Par 11 miljardu Homo likvidēšanu

 

 

   Pasaulē notiek kaut kas ārkārtēji neparasts. To saprot katrs. Pasaulē ļoti strauji sabrūk politiskā sistēma un cilvēces pastāvēšanas gadu tūkstošos norūdītā dzīves kārtība. Sabrūk ne tikai valsts misija, bet arī ģimenes misija – cilvēka esamības sistēmiskais pamats. Neviens vairs netic progresa ideoloģijai. Pārstājis valdīt uzskats, ka viss jaunais ir labākais. Jaunumi eksistē, bet tie vairs nevienu nesajūsmina, jo progresa ideoloģijai nav nekādas masu ietekmes. Tā ir tīksmīga vērtība vienīgi jaunumu autoriem. Nomācošais vairākums jūsmo par saldo indi, jo vispirms ir saldums, bet pēc tam tikai nāve – garīgā vai fiziskā nāve.

   Saldā inde ir barokālais civilizācijas tips un tā postmodernistiskā globalizācija. Barokāla tipa civilizācijā valda izkropļojumi, pārspīlējumi, greizie spoguļi, tukšums, bezjēdzība, apātija, nervoza raustīšanās, skepse. Barokāla tipa civilizācija ir purvs, un purvs paliek purvs arī tad, ja tajā lej avota ūdeni. Savukārt postmodernistiskā globalizācija veicina kultūras mantojuma nihilismu – postmodernisma ģeniālākā koncepta funkcionēšanu. Un tas notiek, globāli aptverot gandrīz visu cilvēci. Vēl nesen neviens neticēja, ka ir iespējama kultūras mantojuma nevajadzība, apsmiešana, noraidīšana. Taču tas ir noticis. Ļoti īsā laikā masu sabiedrība aprada dzīvot bez senču garīgā mantojuma.

   Saprotams, izglītoti un acīgi cilvēki tagadnes pasaules ārkārtējo neparastumu prot analītiski apstrādāt, izmantojot vēsturiski aprobētas shēmas. Cilvēces vēsturē var saskatīt divus laikmetus – lidojuma laikmetu un piezemētības laikmetu.

   Lidojuma laikmetā dominē tieksme pēc garīgā, valda gara kults, vispārējais ir svarīgāks par atsevišķo, kolektīvais tiek cienīts vairāk par individuālo. Lidojuma laikmetā aktīvi pulsē radošums, jēgas meklējumi, domāšanas patstāvība un domu idejiskā enerģija. Lidojuma laikmetā zināma loma ir progresa ideoloģijai, kaut gan progresa mānija tāpat kā pašmērķīga dzīšanās pēc laimes tiek kritizēta un neatzīta par svētību cilvēkiem.

   Piezemētības laikmetā viss novīst, zaudē lidojuma augstumu un ar laiku nogāžas zemē. Piezemētības laikmetā masveidīgi sprēgā tieksme pēc baudas, uzkundzējas ķermeņa lutināšanas mānija. Piezemētības laikmetā eksistē individuālisma diktatūra, hēdonisms, egoisms un egotisms, ideālu un ideālisma izsmiešana sintezē ar nelimitētu alkātību un sociālo bezatbildību. Piezemētības laikmetā sarūsē tādas vēsturiski tradicionālas vērtības kā valsts, suverenitāte, brīvība, pašcieņa, cilvēka tiesības, humānisms, apgaismība, patriotisms.

   Tagadnes piezemētības laikmetu ir izraisījuši divi galvenie faktori: 1) transcendentālas kosmiskās enerģijas ietekme uz cilvēkiem un 2) pašu cilvēku gribas diktēta darbība, pieņemot, ka  cilvēku gribu diktē transcendentāla kosmiskā enerģija, kaut gan cilvēku gribai piemīt skaidri un precīzi nosakāma apzinātība. Cilvēki attiecīgi rīkojas apzināti. Viņi apzināti formulē savai darbībai konkrētus mērķus. Tāpēc var droši atzīt, ka piezemētības laikmets ir cilvēku apzinātas darbības rezultāts. Pie visa vainīgi ir paši cilvēki. Turklāt vainīgi ir visi cilvēki. Vainīgi ir līderi, kuru devums ir projektējošs, organizējošs un vadošs. Vainīgi ir visi pārējie, nepretojoties līderu uzspiestajiem dzīves destruktīvajiem noteikumiem. Nav vajadzīgs izvērsti atgādināt par līderiem. Visi zina, ka cilvēces līderi ir naudas saimnieki, Davosas miljardieri, inkluzīvā kapitālisma ideologi, globālisma prozelīti, kā ieteicams viņus godāt. Jau XIX gs. Rietumu civilizācijā konsolidējās īpatna Homo suga, kuras dzīves mērķis ir cilvēces likteņa regulēšana, planētas pārvaldīšana, pasaules valdības izveidošana.

   “COVID-19” pandēmijas laikā daudzi domājoši cilvēki ir pārsteigti par tik vieglu pakļaušanos valdību drakoniskajiem rīkojumiem pret vesalajiem cilvēkiem. Valdību rīkojumi ir nezinātniski, psiholoģiski kaitnieciski, visatļauti patvaļīgi. Daudzus saprātīgos cilvēkus nepārsteidz politikas iejaukšanās zinātnē. Tā ir bijusi vienmēr. Tagad visvairāk pārsteidz zinātnes padevība un piekrišana melot, falsificēt statistiku, maldināt un biedēt sabiedrību, noklusēt sasniegumus veselības aizsardzībā.

