воскресенье, 25 октября 2020 г.

Laimīgie vergi un ezotēriskā analītika

 


   Dehumanizācijas ekselences Bila Geitsa izteikumi 2020.gada oktobrī par pandēmiju un cilvēces nākotni, protams, ir maksimāli kompetenta indivīda izteikumi. Viņš pats, domājams, lepojas ar savu avangardista lomu cilvēces demogrāfisko problēmu risināšanā ar medicīniskiem līdzekļiem. Viņu acīmredzot nesatrauc un neattur tas, ka jau pasen ir precīzi atmaskota un kādā cilvēces grupā dziļi nosodīta viņa organizētā un finansētā farmaceitiskā  iejaukšanās planētas demogrāfijā, patieso mērķi samazināt iedzīvotāju skaitu un ierobežot dzimstību demagoģiski maskējot ar solījumu cīnīties pret dažādām slimībām. Bila Geitsa izteikumam, ka pandēmija beigsies tikai tad, kad slimība “Covid-19” tiks apturēta visā pasaulē, nevar neticēt. Tā noteikti būs. Cilvēce tiks turēta baiļu nepārtrauktā stāvoklī, un gals tam nav zināms.

   Citādāk ir ar Bila Geitsa paredzēto atgriešanos “normālā dzīvē”. Viņš sola atgriešanos “normālā dzīvē” pēc slavenā vīrusa iznīcināšanas. Šajā ziņā ir lielas problēmas. Nav saprotams, par kādu agrāko normālo dzīvi pirms pandēmijas ir runa. Tas taču nav noslēpums, ka cilvēce jau dzīvoja nenormāli pirms pandēmijas. Cilvēces prāva daļa jau dīdījās “jaunā normālībā” krietni pirms 2020.gada pavasara. Ja tas tā nebūtu un eksistētu veselais saprāts, tad nebūtu koronavellišķības, koronaterorisma, pandēmijas paraloģistikas.

   Cilvēces priekšpulks eiropeīdu rase jau normāli nedzīvo kopš XX gadsimta 70.gadiem. Pirmkārt un galvenokārt tas attiecas uz politisko eliti un akadēmisko slāni. Nenormāla dzīve pamatā ir izvērtusies galvaspilsētās, lielpilsētās. Eiropeīdu rases pilsētu inteliģence jau gadus piecdesmit bauda postmodernisma un neoliberālisma dvingu sintezē ar patērēšanas un dzīves baudīšanas kultu. Eiropeīdu populācijā jau ir divas augsti skolotas paaudzes, kuras savādāku dzīvi nemaz nezina. Pie tam vēl XX gadsimta beigās sākās finansu kapitālisma alkātības izvirdums, “egoistiskā aprēķina aukstajā ūdenī” (tā teikts “Komunisma manifestā”) pieradinot dzīvot visu sabiedrību, kad nauda un manta ir galvenās dzīves vērtības.  

   Taču nenormāli jau pasen dzīvo arī citas rases citās civilizācijās, jo Rietumu civilizācijas “baltajai rasei” ir bezprātīgi sekotāji pārējā cilvēces daļā. Piemēram, nomofobijas gūstā* nav tikai “baltie” cilvēki. Bez mobilā telefona tagad nespēj eksistēt ķīnieši, japāņi, arābi, nēģeri utt.

   Politiķiem un medijiem tic cilvēku miljardi. Tie ir laimīgu vergu miljardi, pie tam skūpstot savas važas. Šiem miljardiem patiesība neinteresē, un patiesība ir bezspēcīga miljardos iezombēto priekšstatu klātbūtnē. Patiesība var kaut ko panākt tikai tajā sociuma daļā, kas turpina dzīvot, kā saka, ar savu galvu. Tādējādi tā ir patiesība, kas nevar būt garīgais orientieris un ideoloģiskais pamats visai cilvēcei. Tā ir ezotēriska patiesība, un ezotēriskas analītikas produkts. Tātad adresēts vienīgi zinātgribošiem, saprātīgiem cilvēkiem. Turklāt ezotēriskums ir ideāls. Proti, slepens, apslēpts. Tā tas ir tāpēc, ka patiesību nedrīkst tautām teikt. Patiesība nedrīkst funkcionēt masu komunikācijā, izglītībā, politikā, ideoloģijā, pat zinātnē. Patiesība tiek momentā iznīdēta - cenzēta. Pat ASV prezidents tiek regulāri cenzēts. Viņa “koviddisidentiskos” izteikumus izdzēš sociālajos tīklos. Cenzūra ir drakoniska – nežēlīga un ļoti barga. Teiksim, PSRS Galvenās literatūras pārvaldes cenzūra bija maigi audzinoša glāstīšana, salīdzinot ar Rietumu “politkorektuma” un “viedokļu plurālisma” teroru.

   Laimīgo vergu miljardus gaida neapskaužama nākotne – antihumāns tehnokrātiskums transhumānisma formātos, genoma korekcija, čipizācija, vakcinācija. Tas viss tiks pasniegts kā dāsns pakalpojums, nesavtīgi rūpējoties par cilvēku labklājību un viņu vitālāko vajadzību apmierināšanu. Laimīgo vergu miljardi paši ir savas nākotnes kalēji, triviāli izsakoties. Nākotnes kalšana ir enerģiska un konsekventa. Laimīgo vergu miljardiem neko neizsaka tas, ka vīruss “SARS-CoV-2” dabā neeksistē. Bet tas ir ļoti būtiski. Katrai infekcijas slimībai sākums ir dabā. Tā tas ir tīfam, holērai, malārijai, mērim u.c. infekcijas slimībām. Vēloties izstrādāt vakcīnu, atklājās, ka nav dzīvnieku, ar kuriem varētu izmēģināt vakcīnu pret “Covid-19”. Nācās mākslīgi radīt “cilvēciskas” peles. To genomā ievadīja cilvēka genoma fragmentus. 2020.gada maijā ar šīm “cilvēciskajām” pelēm sāka pārbaudīt jauno vakcīnu. Laimīgo vergu miljardiem neko neizsaka arī tas, ka “Covid-19” epidēmija sākās ASV 2019.gada jūlijā, par ko atbildīgas personas pavēstīja kongresa komisijai.

