Par 11 miljardu Homo likvidēšanu

 

 

   Pasaulē notiek kaut kas ārkārtēji neparasts. To saprot katrs. Pasaulē ļoti strauji sabrūk politiskā sistēma un cilvēces pastāvēšanas gadu tūkstošos norūdītā dzīves kārtība. Sabrūk ne tikai valsts misija, bet arī ģimenes misija – cilvēka esamības sistēmiskais pamats. Neviens vairs netic progresa ideoloģijai. Pārstājis valdīt uzskats, ka viss jaunais ir labākais. Jaunumi eksistē, bet tie vairs nevienu nesajūsmina, jo progresa ideoloģijai nav nekādas masu ietekmes. Tā ir tīksmīga vērtība vienīgi jaunumu autoriem. Nomācošais vairākums jūsmo par saldo indi, jo vispirms ir saldums, bet pēc tam tikai nāve – garīgā vai fiziskā nāve.

   Saldā inde ir barokālais civilizācijas tips un tā postmodernistiskā globalizācija. Barokāla tipa civilizācijā valda izkropļojumi, pārspīlējumi, greizie spoguļi, tukšums, bezjēdzība, apātija, nervoza raustīšanās, skepse. Barokāla tipa civilizācija ir purvs, un purvs paliek purvs arī tad, ja tajā lej avota ūdeni. Savukārt postmodernistiskā globalizācija veicina kultūras mantojuma nihilismu – postmodernisma ģeniālākā koncepta funkcionēšanu. Un tas notiek, globāli aptverot gandrīz visu cilvēci. Vēl nesen neviens neticēja, ka ir iespējama kultūras mantojuma nevajadzība, apsmiešana, noraidīšana. Taču tas ir noticis. Ļoti īsā laikā masu sabiedrība aprada dzīvot bez senču garīgā mantojuma.

   Saprotams, izglītoti un acīgi cilvēki tagadnes pasaules ārkārtējo neparastumu prot analītiski apstrādāt, izmantojot vēsturiski aprobētas shēmas. Cilvēces vēsturē var saskatīt divus laikmetus – lidojuma laikmetu un piezemētības laikmetu.

   Lidojuma laikmetā dominē tieksme pēc garīgā, valda gara kults, vispārējais ir svarīgāks par atsevišķo, kolektīvais tiek cienīts vairāk par individuālo. Lidojuma laikmetā aktīvi pulsē radošums, jēgas meklējumi, domāšanas patstāvība un domu idejiskā enerģija. Lidojuma laikmetā zināma loma ir progresa ideoloģijai, kaut gan progresa mānija tāpat kā pašmērķīga dzīšanās pēc laimes tiek kritizēta un neatzīta par svētību cilvēkiem.

   Piezemētības laikmetā viss novīst, zaudē lidojuma augstumu un ar laiku nogāžas zemē. Piezemētības laikmetā masveidīgi sprēgā tieksme pēc baudas, uzkundzējas ķermeņa lutināšanas mānija. Piezemētības laikmetā eksistē individuālisma diktatūra, hēdonisms, egoisms un egotisms, ideālu un ideālisma izsmiešana sintezē ar nelimitētu alkātību un sociālo bezatbildību. Piezemētības laikmetā sarūsē tādas vēsturiski tradicionālas vērtības kā valsts, suverenitāte, brīvība, pašcieņa, cilvēka tiesības, humānisms, apgaismība, patriotisms.

   Tagadnes piezemētības laikmetu ir izraisījuši divi galvenie faktori: 1) transcendentālas kosmiskās enerģijas ietekme uz cilvēkiem un 2) pašu cilvēku gribas diktēta darbība, pieņemot, ka  cilvēku gribu diktē transcendentāla kosmiskā enerģija, kaut gan cilvēku gribai piemīt skaidri un precīzi nosakāma apzinātība. Cilvēki attiecīgi rīkojas apzināti. Viņi apzināti formulē savai darbībai konkrētus mērķus. Tāpēc var droši atzīt, ka piezemētības laikmets ir cilvēku apzinātas darbības rezultāts. Pie visa vainīgi ir paši cilvēki. Turklāt vainīgi ir visi cilvēki. Vainīgi ir līderi, kuru devums ir projektējošs, organizējošs un vadošs. Vainīgi ir visi pārējie, nepretojoties līderu uzspiestajiem dzīves destruktīvajiem noteikumiem. Nav vajadzīgs izvērsti atgādināt par līderiem. Visi zina, ka cilvēces līderi ir naudas saimnieki, Davosas miljardieri, inkluzīvā kapitālisma ideologi, globālisma prozelīti, kā ieteicams viņus godāt. Jau XIX gs. Rietumu civilizācijā konsolidējās īpatna Homo suga, kuras dzīves mērķis ir cilvēces likteņa regulēšana, planētas pārvaldīšana, pasaules valdības izveidošana.