   Neapšaubāmi pārsteidz mēdiju pērkamība. Arī tā ir bijusi vienmēr. Taču vienmēr bija neuzpērkami žurnālisti un preses izdevumi. Tagad tā nav. Negaidīta ir informācijas tehnoloģiju gigantu līdzdalība vārda brīvības ierobežošanā. Neitralitātes vietā giganti paši kļūst nepiekāpīgi cenzori.

   Globālisma prozelītu mērķu hierarhijas virsotnē ir mērķis samazināt planētas iedzīvotāju skaitu. Tiek atklāti nosaukts vēlamais planētas iedzīvotāju skaits – viens miljards. Tam ir jāsastāv no “zelta miljona” un 999 miljoniem “zelta miljonu” apkalpojošā personāla. Tāda demogrāfiskā un sociālā aina tiek projektēta visā nopietnībā. Un tas nekas, ka globalizācijas prozelītu projekts ir uzkrītoši nereāls. 2021.gada sākumā uz planētas dzīvo gandrīz 8 miljardi. Demogrāfiskās pārejas beigās 2050.gadā uz planētas dzīvos 9-10 miljardi, bet XXI gs. beigās dzīvos 12 miljardi. Tāda ir prognoze, kura pagaidām nekļūdīgi piepildās. Tātad perspektīvā globālisma prozelītiem ir jātiek vaļā no 11 miljardiem cilvēku. Vai tas ir reāli!

   Globālisma prozelītiem viņu projekts nešķiet uzkrītoši nereāls. Viņi tic iespējai radikāli samazināt planētas iedzīvotāju skaitu. Kā zināms, eksistē ne tikai ticība, bet arī rūpīgi nomaskēti praktiski pasākumi dzimstības samazināšanā un mirstības veicināšanā.

   “COVID-19” ir viens no tādiem pasākumiem. Tas līdz šim ir viskolosālākais transformatīvais notikums. Tas tika plānots, modelēts, finansiāli izskaitļots jau labu laiku pirms 2020.gada 11.marta. Tā ir diena, kas tiek uzskatīta par pandēmijas oficiālo sākumu. “COVID-19” varenās iespējas globālisma prozelīti noteikti turpinās izmantot. Būs jauni vīrusi, jaunas karantīnas, ārkārtējas situācijas utt.

   2020.gada 9.jūlijā “Amazon.com” ievietoja informāciju par vienu no visnozīmīgākajām grāmatām ne tikai XXI gadsimtā, bet daudz daudz ilgākā periodā. Tā ir grāmata, kura nozīmības ziņā var mēroties ar Apgaismības laikmeta franču sociālo filosofu publikācijām. Toreiz eiropeīdiem tika pravietiski formulēta dzīves jauna paradigma (sistēmiskā kārtība). XVII-XVIII gs. publikācijas kļuva konceptuālā bāze Jaunajiem laikiem. Publikāciju idejiskais kodols  joprojām nav zaudējis aktualitāti, kaut gan tiek kritiski pārskatīts sakarā ar Rietumu civilizācijas norietu. Apgaismības mantojumā saskata būtisku kaitējumu eiropiešu mentalitātei un eiropiešu kultūrām.  Piemēram, it kā vajadzīgā un noderīgā racionālisma ideoloģija stimulēja novēršanos no Dieva un inficēja ateisma sērgu.

   “Amazon.com” ievietoto grāmatu var droši saukt par Kovida Derību. To var bez pārspīlēšanas atzīt par Bībeles trešo sastāvdaļu. Kovida Derība ar lepni paceltu galvu nostājas līdzās Bībeles abām klasiskajām sastāvdaļām – Vecai Derībai un Jaunai Derībai. Ja, piemēram, Jaunā Derība vēsta par dievišķīgo atklāsmi, Dievam atklājot sevi un cilvēkiem apliecinot dievišķo humānisma gribu – cilvēkmīlestību, rūpes par cilvēka labklājību, cieņu pret cilvēku, tad Kovida Derībā viss ir pretēji. Respektīvi, atbilstoši cilvēces gaidāmajai nākotnei. Tajā dievišķās atklāsmes un dievišķā humānisma vietā ir garīgā stagnācija un nepārprotama dehumanizācija. Tas, saprotams, netiek teikts atklāti, bet tāda būs nākotnes reālā situācija, kuras bībeliskā kodifikācija ir Kovida Derība.   

   “Amazon.com” sniedza informāciju par Klausa Švāba (Klaus Schwab) un Tjerī Mallera (Thierry Malleret) grāmatu “Covid-19: lielā restartēšana” (“COVID-19: The Great Reset”).* Angļu “reset” ir lietots modernajā datoriskajā nozīmē. Angļu-latviešu vārdnīcā “reset” tiek tulkots “uzasināt” (nazi, zāģi), “ielikt atpakaļ” (ietvarā u.tml.). Abu kungu grāmatā, saprotams, netiek uzasināts ne nazis, ne zāģis. Vienīgi tiek uzasināta dehumanizācijas tematika. Tāpat grāmatā nekas netiek ielikts atpakaļ. Netiek runāts par cilvēka atgriešanos cilvēciskā stāvoklī. Gluži pretēji! Cilvēks tiek uz visiem laikiem izņemts no cilvēciskuma ietvara, un neeksistē mērķis ielikt cilvēku atpakaļ viņa Homo sapiens ietvarā.