 

*Skat.: https://neprgr.blogspot.com/2019/05/moderna-obsesija-jeb-nomofobijas-gusts.html

 

 

 

 

 

суббота, 24 октября 2020 г.

Cilvēciskuma holokausts

 


   2020.gada oktobra vidū agresīvais dehumanizācijas maniaks Bils Geits izteicās par cilvēces nākotni “Covid-19” pandēmijas sakarā. Tas notika Sietlā, kur darbojas dažādu tehnoloģiju jaunākajiem sasniegumiem veltīta organizācija. Tā kopš 2011.g. rīko konferences.  Virtuālā formā conference notika arī 2020.gada oktobra vidū (skat.: https://www.geekwire.com/events/geekwire-summit-fall-2020/). Bils Geits teica sekojošo: “Mēs neatgriezīsimies normālā dzīvē tikmēr, kamēr netiksim vaļā no šī vīrusa visā pasaulē”.

   Pirmkārt, tas ir nepārprotams brīdinājums par pandēmijas bezgalīgumu. Pandēmija nekad nebeigsies, un cilvēkiem ar to ir jāsamierinās. Pandēmija tiks pārtraukta tad, kad tas būs nepieciešams, un tā būs izpildījusi savu misiju. Misija ir nojaušama jau sen: 1) samazināt planētas iedzīvotāju skaitu un 2) cilvēces masas pakļaut totālai kontrolei.

   Otrkārt, skaidri ir redzams, ka pandēmijas objekts ir visa cilvēce (“visa pasaule”).

   Treškārt, dehumanizācijas maniaks netieši pasaka, ka dzīvojam nenormālā dzīvē, jo nākotnē būs iespējama atgriešanās, kā viņš iepriecē, “normālā dzīvē”.

   Neapšaubāmi, cilvēce tiekas ar ļoti liela mēroga antropoloģiskajiem postījumiem, masveida iznīcināšanu. Tas attiecas gan uz cilvēces fiziskās pastāvēšanas perspektīvām (planētas demogrāfiju), gan uz cilvēciskuma iznīcināšanu cilvēkos. Tiekamies ar cilvēciskuma holokaustu, jo tie cilvēki, kuriem tiks atļauts saglabāt dzīvību, veģetēs stingrā kontrolē kaut kāda jauna tipa koncentrācijas nometnēs bez cilvēciskuma izpausmēm – garīgās brīvības nepieciešamības, gribas, garīguma, individuālās suverenitātes, kolektīvisma gara, morāli tikumiskās stabilitātes utt. Cilvēciskuma holokausta rezultāts būs totāla dehumanizācija – cilvēcīguma, humanitātes zaudēšana, iznīdēšana gan individuālajā, gan sociāli kolektīvajā līmenī.

   Globālo sociālo problēmu analītikā tagad krasi nošķir divas principiāli dažādas parādības – koronavīrusa pandēmiju un koronavelnišķību, kas diemžēl balstās uz cilvēku pašsagraujošo attieksmi. Cilvēki paši sevi dehumanizē, paši piekrīt cilvēciskuma holokausta realizēšanai. Atsevišķi protesti eksistē, taču planetāri globālā tendence apliecina pašsagraujošo attieksmi. Tai ir paradoksāls iemesls. Pašsagraujošo attieksmi nosaka civilizētība. Tātad nosaka cilvēku kopu tuvināšanās augstam attīstības līmenim, kurā ietilpst disciplinētība, uzticība un pakļaušanās varai un likumiem. Cilvēki ar augstu pilsoniskā pienākuma apziņu precīzi izpilda politiskās varas norādījumus. Cilvēkiem ir atbildības sajūta likumu priekšā.

 

 

 

 

 

среда, 21 октября 2020 г.

Unikālā aloģisma pandēmija un unikālā paraloģistika

 


   Svešvārda “aloģisms” jēgu nav grūti izprast. Katrs saprot, ka runa ir par kaut ko neloģisku. Aloģisms ir slēdziens, kas ir pretrunā ar loģikas likumiem. Tātad ir pretrunā saprātīgumam, pareizībai, pamatotībai. Loģika ir sava veida mācība par loģiski pareizu domāšanu, kā arī metožu un principu kopums, kas dod iespēju pareizus slēdzienus atšķirt no nepareiziem, aloģiskiem, slēdzieniem. Atsacīšanās no loģikas izraisa aloģismu.

   Tagad, 2020.gadā, katrs zina arī svešvārda “pandēmija” nozīmi un jēgu, kaut gan savā mūžā ar šo vārdu tiekas pirmo reizi. Pandēmija ir medicīnas termins. Medicīnā par pandēmiju sauc epidēmiju, kas izplatās ļoti plašā teritorijā. Līdz 2020.gadam pandēmijas teritoriālais mērogs bija visa valsts, vairākas valstis, viss kontinents. Infekcijas slimības “Covid-19” jau pirmajā laikā terminu “pandēmija” attiecināja uz visu planētu. Atklāts ir jautājums, cik lielā mērā tas bija pamatoti un vai netiekamies ar pirmo aloģismu “Covid-19” vēsturē.

   Svešvārds “paraloģistika” (no vācu Paralogistik) apzīmē nepareizu slēdzienu, secinājumu, sofismu izmantošanu noteiktam nolūkam. Infekcijas slimības “Covid-19” laikā katrā ziņā tiekamies ar paraloģistiku. Cits izskaidrojums nav iespējams. Aloģisms trako mēnešiem ilgi. Tas tā nevar notikt bez noteikta nolūka. Paraloģistika balstās uz paraloģismu (no gr. Paralogismos) – nepareizu slēdzienu, loģisku kļūdu, kas rodas, ja neievēro loģikas kārtulas. 2020.gadā cilvēce tiekas ar tīšu, apzinātu, speciāli definētu paraloģismu. Par to nav ne mazāko šaubu. 