   “COVID-19” pandēmijas laikā daudzi domājoši cilvēki ir pārsteigti par tik vieglu pakļaušanos valdību drakoniskajiem rīkojumiem pret vesalajiem cilvēkiem. Valdību rīkojumi ir nezinātniski, psiholoģiski kaitnieciski, visatļauti patvaļīgi. Daudzus saprātīgos cilvēkus nepārsteidz politikas iejaukšanās zinātnē. Tā ir bijusi vienmēr. Tagad visvairāk pārsteidz zinātnes padevība un piekrišana melot, falsificēt statistiku, maldināt un biedēt sabiedrību, noklusēt sasniegumus veselības aizsardzībā.

   Neapšaubāmi pārsteidz mēdiju pērkamība. Arī tā ir bijusi vienmēr. Taču vienmēr bija neuzpērkami žurnālisti un preses izdevumi. Tagad tā nav. Negaidīta ir informācijas tehnoloģiju gigantu līdzdalība vārda brīvības ierobežošanā. Neitralitātes vietā giganti paši kļūst nepiekāpīgi cenzori.

   Globālisma prozelītu mērķu hierarhijas virsotnē ir mērķis samazināt planētas iedzīvotāju skaitu. Tiek atklāti nosaukts vēlamais planētas iedzīvotāju skaits – viens miljards. Tam ir jāsastāv no “zelta miljona” un 999 miljoniem “zelta miljonu” apkalpojošā personāla. Tāda demogrāfiskā un sociālā aina tiek projektēta visā nopietnībā. Un tas nekas, ka globalizācijas prozelītu projekts ir uzkrītoši nereāls. 2021.gada sākumā uz planētas dzīvo gandrīz 8 miljardi. Demogrāfiskās pārejas beigās 2050.gadā uz planētas dzīvos 9-10 miljardi, bet XXI gs. beigās dzīvos 12 miljardi. Tāda ir prognoze, kura pagaidām nekļūdīgi piepildās. Tātad perspektīvā globālisma prozelītiem ir jātiek vaļā no 11 miljardiem cilvēku. Vai tas ir reāli!

   Globālisma prozelītiem viņu projekts nešķiet uzkrītoši nereāls. Viņi tic iespējai radikāli samazināt planētas iedzīvotāju skaitu. Kā zināms, eksistē ne tikai ticība, bet arī rūpīgi nomaskēti praktiski pasākumi dzimstības samazināšanā un mirstības veicināšanā.

   “COVID-19” ir viens no tādiem pasākumiem. Tas līdz šim ir viskolosālākais transformatīvais notikums. Tas tika plānots, modelēts, finansiāli izskaitļots jau labu laiku pirms 2020.gada 11.marta. Tā ir diena, kas tiek uzskatīta par pandēmijas oficiālo sākumu. “COVID-19” varenās iespējas globālisma prozelīti noteikti turpinās izmantot. Būs jauni vīrusi, jaunas karantīnas, ārkārtējas situācijas utt.

   2020.gada 9.jūlijā “Amazon.com” ievietoja informāciju par vienu no visnozīmīgākajām grāmatām ne tikai XXI gadsimtā, bet daudz daudz ilgākā periodā. Tā ir grāmata, kura nozīmības ziņā var mēroties ar Apgaismības laikmeta franču sociālo filosofu publikācijām. Toreiz eiropeīdiem tika pravietiski formulēta dzīves jauna paradigma (sistēmiskā kārtība). XVII-XVIII gs. publikācijas kļuva konceptuālā bāze Jaunajiem laikiem. Publikāciju idejiskais kodols  joprojām nav zaudējis aktualitāti, kaut gan tiek kritiski pārskatīts sakarā ar Rietumu civilizācijas norietu. Apgaismības mantojumā saskata būtisku kaitējumu eiropiešu mentalitātei un eiropiešu kultūrām.  Piemēram, it kā vajadzīgā un noderīgā racionālisma ideoloģija stimulēja novēršanos no Dieva un inficēja ateisma sērgu.

   “Amazon.com” ievietoto grāmatu var droši saukt par Kovida Derību. To var bez pārspīlēšanas atzīt par Bībeles trešo sastāvdaļu. Kovida Derība ar lepni paceltu galvu nostājas līdzās Bībeles abām klasiskajām sastāvdaļām – Vecai Derībai un Jaunai Derībai. Ja, piemēram, Jaunā Derība vēsta par dievišķīgo atklāsmi, Dievam atklājot sevi un cilvēkiem apliecinot dievišķo humānisma gribu – cilvēkmīlestību, rūpes par cilvēka labklājību, cieņu pret cilvēku, tad Kovida Derībā viss ir pretēji. Respektīvi, atbilstoši cilvēces gaidāmajai nākotnei. Tajā dievišķās atklāsmes un dievišķā humānisma vietā ir garīgā stagnācija un nepārprotama dehumanizācija. Tas, saprotams, netiek teikts atklāti, bet tāda būs nākotnes reālā situācija, kuras bībeliskā kodifikācija ir Kovida Derība.   