   Dzimstības samazināšanai un mirstības veicināšanai tiek darbināti divi efektīvi dzinēji. Viens dzinējs apkalpo cilvēkus. Globālisma prozelīti neslēpj savu antropoloģisko mērķi iedzīvotāju skaita samazināšanā. Taču viņi rūpīgi slēpj otru antropoloģisko mērķi – cilvēka identitātes likvidēšanu. “Baltajam” cilvēkam tiek atņemta jebkura veida identitāte -  reliģiskā, etniskā, valstiskā, sociālā u.c. Tas nozīmē, ka tiek izskausta cilvēka iespēja būt kopā ar tautu, valsts sabiedrību, līdzcilvēkiem un balstīties uz viņu kolektīvo domu, palīdzību, atbalstu. Valsts kā sociuma organizatoriskā forma izzudīs, tautas saplūdīs cilvēces kopkolektīvā. Cilvēkam tiek atņemta iespēja būt kopā ar citiem cilvēkiem politiskajos, ideoloģiskajos, filosofiskajos, estētiskajos uzskatos, morāli tikumiskajā pozīcijā u.tml. Respektīvi, cilvēks tiek pilnīgi vientuļi nostādīts dzīves īstenības priekšā. Tiek sasniegta individualizēšanas maksimālā robeža. Iestājas totāls individuālisms – morāles princips, kā pamatā ir indivīda interešu pretstatīšana sabiedrības interesēm. Globālisma prozelītiem ir vajadzīgs cilvēks, kurš rūpējas un domā tikai par sevi. Tāds cilvēks ir inkluzīvs (iekļaujošs) cilvēks. Viņš ar dziļu entuziasmu iekļaujas transnacionālajā korporācijā.

   Otrs efektīvais dzinējs apkalpo ekonomisko sfēru - ekonomisko “restartēšanu”. Globālisma prozelīti vēlas panākt ražošanas apjoma radikālu samazināšanu. Viņi šo uzdevumu dēvē par postindustriālās sabiedrības izveidošanu, kā arī deindustrializāciju, par ko regulāri izsakās Romas kluba eksperti. Pamatīgi ir jāsamazina ekonomisko subjektu skaits. Planētas ekonomikā ir jāpaliek nedaudzām kompānijām – globālām korporācijām. Tās likvidē ne tikai valsts lomu ekonomikā, bet likvidē arī pašas valstis. Valstu vietā pasauli pārvaldīs globālās korporācijas. Lai to realizētu, pandēmijas laikā tiek drukāta un izdalīta nauda lielākajām bankām, investīciju fondiem, globālajām korporācijām. Paralēli tiek periodiski izsludināts “lockdown”, notiek mazo un vidējo firmu ekonomikas bloķēšana. Atbalstītas tiek tikai tās ekonomiskās struktūras, kuras atbilst ESG (Environmental, Social, Governance) kritērijiem. Tie ir speciāli radīti kritēriji “zaļās ekonomikas” biznesam un biznesam sociālās atbildības un korporatīvās vadības jomā. Pandēmijas laikā lieli panākumi tiek gūti supergigantisku korporāciju nostiprināšanā. Uz planētas jau sāk valdīt “BlackRock”, “Vanguard”, “State Street”. Tās ir fantastiski bagātas investīciju struktūras. To darbinieki ir Baidena padomdevēju komandas kodols.  

 

 

Zaļā pseidobrīvība

 

   Globālisma prozelītu (citā variantā - globālisma oligarhijas, pasaules valdības, Davosas elites, inkluzīvā kapitālisma ideologu) “lielā pārlādēšana” (The Great Reset) ir sasniegusi jaunu darba uzvaru. 2021.gada 17. martā Eirokomisija eiropiešus iepazīstināja ar jaunu dokumentu – “Digital Green Sertificate”. Jaunais dokuments tiek oficiāli saukts par “Digitālo zaļo sertifikātu”. Taču sabiedrībā jau ir nostiprinājies cits nosaukums – “Kovidpase”. Eirobirokrāti dedzīgi skaidro jaunā dokumenta grandiozo vērtību, sniedzot ikvienam cilvēkam maksimālu pārvietošanās brīvību ES teritorijā. Tehniski viss tiks atrisināts ātri, un jau pēc trijiem mēnešiem sertifikātu varēs visi saņemt. Dokumentam būs digitāls formāts, kā arī tas būs uz papīra. Svītru kodā galvenais elements būs identifikācijas numurs, kas reizē ir vakcinācijas rezultāta numurs. Tāpat svītru kodā būs iekļauta informācija par personas vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, pases vai personas apliecības numuru, vakcīnas nosaukumu, dozu skaitu, testēšanas rezultātu utt.

   Eirobirokrāti, protams, noliedz sociālās diskriminācijas aizsākumu. “Digitālais zaļais sertifikāts” nenozīmējot tiesību atņemšanu vai ierobežošanu noteiktām iedzīvotāju grupām. Taču tas skan smieklīgi! Tāda primitīva demagoģija nepārliecina. Pat Lielbritānijas premjers Džonsons ir kritiski izteicies par “Kovidpasi”. Tās ieviešana noteikti negatīvi atsauksies uz iedzīvotāju vienu daļu, diskriminējoši ierobežojot mobilitāti.