    Covid-19” pandēmijā tiek saskatītas daudzas nesaprātīgas izdarības. Aloģisma autori ir valstu vadītāji. Augstos krēslos valdoši politiķi (valsts prezidenti, parlamentu deputāti, premjerministri, ministri) sabiedrībai uzspiež aloģiskus slēdzienus, pilnīgi ignorējot speciālistu, ekspertu, medicīnas praktiķu loģiskos slēdzienus, kas balstās uz zinātnes sasniegumiem. Turklāt tas tā notiek gandrīz katrā pasaules valstī. Politiķu aloģismam ir planetārs mērogs. Tāpēc var teikt, ka cilvēce tiekas ar sava veida aloģisma pandēmiju. Interesanti ir tas, ka arī speciālistu, ekspertu, praktiķu opozīcijai ir planetārs mērogs. Katrā valstī ir drosmīgi kompetenti kadri, kuri nebaidās atmaskot politiķu aplamības. Uz planētas ir radusies unikāla situācija – pulsē četras pandēmijas: 1) “Covid-19” pandēmija, 2) politiskās varas aloģisma pandēmija, 3) speciālistu, ekspertu, praktiķu opozīcijas pandēmija un 4) infopandēmija, jo pasaules mediji uzkurina histēriju, paniku, propagandē politiķu aloģismu.

   Politiskās varas transnacionālo aloģismu ir nepieciešams izskaidrot, atklājot tā sākotni, autorus, vadošo organizatorisko institūciju, politisko, finansu vai cita veida spēku. Tas, ka pasaules gandrīz visu valstu vadītāji vienoti, brīvprātīgi un dedzīgi ir piekrituši iemantot neloģiska (dumja, nesaprātīga, idiotiska, debila) politiķa statusu, ir ļoti dīvaini. Tam noteikti ir kaut kāds slēpts fundamentāli fatāls iemesls, un tas tā var notikt vienīgi tāpēc, ka komanda visiem politiķiem būt konsekventi aloģiskiem nāk no kaut kāda hiperspēcīga centra, kuram bez iebildēm pakļaujas pasaules politiskā elite. Neko nelīdz sabiedrības masveida protesti daudzās zemēs. Dažās zemēs pat ir bijuši asiņaini protesti, kurus nežēlīgi apspieda policija. Pasaules politiskā elite vienalga fantastiski stūrgalvīgi turpina savu aloģisko kursu infekcijas slimības “Covid-19” sakarā. Tiem, kuri vēlas iegūt informāciju par reālo statistisko ainu, ieteicams izmantot Šveices interneta resursu (skat.: https://swprs.org/covid-facts-russian/). Savukārt “Covid-19” ģenēzes vēsturisko procesu un tā galvenos varoņus (politiķus, zinātniekus, biznesmeņus, pētnieciskās iestādes) ir noskaidrojis Sergejs Kurginjans. Viņš ir paveicis grandiozu darbu. Ar tā rezultātiem var iepazīties internetā (skat.: https://rossaprimavera.ru/; https://www.youtube.com/c/eotsuVideoChannel/videos).

   Paraloģistikas objekts ir veselais cilvēks nevis ar vīrusu “SARS-CoV-2” inficētais cilvēks. Agresīvs uzbrukums ir vērsts pret vesalajiem cilvēkiem, izmantojot visdažādākā tipa ieročus. Galvenais mērķis ir pārņemt savā totālā varā cilvēku masas, pilnā mērā kontrolējot katra cilvēka ikvienu soli.

   Zīmīgs ir viens moments. Politiskā elite nekaunās būt neloģiska. Taču politiskā elite nekaunās būt neloģiska arī savā neloģiskumā, apliecinot kaut ko pilnīgi pretēju iepriekšējam aloģismam. Tā, piemēram, Francijas prezidents no 2020.gada 17.oktobra izsludināja komendanta stundu Parīzē un vēl astoņās pilsētās, bet jau nākamajā dienā, 18.oktobrī, Parīzē notika grandioza masu akcija nogalinātā skolotāja piemiņai. Masu akcijā piedalījās arī ministri, tātad bez bailēm pārkāpjot valsts prezidenta rīkojumu.

   Covid-19” pandēmijas aloģisms atsaucas uz ASV prezidenta pirmsvēlēšanu notikumiem. Tramps izārstējās trijās dienās!!! Baidens pārmet Trampam nespēju apvaldīt pandēmiju, taču pats organizē masu protestus, grautiņus, nekārtības, kuru laikā šausmīgais vīruss var netraucēti izplatīties daudzās pilsētās.

   Dīvaina ir Krievijas valdnieku savas nācijas biedēšana ar bioloģisko ieroci, kas varētu būt “Covid-19”. Kremlī gudri debatē par nacionālo drošību un nepieciešamību pieņemt mērus pret bioloģisko ieroču pielietošanu. Un, lūk, tādi mēri politiķu ieskatā ir karantīna, masku nēsāšana, pašizolācija, metro braucēju kontrole. Krievijas politiķi nebaidās kļūt smieklīgi sabiedrības acīs.

   Latvijas politiskās varas punduru aloģisms ir ikdienas parādība. Piemērā var atgādināt svaigo “Rīgas balli” un tās apmeklētāju attieksmi pret šo vietējo deģenerātu glamūrīgo pasākumu pandēmijas laikā (skat.: https://postciv.blogspot.com/2020/10/degeneracijas-pieradijums.html). Uzslavu pelna ārstu pašorganizācijas līdera Pētera Apiņa uzdrošināšanās kādu laiku nelaizīt varas dibenus (skat.: https://neatkariga.nra.lv/intervijas/324941-apinis-auduma-maskas-pret-covid-19-ir-ka-drasu-zogs-pret-musam). 

 

 

 

 

 

 

Deģenerācijas pierādījums

 


 

   Deģenerācijai tāpat kā jebkurai parādībai ir vajadzīgs pierādījums. Konstatējot deģenerāciju, nepieciešams nosaukt argumentus – pierādošu pamatojumu. Ar svešvārdu “deģenerācija” apzīmē morāli tikumisko pagrimšanu - demoralizēšanos. Tāpēc ir vajadzīgi pierādījumi morāli tikumiskajā jomā. Piebilstams, ka svešvārdu “degradācija” visbiežāk attiecina uz intelektuālo pagrimšanu. Ja tiek norādīta degradācija un deģenerācija, tad tiek norādīta gan intelektuālā, gan morāli tikumiskā pagrimšana.