   “Amazon.com” sniedza informāciju par Klausa Švāba (Klaus Schwab) un Tjerī Mallera (Thierry Malleret) grāmatu “Covid-19: lielā restartēšana” (“COVID-19: The Great Reset”).* Angļu “reset” ir lietots modernajā datoriskajā nozīmē. Angļu-latviešu vārdnīcā “reset” tiek tulkots “uzasināt” (nazi, zāģi), “ielikt atpakaļ” (ietvarā u.tml.). Abu kungu grāmatā, saprotams, netiek uzasināts ne nazis, ne zāģis. Vienīgi tiek uzasināta dehumanizācijas tematika. Tāpat grāmatā nekas netiek ielikts atpakaļ. Netiek runāts par cilvēka atgriešanos cilvēciskā stāvoklī. Gluži pretēji! Cilvēks tiek uz visiem laikiem izņemts no cilvēciskuma ietvara, un neeksistē mērķis ielikt cilvēku atpakaļ viņa Homo sapiens ietvarā.

   Dzimstības samazināšanai un mirstības veicināšanai tiek darbināti divi efektīvi dzinēji. Viens dzinējs apkalpo cilvēkus. Globālisma prozelīti neslēpj savu antropoloģisko mērķi iedzīvotāju skaita samazināšanā. Taču viņi rūpīgi slēpj otru antropoloģisko mērķi – cilvēka identitātes likvidēšanu. “Baltajam” cilvēkam tiek atņemta jebkura veida identitāte -  reliģiskā, etniskā, valstiskā, sociālā u.c. Tas nozīmē, ka tiek izskausta cilvēka iespēja būt kopā ar tautu, valsts sabiedrību, līdzcilvēkiem un balstīties uz viņu kolektīvo domu, palīdzību, atbalstu. Valsts kā sociuma organizatoriskā forma izzudīs, tautas saplūdīs cilvēces kopkolektīvā. Cilvēkam tiek atņemta iespēja būt kopā ar citiem cilvēkiem politiskajos, ideoloģiskajos, filosofiskajos, estētiskajos uzskatos, morāli tikumiskajā pozīcijā u.tml. Respektīvi, cilvēks tiek pilnīgi vientuļi nostādīts dzīves īstenības priekšā. Tiek sasniegta individualizēšanas maksimālā robeža. Iestājas totāls individuālisms – morāles princips, kā pamatā ir indivīda interešu pretstatīšana sabiedrības interesēm. Globālisma prozelītiem ir vajadzīgs cilvēks, kurš rūpējas un domā tikai par sevi. Tāds cilvēks ir inkluzīvs (iekļaujošs) cilvēks. Viņš ar dziļu entuziasmu iekļaujas transnacionālajā korporācijā.

   Otrs efektīvais dzinējs apkalpo ekonomisko sfēru - ekonomisko “restartēšanu”. Globālisma prozelīti vēlas panākt ražošanas apjoma radikālu samazināšanu. Viņi šo uzdevumu dēvē par postindustriālās sabiedrības izveidošanu, kā arī deindustrializāciju, par ko regulāri izsakās Romas kluba eksperti. Pamatīgi ir jāsamazina ekonomisko subjektu skaits. Planētas ekonomikā ir jāpaliek nedaudzām kompānijām – globālām korporācijām. Tās likvidē ne tikai valsts lomu ekonomikā, bet likvidē arī pašas valstis. Valstu vietā pasauli pārvaldīs globālās korporācijas. Lai to realizētu, pandēmijas laikā tiek drukāta un izdalīta nauda lielākajām bankām, investīciju fondiem, globālajām korporācijām. Paralēli tiek periodiski izsludināts “lockdown”, notiek mazo un vidējo firmu ekonomikas bloķēšana. Atbalstītas tiek tikai tās ekonomiskās struktūras, kuras atbilst ESG (Environmental, Social, Governance) kritērijiem. Tie ir speciāli radīti kritēriji “zaļās ekonomikas” biznesam un biznesam sociālās atbildības un korporatīvās vadības jomā. Pandēmijas laikā lieli panākumi tiek gūti supergigantisku korporāciju nostiprināšanā. Uz planētas jau sāk valdīt “BlackRock”, “Vanguard”, “State Street”. Tās ir fantastiski bagātas investīciju struktūras. To darbinieki ir Baidena padomdevēju komandas kodols.