   Noteikts viedoklis par jauno sertifikātu ir globālo sociālo problēmu analītikai. Nav ne mazāko šaubu par “Kovidpases” iekļaušanos masu sabiedrības pārvaldīšanas globālās digitālās platformas izveidošanā. No masu sabiedrības vadīšanas tiek izstumta valsts. Varu pārņem globālisma prozelīti – transnacionāla pasaules valdība. “Kovidpases” ietilpst planetāra mēroga projektā. Tiek radīta jauna tipa koncentrācijas nometne visai cilvēcei.

 

 

 

 

 

Transnacionālais bezprāts

  

    Pirms dažām dienām Eiropas sabiedrību pamatīgi iepriecināja ES iekšējā tirgus komisārs francūzis Tjerī Bretons. Viņš visā nopietnībā paziņoja, ka kolektīvā imunitāte pret “COVID-19” vakcinācijas ceļā tiks sasniegta 14.jūlijā. Tātad ne dienu agrāk vai dienu vēlāk. Francijas telekanālā “TF1” komisārs sacīja: “Ņemsim simbolisku datumu - līdz 14. jūlijam mums ir iespēja sasniegt imunitāti visā kontinentā. Mēs esam tuvu mērķim, jo mēs zinām, ka, lai uzvarētu šo pandēmiju, ir tikai viens risinājums - vakcinācija. Vakcīnas ierodas."

   14. jūlijs Francijā ir valsts svētki - Bastīlijas ieņemšanas diena. Tātad komisārs vīrusa “SARS-CoV-2” funkcionēšanu, vakcinēšanu, vakcīnas iedarbības laiku un efektivitāti, kolektīvo imunitāti emocionāli simboliski sasaista ar franču sabiedrībā svarīgu datumu.

   Saprotams, katram cilvēkam ar veselo saprātu rodas vairāki jautājumi. Faktiski tie ir retoriski jautājumi. Saprātīgiem cilvēkiem atbilde uz šiem jautājumiem nav vajadzīga.

    Retoriskie jautājumi ir šādi. Vai vīrusa funkcionēšanu var apturēt konkrētā dienā (datumā)? Vai tā var izteikties elementāri saprātīgs un izglītots cilvēks? Kāpēc 14.jūlijā, bet nevis 13.jūlijā vai 15.jūlijā? Kāpēc jāizvēlas Francijas svētki, bet nevis kādas citas dalībvalsts svētki? Kādas intelektuālās kondīcijas cilvēki tagad ir ES komisāri? Vai latviešu kariņi, nācijas tēvi, pavļuti stipri atšķiras no Briseles vadoņiem?

   Neapšaubāmi, saprātīgi cilvēka zina, ka tagad eiropeīdu rasē bezprāts ir transnacionāls lepnums. Bezprātu visaktīvāk un visplašāk prezentē inteliģence. Savukārt inteliģencē bezprātu visaktīvāk un visplašāk prezentē politiķi. Bezprāts jau ir tik liels, ka politiķi ir pasākuši temporāli (ar laiku saistīti) fiksēt, regulēt, vadīt transcendentālus fenomenus. Vīrusu pasaules liela daļa noteikti atrodas ārpus izziņas vai pieredzes robežām. Vīrusu transcendentumu neviens saprātīgs cilvēks neuzdrošināsies apšaubīt. Vīruss “SARS-CoV-2” nav izņēmums. Bezprātīgi ir tā gaitā iejaukties ar konkrētu datumu.

 

 

 

 

 

“Lielās pārlādēšanas” cilvēciskie mērķi

 

   Globālisma prozelītu organizētajai “lielajai pārlādēšanai” ir dažādi mērķi. Starp tiem ir ekonomiski finansiālie mērķi un sociāli politiskie mērķi, kā arī cilvēciskie (antropoloģiskie) mērķi. Tas ir saprotams. Kardināli pārkārtojot materiālo sfēru un vēloties ieviest inkluzīvo kapitālismu, paralēli nākas adekvāti pārveidot cilvēkus, realizējot noteiktu didaktisku un kognitīvu psiholoģisko projektu konkrētu antropoloģisko mērķu sasniegšanai. Inkluzīvais kapitālisms būs jauna tipa sociāli ekonomiskā formācija, un tāpēc tai derēs vienīgi jauna tipa cilvēki. Turklāt jauna tipa cilvēku veidošanai jāvelta neatslāpstoša uzmanība. Inkluzīvā kapitālisma pastāvēšana būs iespējama tikai tādā gadījumā, ja cilvēki to atbalstīs, jaunajos apstākļos jutīsies komfortabli un jaunie apstākļi viņos neuzbudinās pretreakciju. Un tas ir labi zināms, ka cilvēki atbalsta tikai to, kas atbilst viņu mentālajai būtībai. Tātad nav pretdabisks cilvēku domāšanas veidam, dzīves uztverei un emocionālajai ievirzei. Ja tā nav, tad jebkurš sociāli ekonomiskās formācijas skaists projekts paliek uz papīra, kā tas, piemēram, ir ar komunismu. Komunisma projekts nekad netiks realizēts, jo nav iespējams panākt cilvēku adekvātumu šim skaistajam superhumānajam projektam. Komunisma garu un morālos principus var nostiprināt vienā cilvēka, dažos simtos un varbūt pat dažos tūkstošos. Taču komunisma garu un morālos principus nav iespējams nostiprināt visā sociumā, kas mūsdienās mērams miljonos, bet dažās zemēs pat miljardos. Visticamākais, komunismam nepieciešamās mentālās īpašības cilvēkos nekad nav masveidā bijušas no Ievas un Ādama laika. Cilvēku garīgajā, intelektuālajā, dvēseliskajā satvarā ir kaut kas tāds, kam nav koleratīva (savstarpēji atbilstoša) saistība ar komunisma pamatprincipu “No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām”.