   2020.gada 20.oktobrī portālā “Delfi” bija ievietots materiāls ar nosaukumu “Dzīres mēra laikā? Politiķi skaidro, kāpēc lustējās 'Rīgas ballē'”. Virsraksts ir analfabētu izdalījums! "Dzīres mēra laikā" ir slavens teiciens, kas attiecas uz īstiem cilvēkiem - cilvēkiem ar intelektu un garīgumu, morālo stāju un morālo atbildību. Slavenais teiciens attiecas uz cilvēkiem, kuri ir spējīgi adekvāti novērtēt nelaimi, traģisko nākotni. Turpretī tajā ballē pulcējās postcilvēki, kuriem ar cilvēkiem nav nekā kopēja. Ballē piedalījās morālie kastrāti - nacionālie nodevēji, zagļi, nelieši, kuri faktiski ir tautas bojāejas ("mēra laika") izraisītāji. Rīgas lielākais blēdis "Misters 20%", LKP/VDK nomeklatūras morālais kastrāts, vien ir zelta vērts, lai objektīvi novērtētu balles kontingentu.

   “Dzīres mēra laikā” ir nosaukums Puškina mazajai traģēdijai. Tā tika sacerēta Boldinā 1830.gada rudenī (pabeigta 5.novembrī). Toreiz dzejnieks nevarēja atgriezties Pēterburgā, jo bija izsludināta karantīna. Krievijā pirmo reizi bija holēras epidēmija. Sižetā ir atspoguļotas jauniešu dzīres mēra laikā. Dzīres nosoda garīdznieks, un viņa nosodījums dziļi atsaucās uz dzīru vadītāju. Viņš iegrimst smagās pārdomās, nožēlojot dzīru organizēšanu nāves klātbūtnē.

   Mūsu politiķi nenožēlo lustēšanos “Rīgas ballē” kovidpandēmijas laikā. Tas ir saprotams. Lustējās deģenerāti, un viņu lustēšanās ir deģenerācijas pierādījums. “Delfi” publikācijā citēti trīs viedokļi par lustēšanos.

   “Misters 20%”: “Ameriks pauž prieku, ka piedalījies ballē un uzskata to par noslēguma punktu publiskiem pasākumiem Rīgā. "Es dejoju tikai ar savu sievu. Pēc jaunā likuma drīkst dejot tikai ar savas ģimenes locekli vai partneri, ar svešiem ne. Jā, Rīgas balle bija strīdīgs pasākums, un cilvēki bija satraukušies. Informāciju, ka no balles 300 dalībniekiem kāds būtu saslimis, neesmu saņēmis," skaidro Ameriks.”

   Petraviča: “Savukārt ministres Petravičas ieskatā Melngalvju namā ballējušies ap 140 viesu, nevis 300. Viņa pasākumu apmeklēja kopā ar vīru, uzņēmēju Aleksandru Petraviču un norāda, ka "gribas arī svētku brīžus". Petraviča pauž prieku, ka balle tomēr notikusi, jo par to bijušas šaubas. "Ja esam lēmuši, ka pasākums ar šādu dalībnieku skaitu var notikt, man par to nav jāšaubās," uzskata ministre. "Jābūt piesardzīgiem, bet ne tik ļoti, ka nevar no mājas iziet. Es gan nedejoju, bet viesi, to darot, atbilstoši situācijai ievēroja zināmu piesardzību," teic Petraviča.”

   Ne tikai demoralizēšanos, bet psihisko traumatismu apliecina “Rīgas balles” organizatore Natālija Tumševica-Ērgle: “Pavasarī "Delfi" vēstīja, ka dziedātāja Natālija Tumševica-Ērgle Rīgas balli organizē jau piekto gadu un vēlas, lai tā tiktu iekļauta pasaules UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā (!?). "Lai tas notiktu, ballei jābūt 10 gadus pēc kārtas," "Privātajai Dzīvei" norāda balles patronese. Viņa uzskata, ka šogad visi viesi bijuši ļoti sailgojušies pēc prieka emocijām un svētkiem, kā arī pauž pārliecību, ka pēc balles neviens ar Covid-19 saslimis nav.”

  Patroneses deģenerācijas (un arī psihiskā traumātisma) pierādījumam vēl tikai atliek citēt 2020.gada 6.jūlijā “Delfi” ievietotu ziņu: “Pašmāju dziedātāja un "Rīgas balles" organizētāja Natālija Tumševica -Ērgle paziņojusi par politiskās karjeras (!?) uzsākšanu. Tumševica-Ērgle nolēmusi balotēties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās no saraksta "Gods kalpot Rīgai", portālu "Delfi" informēja mākslinieci (!?) pārstāvošā mārketinga aģentūra. "Strādājot Rīgas domē, es vēlētos savu darba pieredzi (!?) izmantot pašvaldības līmenī, tas pavērtu vēl vairāk iespēju un ļautu sniegt vēl būtiskāku (!?) ieguldījumu pilsētas kultūras, sporta un sociālajā attīstībā. Mans mērķis – piedalīties Rīgas attīstībā un censties darīt visu, lai jauniešu, jauno ģimeņu un visu rīdzinieku viedokļi un vēlmes tiktu sadzirdētas un īstenotas," par saviem plāniem teic Tumševica-Ērgle.”

