas ir pandēmijas saimnieks?”. Acīmredzot ir kaut kāds kolektīvais subjekts, kuram ir izdevīgs saslimšanas un nāves baiļu sociālais efekts, kā arī ir vajadzīga postpatiesības sabiedrība ar postcilvēkiem. Pandēmijas laikā cilvēku (cilvēces) garīgais plastiskums pieaug, atsakoties pretoties karantīnai, pašizolācijai un citiem politiķu ieviestiem veselo cilvēku ierobežojumiem. Kādam ir vajadzīgas drebošas būtnes, kuras var neierobežoti komandēt, pārvaldīt. Pieaug sabiedrības atsvešinātība no būtības, jēgas, loģiskuma, veselā saprāta. Konstatējama ir paraloģistikas leģitimācija. Politiskās varas pieņemtie mēri pret “kovidu” ir neadekvāti “kovidam” – neproporcionāli slimības apjomam. Slimība ir nopietna, bet ne pandēmijas līmenī un nekādā ziņā nenosaka cilvēktiesību likvidāciju.

 

 

 

 

понедельник, 7 декабря 2020 г.

No globālisma repertuāra

 


·       Sastopama it kā neloģiska prasība pētīt tagadni, lai saprastu pagātni. Tradicionāli izplatīta ir prasība pētīt pagātni, lai saprastu tagadni. Taču tādi vīri kā Markss tā neuzskatīja. Markss teica “Cilvēka anatomija mums dod atslēgu mērkaķa anatomijai”. Viņš pie reizes atgādināja mērkaķa lomu cilvēka izcelsmē, taču galvenais ir nepieciešamība pētīt tagadni, lai zinātu kā viss ir agrāk sācies. Arī izcilais vēsturnieks Marks Bloks (Marc Leopold Benjamin Bloch, 1886-1944) aicināja pētīt tagadni, lai saprastu pagātni.

·       Šodienas globālisma repertuārs palīdz labāk saprast XX gs. pirmajā pusē Rietumeiropā populāro filosofisko un ideoloģisko strāvu ar nosaukumu “Konservatīvā revolūcija”. Zinot, kas pašlaik (2020.g.) ir globālisms, labāk saprotams, kāpēc tādi gudri domātāji kā Ernst Junger (1895-1998), Arthur Moeller Van den Bruck (1876-1925), S.George, Karls Šmits, Osvalds Špenglers, J.Evola analītiski jūtīgi uztvēra un nepieņēma tās tendences, kuras pilnbriedumu sasniedza šodienas globālismā. Saprotam, ka jau XX gs.pirmajā pusē bija piemērota (adekvāta) politoloģiskajā, socioloģiskajā, ekonomiskajā, ģeopolitiskajā vide šodienas globālismam. Tas, ko globālisms demonstrē visjaunākajos laikos, aizsākās jau XX gs. pirmajā pusē. LGBTIK mentalitātes invāzijai, sociālās solidaritātes un nacionālās suverenitātes iznīdēšanai, pasaules valdības organizēšanai, vienpolārās pasaules dievināšanai ir samērā gara vēsture. Tajā būtiska vieta ir “Konservatīvās revolūcijas” filosofiskajai un ideoloģiskajai strāvai. Piemēram, tagadnes novērtējums daudz dziļāk palīdz izprast Osvalda Špenglera “pasaules vēstures morfoloģijas” motīvus (Skat.: http://spengleramantojums.blogspot.com/).

·       Globālisms necieš iebildumus, kritiku, idejisku noliegumu. Taču globālisms pret idejām necīnās ar idejām. Globālisms pret idejām cīnās ar aizliegumiem, tam nepatīkamas informācijas bloķēšanu sociālajos tīklos, medijos. Globālisms neļauj vērsties pret bioloģisko rasismu, genocīdu, kas izpaužas pandēmijas “Covid-19” laikā attieksmē pret veselajiem cilvēkiem. Globālismam neinteresē izpratne. Globālisms necenšas saprast, ka aizliegums nevar aizstāt izpratni.

·       Pandēmijas laikā globālisms atsedz savus patiesos mērķus. Atsevišķi globālisma arhitekti savās publikācijās neslēpj un retoriski nemaskē reālo būtību. Izrādās, globālisma fani tiek dēvēti par “ieinteresēto pusi” (“die Interessenten”). Izrādās, cilvēks nav pilsonis, brīvs indivīds, sabiedrības loceklis, bet gan ir komerciāla darījuma loceklis – “patērētājs”.

·       Viens no globālisma mērķiem ir atbrīvot kapitālu no nepieciešamības apmaksāt sociālos nodokļus, tāpēc priekšroka tiek dota on-line formātiem, robotiem, algoritmiem, maksimāli izstumjot cilvēku no ražošanas procesiem. Globālisms atzīst tehnoloģiju saplūšanu ar fizisko, digitālo un bioloģisko sfēru, kad dominē mākslīgais intelekts.

·       Globālisms liek samierināties ar jaunu priekšstatu par cilvēku no bioloģiskā un sociālā viedokļa, ņemot vērā neirotehnoloģijas, biotehnoloģijas modernos risinājumus. Smārtfons jau tagad ir kļuvis sava veida cilvēka papildinājums.

·       Globālisms sabiedrību tiecas pakļaut totālai kontrolei. Globālisms neatzīst nevienu sociālās solidaritātes formu. Nākotnē ir paredzēta dažādu “čipu” implantācija ķermenī un smadzenēs, lai palielinātu kognitīvās spējas. Nākotnē varēs manipulēt ar vecāku gēniem un viņu bērnu gēniem.

·       Globālisms neslēpj t.s. ontoloģiskās nevienlīdzības iespējamību, kad cilvēki dalās divās daļās – uzvarētājos un zaudētājos. Cilvēki ir sistēmiski jāvada. Īpaši tas attiecas uz zaudētājiem, “patērētājiem”.

 

Blogs slēgts

 2021.gada 16.oktobrī slēdzu blogu. Tā teksti tiks izmantoti grāmatā "Pandēmijas paraloģistika", kuru publicēs manā mājas lapā &qu...