   “Lielajai pārlādēšanai” ir divi cilvēciskie mērķi. Viens no tiem netiek slēpts,  un par to globālisma prozelīti izsakās atklāti. Otrs mērķis ir rūpīgi nomaskēts, un tā fiksācija prasa noteiktu analītisko piepūli. Tāpēc šis mērķis ļaužu masās nav pietiekami skaidri un pietiekami plaši pazīstams. Ļoti daudzi cilvēki var nezināt, kas ar viņiem tiek darīts rūpīgi nomaskētā mērķa sasniegšanā.

   Globālisma prozelīti atklāti kritiski izsakās par planētas pārapdzīvotību kā demogrāfisko krīzi. Uz Zemes iedzīvotāju skaits ir draudīgi liels. Tas nav pieņemami un jāveic visdažādākie pasākumi dzimstības samazināšanai, ģimenes plānošanai u.tml. XXI gs. sākumā planētas iedzīvotāju skaits katru dienu palielinās par apmēram 250 000 cilvēku. No šī skaita 97% attiecas uz dzimušajiem Āfrikā, Latiņamerikā, Dienvidaustrumu Āzijā.

   Globālisma prozelītu demogrāfiskā politika ir rūpīgi izvērtēta speciālajā literatūrā. Īpaša uzmanība tiek veltīta Bila Geitsa pozīcijai un praktiskajai darbībai. Pasaules sabiedrībā valda priekšstats par šī cilvēka līdzdalību antihumānos pasākumos iedzīvotāju skaita regulēšanā Āfrikā un citur, izmantojot attiecīgi sintezētas vakcīnas pret dažādām slimībām. Tā, piemēram, “Big Farma” un Bila Geitsa lomu “COVID-19” pandēmijā nesaudzīgi nosodīja amerikāņu slavenās dinastijas pārstāvis Roberts Kenedijs 2020.gada 29. augustā Berlīnē protesta akcijā pret karantīnu un citiem drastiskajiem valdības pasākumiem.

   Globālisma prozelīti neslēpj savu antropoloģisko mērķi iedzīvotāju skaita samazināšanā. Taču viņi rūpīgi slēpj otru antropoloģisko mērķi – cilvēka identitātes likvidēšanu. “Baltajam” cilvēkam tiek atņemta jebkura veida identitāte -  reliģiskā, etniskā, valstiskā, sociālā u.c. Tas nozīmē, ka tiek izskausta cilvēka iespēja būt kopā ar tautu, valsts sabiedrību, līdzcilvēkiem un balstīties uz viņu kolektīvo domu, palīdzību, atbalstu. Valsts kā sociuma organizatoriskā forma izzudīs, tautas saplūdīs cilvēces kopkolektīvā. Cilvēkam tiek atņemta iespēja būt kopā ar citiem cilvēkiem politiskajos, ideoloģiskajos, filosofiskajos, estētiskajos uzskatos, morāli tikumiskajā pozīcijā u.tml. Respektīvi, cilvēks tiek pilnīgi vientuļi nostādīts dzīves īstenības priekšā. Tiek sasniegta individualizēšanas maksimālā robeža. Iestājas totāls individuālisms – morāles princips, kā pamatā ir indivīda interešu pretstatīšana sabiedrības interesēm. Inkluzīvajam kapitālismam ir vajadzīgs cilvēks, kurš rūpējas un domā tikai par sevi. Tāds cilvēks ir inkluzīvs (iekļaujošs) cilvēks. Viņš ar dziļu entuziasmu iekļaujas transnacionālajā korporācijā. Viņš akceptē privātīpašuma (zemes, mājas, transporta līdzekļu u.c.) likvidēšanu, atļaujot, piemēram, viņa dzīvokli bez atlīdzības izmantot citiem cilvēkiem savas prombūtnes laikā. Globālisma trubadūru tekstos ir sastopami interesanti inkluzīvā cilvēka īpašību uzskaitījumi. Vienīgi netiek norādīts, ka visas bagātības un visa vara ir ļoti nelielas grupas rokās. Toties tiek norādīts, ka inkluzīvajam cilvēkam nemaz neinteresē materiālās nevienlīdzības saglabāšanās.

   Vēsturiski vispirms cilvēkam atņēma reliģisko identitāti. Ateists vairs nav kopā ar baznīcas draudzi. Pēc tam cilvēkam atņēma šķirisko, ekonomisko, nacionālo identitāti. Piemēram, aktīvi propagandētā kosmopolītisma ideoloģija noraida nacionālo patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru un tās tradīcijām. Neoliberālisma, postmodernisma un globālisma laikmetā no XX gs. beigām “baltajam” cilvēkam sāka atņemt viņa kolektīvo vienotību ar citiem cilvēkiem no dzimuma viedokļa. No aizvadītā gadsimta 90.gadiem Rietumu civilizācijā agresīvi izvērtās t.s. gendera politika. Tās odiozākais panākums ir valstu valdību lēmums dokumentos nenorādīt cilvēka dzimumu. Tā vēlas rīkoties Nīderlande no 2024.gada. Savukārt Eiropas Savienība un tajā skaitā Latvija drīz kļūs “LGBTI brīvības zona”.