 

Kovidaplaimotie


 

 

   Divas solīdas iestādes, Šveices banka “UBS” un jau 160 gadus pastāvošā starptautiskā konsaltinga firma “PwC” (“PricewaterhouseCoopers”) ir sagatavojušas pārskatu par pasaules miljardieru materiālo stāvokli kovidterorisma mēnešos. Galvenie secinājumi ir sekojošie. Miljardieru skaits pandēmijas laikā ir palielinājies. Tagad pasaulē ir 2189 miljardieri. Viņu kapitāls 2017.gadā bija 8,9 triljoni, bet 2020.gadā sasniedza rekordu – 10, 2 triljoni dolāru. Tas ir četras reizes vairāk nekā 2009.gadā (krīzes gadā). No minētās summas 209 miljardieri oficiāli cīņai pret pandēmiju ziedoja 7,2 miljardus dolāru. Pandēmijas laiks ir ļoti labvēlīgs miljardieriem, jo viņi varēja ļoti lēti iepirkt akcijas pandēmijas sākumā. Ievērojami pieauga miljardieru ienākumi IT sfērā, veselības aizsardzībā – aizvadīto 2,5 gadu laikā par 50 procentiem. Arī rūpniecības sektorā ir bijis milzīgs kāpums – par 44,1% 2020.gada aprīlī-maijā. Jūlijā pat tika gūti labi panākumi izklaides biznesā un nekustāmo īpašumu biznesā. Salīdzinot ar 2009.gadu, ASV miljardieru ienākumi ir pieauguši par 170%, Vācijas – 175%, Lielbritānijas – 168%, Francijas – 439%, Krievijas – 80%, Brazīlijas – 90%, Indijas – 99%, Ķīnas – 1146%. 2019.gadā pasaules miljardieriem piederēja 7,23% no planētas kapitāla. 25 visbagātāko miljardieru kopējais kapitāls ir 1,5 triljoni.


Sociālo granulu drupināšana

 


 

   Covid-19” pandēmija ir laba lieta. Tā palīdz analītiski stabilizēt priekšstatu par mūsdienu pasaules dominējošajām tendencēm un to reālajiem mērķiem. Tas, kas pirms pandēmijas bija analītiskās intuīcijas un nedrošu prognožu formā, tagad ir kļuvis stabilas pārliecības aplaimots viedoklis.

   Covid-19” ir transformatīvs notikums. Tātad tāds notikums, kas spēj līdzšinējos procesus pagriezt jebkurā vajadzīgajā virzienā. Transformatīvi notikumi dzīvē ir vajadzīgi. Tie ir vajadzīgi īpaši tad, ja pietrūkst pacietības vērot procesu dabisko gaitu. Cilvēces vēsturē pacietības trūkums ir bieži bijis. Tas attiecas arī uz mūsdienu procesiem. To virzības trajektorija ir pareiza, taču procesi lido pa savu trajektoriju pārāk lēni. Tāpēc gribas visu pasteidzināt. Lai pasteidzinātu, procesus nepieciešams pārņemt savā varā. Un to visefektīvāk var izdarīt ar transformatīva notikuma palīdzību.

   Transformatīvs notikums parasti ir apzināti organizēta provokācija. Gudri un zinoši cilvēki pašlaik nav pārliecināti par “Covid-19” pandēmijas apzināti organizēto izcelsmi. Runa ir par bioloģisko ieroci. Tādus ieročus rada jau sen, taču jau no paša sākuma ir bijušas paniskas bailes tos pielietot. Daudz paniskākas bailes nekā bailes pielietot atomieročus. Acīmredzot “Covid-19” kaut kāda liktenīga misēkļa dēļ izkļuva no laboratorijas. Vīruss ir bīstams. Tas ir godīgi jāatzīst. Pandēmijas ideoloģiskā zooloģiskā dārza entuziasti slēpj no sabiedrības reālo statistiku. “Covid-19” izraisītā mirstība ir 0.1%-0.5% tāpat kā 1957.gada un 1968.gada gripas pandēmijas laikā. ASV, Lielbritānijā, Zviedrijā, Vācijā, Austrijā, Šveicē mirstība tāda pati kā gripas laikā. Mirušo vidējais vecums 80 gadi (swprs.org).

   Tiesa, nedod mieru Ķīnas rīcība. Eksistē viedoklis par Ķīnas apzinātu rīcību. Katrā ziņā histēriskas panikas izraisīšanā cilvēces mērogā Ķīnas ieguldījums ir ļoti pamatīgs. Var teikt – galvenais, rezultatīvākais, izšķirošais. Ķīna pasaules masu komunikācijas telpā intensīvi tiražēja šaušalīgus videomateriālus. Tajos bija redzamas Ķīnas pilsētu pilnīgi tukšās ielas epidēmijas pirmajās dienās. Tādi skati uz cilvēci atstāja fenomenāli biedējošu iespaidu, momentā kļūstot par stresa faktoru. Videomateriāli atstāja daudz nomācošāku iespaidu nekā Hirosimas fotogrāfijas pēc amerikāņu nomestās atombumbas.

   Faktiski transformatīvs notikums spēj ne tikai procesus paātrināt. Transformatīvs notikums paver iespēju procesus papildināt ar atsevišķiem vajadzīgiem elementiem, ko grūti izdarīt procesu dabiskā lidojuma laikā. “Covid-19” laipni pavēra ceļu cilvēku čipizācijai, personu datu bāzu veidošanai un izmantošanai, attālinātai izglītībai, attālinātam darbam, attālinātam valstiskajam menedžmentam, attālinātai medicīnai utt. To visu ieviest dzīvē bez transformatīva notikuma nebūtu bijis viegli pat visdisciplinētākajās tautās, kā arī attīstības ziņā viskārnākajās tautās ar gadsimtiem ilgi iedresētu verdzisko padevību un pielīšanu varai.

   Covid -19” palīdz pasteidzināt sociālo granulu drupināšanu. Par sociālajām granulām uzdrošinos saukt cilvēkus bez kolektīvās identitātes. Citēju agrāk rakstīto:  “Baltajiem” cilvēkiem tiek atņemta jebkura veida kolektīvā identitāte. Tas nozīmē, ka tiek izskausta cilvēka iespēja būt kopā ar līdzcilvēkiem un balstīties uz viņu kolektīvo domu, palīdzību, atbalstu. Cilvēkam tiek atņemta iespēja būt kopā ar citiem cilvēkiem politiskajos, ideoloģiskajos, filosofiskajos, estētiskajos uzskatos, morāli tikumiskajā pozīcijā u.tml. Respektīvi, cilvēks tiek pilnīgi vientuļi un individuālistiski nostādīts dzīves īstenības priekšā. Tiek sasniegta individualizēšanas maksimālā robeža. Iestājas totāls individuālisms – morāles princips, kā pamatā ir indivīda autonomijas, absolūtas brīvības un absolūtu tiesību atzīšana sabiedrībā, indivīda interešu pretstatīšana sabiedrības interesēm.”