   Nākas novērot, ka cilvēks pamatīgi izmainās bez kolektīvās identitātes. Radikāli izmainās viņa tikumiskā stāja, domāšanas veids, dzīves uztveres dziļums, vērtības un normas. Radikāli izmainās arī viņa priekšstati par sevi un savu vietu pasaulē. Tās ir izmaiņas, kuras nākas apzīmēt ar vārdiem “degradācija” un “deģenerācija”. Taču bez kolektīvās identitātes eksistējošais cilvēks (inkluzīvais cilvēks) pats tā neuzskata. Viņa uzskati par sevi un pasauli ir “jauna normālība”, kā tagad ir pieņemts sarkastiski teikt par “baltās” rases drūmo veģetēšanu.

   Otra antropoloģiskā mērķa sasniegšanā liela uzmanība tiek veltīta morāli tikumiskās identitātes likvidēšanai un sava veida morālā plurālisma nostiprināšanai. Tā rezultātā cilvēks zaudē morāli tikumiskos pamatus. Viņš nav saistīts ne ar kādu morāles normu sistēmu. Uz cilvēku neattiecas ne bībeliskais morāles kodekss, ne komunisma cēlāju morāles kodekss, ne kapitālisma morāles kodekss, kas šīs formācijas pirmajos gadsimtos aktīvi funkcionēja un XX gs. tika dēvēts par protestantisma darba ētiku. Cilvēks bez morāli tikumiskās kondīcijas nav uzskatāms par cilvēku. Tas ir postcilvēks jeb inkluzīvais cilvēks.

 

   

Kovidarheoloģijas panākumi (2)

 

Panākumi ir Vācijā. Tas ir ļoti svarīgi. Vācija ir Eiropas nozīmīgākā valsts. Tā var būt paraugs citām valstīm. Pandēmijas laikā Vācijā bija iedzīvotāju milzīga pretestība valdības neadekvātajai politikai, kuru atmaskoja drosmīgi zinātnieki un drosmīgi mediķi. Vācijas sabiedrība tika plaši objektīvi informēta gan par vīrusu, gan par nepieciešamajiem pasākumiem vīrusa izplatības ierobežošanai. Taču tas neatturēja Merkeles valdību vadīties no globālisma prozelītu un viņu “ekspertu” uzspiestajiem noteikumiem. Vācijas sabiedrība zināja, ka tās valdība nerīkojas patstāvīgi, bet izpilda globālisma prozelītu komandas, kuru mērķis nav saistīts ar veselības aizsardzību, bet gan ar “inkluzīvā kapitālisma” izveidošanu, ļaunprātīgi izmantojot pandēmiju pasaules “lielajai pārlādēšanai”. Vācijas valdība netika gāzta. Taču valdība ir spiesta izmainīt savu politiku. Valdība 2021.gada 3.martā apstiprināja plānu karantīnas atcelšanai. Tas sāksies 8. martā pakāpeniski atkarībā no saslimstības apjoma katrā federālajā zemē. Kritērijs būs 50 saslimušie no 100 000 iedzīvotājiem. Tajās zemēs, kurās būs saslimušie mazāk par 50 cilvēkiem, karantīna tiks atcelta strauji. Savukārt tajās zemēs, kurās saslimušo skaits ir ap 100 cilvēkiem, karantīna tiks atcelta lēnāk. Ja būs kaut kur vairāk par 100 saslimušajiem, tad karantīna pagaidām saglabāsies.

Krievijā izgatavotās vakcīnas “Sputņik-5” sakarā eksistē šāda informācija: "Директор Центра Гамалеи Александр Гинцбург сотрудничает с глобалистом Биллом Гейтсом в связи с производством вакцин против коронавируса, заявил эксперт по биологическому и химическому оружию, участник комиссии по разоружению в Республике Ирак, бывший советник Генерального секретаря ООН Кофи Аннана, бывший член комиссии ООН по биологическому оружию Игорь Викторович Никулин 11 января" Turpinājumu skat.: https://rossaprimavera.ru/news/107d4324 Informācija ievietota S.Kurginjana portālā, kas var atsaukties uz informācijas ticamību. Savukārt I.Ņikuļinu noklusē ārzemēs un arī Krievijā.

 

 

 

Vai tas nav stratēģisks misēklis?

 

   Tā ir naiva cerība. Proti, naiva ir cerība, ka globālisma prozelīti* ir ļoti gudri un nekad nekļūdās. Viņi ir tik intelektuāli apdāvināti un kognitīvi apbruņoti ar visdažādākajām zināšanām , ka nekādā gadījumā nepieļaus kļūdu stratēģiskajos projektos. Tāda cerība ir naiva.

   Rietumu civilizācija ir sistēmisks veidojums. Uz to attiecas sistēmas pastāvēšanas visi nosacījumi un visas likumsakarības. Jebkuras sistēmas visi elementi izbauda attiecīgos pastāvēšanas apstākļus. No tā neviens elements nevar izvairīties.

   Antropoloģisks sistēmisks veidojums ir Rietumu civilizācijas subjekts – eiropeīdu (“baltā”) rase.  Par to uzskatāmi liecina demogrāfiskais process. Bērnus nevēlas dzemdēt, noveco un izmirst “baltās” rases visas tautas; respektīvi, “baltās” rases sistēmas visi elementi. Tas, pirmkārt.

   Otrkārt, “baltās” rases visu tautu pilsētu inteliģenci ir aptumšojusi degradācija un deģenerācija. Triviāli sakot, visas zivis pūst no galvas. Tas kopš XX gs. 70. gadiem ir vēsturisks fakts. Īpaši kritisks stāvoklis izveidojies pilsētu inteliģences politiskajā segmentā. Par Rietumu politiķu intelektuāli un morāli ļoti satraucošo līmeni globālo sociālo problēmu analītiķi, “nepolitkorekti” publicisti un neuzpērkami žurnālisti vēsta burtiski katru dienu. Politiķu raksturojumā tiek lietoti tādi nelabi vārdi kā debilitāte, idiotija, neatbilstība veselajam saprātam. Baltā nama saimnieku maiņas mēnešos Rietumu politiķu portrets kļuva šokējošs, nepatīkami pārsteidzot ne tikai “zelta miljardu”. Tādos apstākļos nav vajadzīga sistemoloģijas zinātniskā palīdzība atbildei uz jautājumu “Vai globālisma prozelīti un tos apkalpojošie intelektuāļi var kļūdīties?”. Viņi var kļūdīties, un tas ir loģiski. Viņiem var būt stratēģisks misēklis. Viņu dehumanizācijas projekti var būt bezperspektīvi, nesolot pasaules valdnieku kārtai vēlamo rezultātu. Saprotams, pasaules valdnieku projekti jau paši par sevi ir necilvēciski. Misēklis var piemeklēt ne tikai cilvēciski labus konceptus, bet arī cilvēciski sliktus konceptus.

   Globālisma prozelīti visjaunākajā periodā akcentē divus konceptus. Runa ir par divām paradigmām – konceptuālām pamatsistēmām, problēmu izvirzīšanas, formulēšanas un risināšanas modeļiem. Viens koncepts ir “COVID-19” pandēmija kā transformatīvs notikums cilvēces “lielajai pārlādēšanai”.** Otrs koncepts ir klimata katastrofa.

   Ar pandēmijas pozitīvo impulsu un reālo devumu cilvēces radikālā pārveidošanā globālisma prozelīti ir apmierināti. Apmierinātība netiek slēpta. Pandēmija kļuva tramplīns, Trojas zirgs. Pandēmiju izdevās veiksmīgi izmantot totalitārisma ieviešanā, aptverot gandrīz visu cilvēci. Cīņa pret infekciju deva iespēju izveidot politisku režīmu, kas visaptveroši kontrolē sabiedrības dzīvi, neievēro vai atceļ konstitucionālās tiesības, nepieļauj legālu opozīciju, malā nobīda zinātni un kompetentus speciālistus, falsificē demogrāfisko statistiku, masu komunikācijā uzkurina nāves bailes. “COVID-19” pandēmija palīdzēja panākt dzīves trajektorijas krasu pagriezienu. Koncepta eksistenciālā kondīcija garantēja labus rezultātus. Koncepta saturā iekļautā intelektuālā intuīcija nebija kļūdījusies, jo karantīnas, attālinātā darba, pašizolācijas, “neobligāti obligātās” vakcinēšanas adaptēšana ļaužu masās notika bez būtiskas pretestības. Pretestība sastopama, taču neviena valdība nav padzīta par cilvēciski neadekvāto politiku pandēmijas laikā. Globālisma prozelītiem izdevās turpināt Krievijas demonizēšanu, veikli izmantojot, piemēram, vakcīnas problemātiku. Krievija ir globālisma prozelītu pašaizsardzības instinkta kairinātājs. Tā tas saglabājās arī pandēmijas laikā.

   2021.gadā globālisma prozelīti sāka enerģiski ieteikt, likt priekšā, piedāvāt otru konceptu – klimata katastrofas konceptu. Šī koncepta prioritārajā proponēšanā aktīvi iesaistās princis Čarlzs, Bils Geits, Klauss Švābs, Romas pāvests, Linna de Rotšilda, ASV prezidents Baidens. Viņu publiskajos diskursos dominē jēdziens “Climate Catostrophe”.

   Konceptu prioritātes maiņu diktē stratēģiski apsvērumi. Un, lūk, šaja ziņā var rasties jautājums “Vai tas nav stratēģisks misēklis?”.

   Pandēmija neturpināsies mūžīgi. Cilvēki pārstās baidīties no kovidvīrusa, cilvēki nebūs paklausīgi, aizliegumi zaudēs spēku, cilvēkos bailes*** apsīks. Jau “COVID-19” slimības konstatēšanas pirmajās dienās tika iedarbināts cilvēka viens no visbūtiskākajiem bāzes instinktiem – bailes. Tā rezultātā cilvēces sociāli psiholoģisko gaisotni momentā nosacīja masveida bailes. Gandrīz visu pasaules valstu iedzīvotāju garīgo, morālo, intelektuālo atmosfēru pārklāja bailes. Sabiedriskajā domā priekšplānā nostiprinājās bailes. Globālisma prozelītu pakļautajos pasaules medijos un interneta sociālajos tīklos dominēja tikai viena tēma – bailes. Taču tas nevar turpināties mūžīgi. To apzinās globālisma prozelīti. Klauss Švābs par to raksta 2020.gada vasarā izdotajā grāmatā “COVID-19: The Great Reset”. Vajadzīgs jauns sociālais bieds, kas cilvēkus biedētu ilgus gadus. Globālisma prozelītiem, Švābam un citiem viņa domubiedriem tādas funkcijas varētu deleģēt klimata katastrofai. Tāpēc ir jāsāk rīkoties.