   Sociālās granulas ir jauna tipa proletariāts. Tas tiek formēts jau labu laiku. “Covid-19” pavēra iespēju visu veikt intensīvāk, bez bailēm no pretestības un operatīvi iefiltrējot vajadzīgos akcentus. Piemēram, attālinātu izglītību potenciālajām sociālajām granulām. Jaunā tipa proletariāts būs sociāli, politiski, intelektuāli, tikumiski maksimāli noplicināts, perfekti granulēts, flegmātisks, apātisks biomateriāls bez garīguma, ideālisma, solidaritātes spējām un jebkura veida pilsoniskās aktivitātes gribas.

   Sociālo granulu formēšana ir bezdvēseliska un sadistiska zombēšana, radot sociāli, tikumiski un intelektuāli pilnīgi novājinātu cilvēcisko kontingentu. Tāda atbaidoša kontingenta radīšana ir reāli iespējama. Tam ir ideāli piemēroti kadri. XX gadsimta terminoloģijā izsakoties, tādi kadri ir Rietumu lielburžuāzijā un tās apkalpojošajā personālā. Noskaidrojot “Covid-19” pandēmijas izcelsmi,  Sergeja Kurginjana kolosāli apjomīgajā pētījumā tādi katri tiek saukti vārdā un tiek atmaskota viņu antihumānā būtība, bez jebkādas morālās atbildības vienā mierā gatavojot visbriesmīgākos bioloģiskos ieročus saskaņā ar varas operātoru pasūtījumu. Triljoniem lielā kapitāla vēsturiski ilgā evolūcija, slepenpolicijas vēsturiski ilgā visatļautība un nekontrolētā vara, masu apziņas zombēšanas triumfs medijos ir izauklējis tādus tipus, par kuru domām un darbību sarktu pat Lucifers. Šie tipi sapņo par cilvēka ģenētisko un kibernētisko modifikāciju. “Covid-19” laikā transhumānisma tēma tiek bieži musināta.

 

Zombēšanas modernizācija

 


   Zombēšana kā zombiju producēšana tehnoloģiski nestāv uz vietas. Zombēšanas tehnoloģiskā modernizācija ir fakts. Šī modernizācija operatīvi izmanto zinātnes sasniegumus cilvēka un sabiedrības izpētē, kā arī, protams, jaunākos risinājumus interneta sociālajos tīklos un mobīlo sakaru tehnikā.

   Tagad populārs ir jēdziens “informācijas karš”, kas risinās starp dažādām sabiedrības grupām, starp valstīm ar atšķirīgu sociāli politisko iekārtu, kā arī starp civilizācijām. Informācijas kara galvenais iegansts ir filosofisko, politisko, ekonomisko, ģeopolitisko interešu nesaderība stratēģiskā līmenī, konfrontācijas katrai pusei cenšoties pierādīt savas idejiskās pozīcijas pareizību un pretinieka idejiskās pozīcijas nevērtību, kroplību, bezperspektivitāti u.tml.

   Lakoniski sakot, informācijas kara pamatā ir cilvēces vēsturē sen labi pazīstamā zombēšana, lai pārvaldītu cilvēku apziņu un panāktu nevēlamu uzskatu eroziju. Jēdziens “informācijas karš” faktiski ir tikai modīgs apzīmējums sen pazīstamai darbībai.

   Kas ir zombijs? Zombijs ir cilvēks, kas ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu un mehānisku uzvedību atgādina atdzīvinātu mironi. Tas ir sens salīdzinājums. Mūsdienās ir pieņemts zombiju salīdzināt ar cilvēku, kas ar narkotikām, hipnozi, speciāli veidotu informācijas saturu un formu ir padarīts par citu gribas aklu izpildītāju. Informācijas karā panākumus gūst tā puse, kura visefektīvāk prot nozombēt pretinieka cilvēciskos resursus. Ja vēl nesen zombēšana netika saistīta ar fizisko iznīcināšanu, tad tagad nākas tikties ar tādām zombēšanas tehnoloģijām, kuras spēj ne tikai manipulatīvi apdullināt cilvēkus, bet arī novest viņus līdz nāvei. “Covid-19” ir viens no galvenajiem tāda letāla panākuma ģenerētājiem. Ne velti publicistikā funkcionē tādi apzīmējumi kā “kovidterorisms”, “kovidpsihoze”, “kovidapdraudētība”, “psihopandēmija”, “kovidsātanisms” u.c.

   Zombēšanas tehnoloģiskajā arsenālā tagad ir trīs krājumi.

   Pirmajā krājumā ietilpst klasiskā aģitācija un propaganda, kas tagad plaši izmanto ne tikai TV, presi, radio, bet arī interneta resursus. Aģitācijas un propagandas mērķis ir vēsturiski tradicionālais – izmainīt domāšanu, pārliecību, priekšstatus.

   Otrajā krājumā ietilpst tādi relatīvi moderni kaujas ieroči kā biheiviorisma psiholoģija, personu datu bāze, interfeisi uzvedības vadīšanai. Šī krājuma mērķis ir cilvēku instinkti, paradumi, stereotipi. Ne velti šajā krājumā ir tāda smalka sfēra kā biheiviorisma psiholoģija. Tas ir psiholoģijas virziens, kas par galveno pētniecības objektu uzskata nevis apziņu, bet gan ārējos kairekļus un reakciju uz tiem.

   Trešais krājums ir vismodernākais un arī visbriesmīgākais. Šajā krājumā greznojas vīrusu ieroči, un šī krājuma atsevišķu norobežošanu zombēšanas tehnoloģiskajā arsenālā lika veikt dārgais “Covid-19”. Šis krājums veic psihosomātisku uzbrukumu cilvēkiem. Cilvēki ir tā veidoti, ka viņiem ir gan psihiski, gan somātiski (ķermeniski) komponenti. Tagad ir lieliski izprasta viena perspektīva iespēja. Proti, bojājoši iedarbojoties uz psihiku, var bojāt arī fizisko veselību; savukārt bojājoši iedarbojoties uz fizisko veselību, var bojāt arī psihisko veselību.