   Švāba pārzinātā Davosas foruma portālā ir izveidota speciāla lapa par klimata izmaiņām (https://www.weforum.org/agenda/archive/climate-change). Tajā regulāri tiek ievietoti dažādi teksti. Tos iesniedz autori no pasaules daudzām valstīm, ar dziļu satraukumu vērtējot klimata apdraudējumu. 2021.gada 3.februārī princis Čarlzs apsveica ASV jauno prezidentu Baidenu par viņa apņēmību cīnīties pret klimata katastrofu (“Prince Charles 'hugely encouraged' by Joe Biden's plans to tackle climate crisis”). Par to rakstīja Rietumu lielākie mediji. Tajā pašā dienā (3.februārī) mediji aizkustinoši vēstīja par prinča Čarlza bažām par saviem mazbērniem klimata katastrofas dēļ (Prince Charles Thinks of His Grandchildren as He Speaks Out About Climate Change). 2021.gada 22.februārī princis Čarlzs zinātniskā konferencē definēja trīs globālos draudus: 1) klimata izmaiņas, 2) bioloģiskās daudzveidības izzušana un 3) pandēmija.

   Savas prioritātes maina arī Bils Geits. Viņa interešu priekšplānā tagad ir klimata katastrofa. 2021.gada 16.februārī tika izdota viņa jaunā grāmata “How to Avoid a Climate Disaster: The Solutions We Have and the Breakthroughs We Need”. Grāmatā viņš paskaidro savu jauno dzīves pozīciju. Viņš aizvadītajos gados esot sapratis trīs lietas. Pirmkārt, lai izvairītos no klimata katastrofas, pilnīgi ir jāizbeidz dažādu kaitīgu gāzu izdalīšana. Otrkārt, pilnā mērā jāsāk izmantot saules un vēja enerģija. Treškārt, jāattīsta tehnoloģijas, kas palīdz vērsties pret klimata izmaiņām.

   Klimata katastrofas jeb klimata globālās sasilšanas problēma Rietumu politiskajās aprindās tiek musināta jau daudzus gadus. 1995.gadā ANO klimata globālo sasilšanu pasludināja par zinātnisku faktu. Politiķi neņēma vērā zinātnieku iebildumus. ASV 17 000 zinātnieku ar Zinātņu akadēmijas prezidentu priekšgalā parakstīja petīciju, lūdzot nepakļauties ekoloģiskajiem mītiem. Bija arī citi kolektīvie protesti. Bija temperatūras mērījumu falsifikācijas, bija “klimatgeita”. No ASV politiskajiem līderiem vienīgi Tramps smējas par klimata katastrofu, un viņš deva rīkojumu ASV izstāties no t.s. Parīzes klimata vienošanās 2015.gadā. Savukārt Baidens jau otrajā dienā Baltā namā atjaunoja ASV līdzdalību Parīzes farsā.

   Saprotams, globālisma prozelītiem ir atbalsts zinātnieku aprindās. Tāds atbalsts ir pandēmijas sakarā un tāds atbalsts ir klimata katastrofas sakarā. Un tas nekas, ka viedoklis par planētas sasilšanu ir pseidozinātnisks mīts, kas vērsts pret dabas vēstures, sociālajiem, bioloģiskajiem likumiem. Globālā sasilšana sākās jau XVII gadsimtā pēc mazā ledus laikmeta. Sasilšanu izraisa Saules darbība, Zemes orbītas maiņa riņķojumā ap Sauli. Nevis ogļskābā gāze (CO2) izraisa sasilšanu, bet gan sasilšana izraisa CO2 pieaugumu, kas ir ļoti derīgi lauksaimniecības produktivitātei. Bet galvenais – sasilšana nav cilvēku saimnieciskās darbības rezultāts, kā tas tiek iestāstīts ļaužu masām. Turklāt aizvadītajos apmēram 30 gados ir konstatējama nevis sasilšana, bet gan atdzišana. Par godu Baidena lēmumam Teksasas štātu piemeklēja milzīgs aukstums. Aukstuma rekordi aizvadītajā ziemā (2020.-2021.g.) bija arī Latvijā.

   Klimata katastrofas koncepta aktualizēšana stimulē jautājumu “Vai tas nav stratēģisks misēklis?”. Grūti ir ticēt, ka biedēšana ar klimata katastrofu var panākt to pašu, ko panāca biedēšana ar kovidvīrusu. Turklāt izglītotiem un patstāvīgi domājošiem cilvēkiem nav iespējams iestāstīt, ka cilvēku saimnieciskā darbība var ietekmēt kosmiskos, Visuma procesus – Saules aktivitāti, ozona “caurumus” utt. Klimata katastrofa ir saistīta ar naudas milzīgām summām. Tas nav noslēpums.

   Stratēģiski perspektīvāka ir Bila Geitsa biedēšana. Viņš saka, ka klimata katastrofa var sekmēt vēl drausmīgāku vīrusu sintēzi nekā “SARS-CoV-2” vīruss. Tāda biedēšana var dziļi ietekmēt cilvēku apziņu.

 

*https://teoretd.blogspot.com/2021/02/globalisma-prozeliti.html

**https://postciv.blogspot.com/2020/07/transformativs-notikums.html

***https://paralogistika.blogspot.com/2021/01/bailu-pandemija-un-bailu-profilakse.html