   Par “Covid-19” nelabvēlīgo ietekmi uz veselajiem cilvēkiem jau ir plaša speciālā literatūra un statistika. “Covid-19” aizsegā politiskās varas pieņemtie absurdie rīkojumi un likumi pret veselajiem cilvēkiem ir graujoši ietekmējuši viņu apziņu, izraisot depresiju, fobijas un arī nāvi. Garīguma epidemoloģijas speciālisti ārzemēs par to drosmīgi raksta, jo 2020.gada mirstības statistikā nav tikai “Covid-19”, tā teikt, tiešie upuri. Pārējo mirušo statistikā liels skaits (30%) ir “kovidpsihozes” izraisītā stresa upuri – panikas, baiļu, izolācijas upuri.

Kovidmonstru imperiālisms

 


 

   2020.gada 30.septembrī plkst. 9.43 FB kontā ievietoju šādu tekstu: “Maskas kļūst Rietumu civilizācijas bojāejas laikmeta kariķējošs vizuālais simbols, kad politiskās elites idiotiski uzkurinātās psihozes pārņemti principā veseli cilvēki rīkojas debili un paši sevi padara smieklīgus. Šī fotogrāfija var izraisīt vienīgi sarkastiskus (dzēlīgi izsmejošus) smieklus.” Tekstu papildināja fotogrāfija. Tajā redzams LR valsts prezidents, Francijas valsts prezidents un viņu sievas. Viņi pozē ar masku. Līdz 2020.gada 3.oktobrim plkst. 16.50 šo materiālu no mana FB konta bija pārkopējuši 629 cilvēki.

   Faktiski dotajos divos teikumos ir vairākas aplamības (fotogrāfijas kontekstā). Pirmkārt, abi valsts prezidenti ietilpst Rietumu politiskajā elitē. Viņi paši ir kovidpsihozes uzkurinātāji, bet nevis upuri. Viņi žurnālistiem pozē ar masku, lai vēl vairāk uzkurinātu kovidpsihozi. Otrkārt, abus valsts prezidentus noteikti nevar pieskaitīt veselajiem cilvēkiem, kuri rīkojas debili. Abi valsts prezidenti nerīkojas debili. Viņi rīkojas ideoloģiski mērķtiecīgi un pilnā mērā saprātīgi. Treškārt, abi valsts prezidenti paši sevi nepadara smieklīgus. Gluži pretēji! Viņi lepojas ar savu rīcību. Viņi ir pārliecināti par savas rīcības pozitīvo vērtējumu sabiedrībā.

   Saprotams, sabiedrības garīgais stāvoklis ir raibs. Sabiedrības viena daļa patiešām atrodas kovidpsihozes varā. Attieksme pret maskām ir dažāda. Tajā skaitā izteikti kritiska, un noteikti ne tikai minētajiem 629 cilvēkiem. Taču Latvijas sabiedrībā atšķirībā no Rietumeiropas valstu sabiedrības neeksistē organizēti masu protesti pret to, ko jāsauc par kovidmonstru imperiālismu. Latvijas sabiedrība Rīgas centrālajos masu medijos netiek informēta par unikālo transformāciju cilvēces mērogā. Daudzi cilvēki acīmredzot neapzinās un neizprot notikumu unikālo vērienu. Proti, cilvēces vēsturē pirmo reizi tiek izolēti nevis slimie cilvēki, bet veselie cilvēki 100% apjomā. Tas ir absurds. Tas ir kaut kas pilnīgi neticams. Taču tam ir konkrēts mērķis. Patiesība ir drausmīga. “Covid-19” aizsegā tiek pārveidota visa cilvēce. Tiekamies ar speciāli organizētu sociālo transformāciju planetārā mērogā. Tā ir izteikti antihumāna transformācija. Tā balstās uz radikālu autoritārismu, visaptverošu totalitārismu. Antihumānajai sociālajai transformācijai ir vairāki veidi (tehnoloģiskie instrumenti). Viens veids ir distances izglītība. Tā tiek ieviesta ne tikai krīzes laikā, bet tiks saglabāta uz visiem laikiem. Kovidmonstri jau ir formulējuši skaistu devīzi “Learning Never Stops”. Kovidmonstri jau ir izveidojuši “Globālo koalīciju izglītībai” no apm. 170 valstu pārstāvjiem, kuri atbalsta izglītības degradāciju. Šausmīgo sociālās tranformācijas procesu izglītībā vada “UNESCO” – kovidmonstru starptautiskā struktūra.

 

Nebrīvības ideoloģija

 


 

   2020.gada pandēmija “Covid-19” ir unikāla parādība cilvēces vēsturē. Pandēmijas laikā ļoti cieta veselie cilvēki. Tas ir unikāli! Pandēmijā “Covid-19” priekšplānā atradās agresija pret veselajiem cilvēkiem. Valstu valdību uzspiestā karantīna, pašizolācija, masku nēsāšana, garīgās kultūras pasākumu aizliegšana, attālinātais darbs un attālinātā mācīšanās grāva cilvēka gribasspēku, cilvēku vienotības alkas, iznīcināja velmi aizstāvēt savas tiesības. Cilvēki tika speciāli novirzīti pseidoindividuālisma un bezprāta gultnē. Tā sekas noteikti ir pašapziņas un pašcieņas degradācija. Turklāt sociālajai dresūrai nebija nekāda iemesla. Tā, piemēram, Krievija pievienojās pandēmijai, kad valstī bija tikai kādi 20 saslimušie.

   Visam tam, kas saistīts ar sociālo dresūru, ir kopīga jēga un kopīgs mērķis. Visu to ir iespējams apvienot vienā kompleksā ar nosaukumu “Cilvēka brīvības likvidēšana”. Cilvēkam tiek atņemts tas, kas cilvēkam ir visdārgākais un kas faktiski ir cilvēka attīstības mērķis. Brīvība ir subjekta stāvoklis, kas nosaka tā patstāvību un neatkarību darbībā, uzvedībā un komunikācijā. Cilvēka tiesību centrā ir tiesības uz brīvību. Brīvība ir cilvēka suverenitātes pamats. Brīvība ir arī kultūras universālija – vispusīga, visu aptveroša, visur izplatīta, visu nosakoša, visam derīga izpausme. Brīvības universalitātes graušana ir kultūras graušana.

   Pandēmiju sāka izmantot cilvēka brīvības likvidēšanai. Saprotams, tas izraisīja pretreakciju – velmi aizstāvēt brīvību. Piemēram, no Eiropas tautām vācieši visvairāk nesamierinājās ar valdības politiku un tās uzkurināto histēriju. Kanclere Merkele valsts vadītājam pilnīgi nepieņemamā veidā tautu biedēja, paredzot desmitiem miljonu mirušos. Vācieši joprojām (2020.g. jūlijā) iziet pilsētu ielās un masveidā protestē pret brīvības ierobežošanu, kas nepārprotami pārvēršas brīvības likvidēšanā.

   Taču ir sastopama arī nebrīvības ideoloģija. Pasaules neoliberālajos medijos, globālisma idilles propogandas instrumentos, tiek attaisnoti pandēmijas aizsegā realizētie brīvības ierobežojumi. Tā, piemēram, tāds neoliberālisma starptautiskais žurnāls kā “UNESKO Kurjers” 2020.gadā nebrīvības ideoloģijai velta atsevišķu (Nr.2) numuru. Zinātnieki, publicisti, eksperti savos rakstos formulē dažādus argumentus, attaisnojot nebrīvības ieviešanu cilvēces mērogā. Pie tam ne tikai attaisnojot, bet arī priecājoties par totālās nebrīvības daudzsološajām nākotnes perspektīvām.

   Argumenti ir izteikti tendenciozi un absurdi. Savādāk nevar būt. Ne tikai pandēmijas sakarā, bet arī citos apstākļos nav iespējams attaisnot brīvības likvidēšanu – cilvēces vissvētāko vērtību. Brīvība ir imperatīvs garīgais kodols cilvēku esamībā.

   Vienpusīgi, neobjektīvi un visbiežāk smieklīgi tiek raksturoti sasniegumi pandēmijas rezultātā. Tā, piemēram, smieklīgi lasīt par to, ka pandēmija paaugstināja cilvēka dzīvības vērtību. Mums tiek iestāstīts, ka līdz pandēmijai cilvēka dzīvībai nebija liela vērtība. Tā nav maksimāli liela arī pandēmijas laikā, kaut gan cilvēka dzīvības vērtība tiek paaugstināta. Smieklīgi lasīt par medicīnas dienestu pilnvaru palielināšanu, it kā medicīnas dienestu pilnvaras veselības aizsardzībā agrāk nebija pietiekami nodrošinātas. Tāpat smieklīgi uzzināt, ka pasaules valstu valdības vairs nevar atļauties infekcijas procesu atstāt bez uzraudzības. Ja valdības vēlas saglabāt savu politisko varu, tām ir jādemonstrē, ka dara visu, lai cilvēki nemirtu. Agrāk valdības varēja lūkoties uz līdzīgu slimību kā uz kārtējo gripas sezonas izpausmi. Taču tagad, ņemot vērā jaunās ētiskās normas, tāda loģika vairs neder, jo ir pieaugusi cilvēka dzīvības cena. Cilvēka dzīvība ir kļuvusi tik dārga, ka neviena valdība nevar pieļaut cilvēku nāvi. Cilvēka veselība ir kļuvusi jauna sociālā vērtība. Tas ir pandēmijas nopelns.

   Tik tikko minētās atziņas tiek dēvētas par “jaunajām ētiskajām normām”. Un, lūk, lai tās realizētu dzīvē, ir jāierobežo brīvība! Bet brīvību varēs ierobežot tikai etatisms – valsts neierobežotā vara. Ja agrāk cilvēks pats varēja izvēlēties, vai iet viņam uz darbu jeb neiet viņam uz darbu, izsaukt ārstu jeb neizsaukt ārstu, tad tagad viņam tādu izvēli valsts liegs, piespiežot dzīvot mājas arestā, pašizolēties. Valsts pielietos seklūziju – nošķirtību no pārējiem cilvēkiem. Vēl notiks medicīnas dienestu “militarizācija” – policijas, armijas funkciju piešķiršana. Pandēmija ir veicinājusi arī cilvēku ikdienas dzīves “medicīniskošanos” – masku nēsāšanu kā ikdienas normu, ķermeņa siltuma mērīšanu veikalos, skolās, iestādēs, distances ievērošanu.

   Pandēmijas ievērojams sasniegums ir privātuma erozija – privātās dzīves caurskatāmība, lai cilvēkiem būtu mazāk brīvības. Šajā ziņā pandēmija sniedza lielisku iespēju turpināt pēc “11/09” aizsākto cilvēku novērošanu, sarunu noklausīšanos u.tml. Labi ir tas, ka cilvēces kolektīvajā prātā turpmāk būs tikai viena tēma – koronavīrusa nepārtrauktā apdraudētība. Par savu brīvību kā cilvēciskās dzīves pamatnosacījumu cilvēki aizmirsīs; viena daļa no viņiem jau ir aizmirsusi, pilnā mērā akceptējot visaptverošo nebrīvību.

Tagadnes faktūra

 


 

Tagadnes norisēs ir sajūtams tāds īpašību kopums (faktūra), kas rada fascinējošu izteiksmīgumu. Neatvairāmi pievelkoša, apmāta, uzkrītoša īpašība ir politiskās vadības kolektīvā demence (iegūta plānprātība pretstatā iedzimtai plānprātībai jeb oligofrēnijai). Demenci izraisa atsacīšanās patstāvīgi domāt un darboties savā politiskās vadības krēslā. Tas attiecas ne tikai uz latviešu ataturkiem – “nācijas tēviem”. Pasaules valstu politiķi akli pakļaujas oficiāli sankcionētai patiesībai un oficiāli sankcionētam politkorektumam jeb publiskajam politkorektumam, kas ir šausmīga cenzūra. Tāda akla pakļaušanās asociējas ar demenci. Pārsteidzošs ir politiskās vadības demences apjoms, jo no planētas valstīm tikai divi valdnieki (divās valstīs) atsacījās sevi neadekvāti apliecināt epidēmijas “Covid-19” laikā. Epidēmijas medicīniskās prioritātes vietā visu zemju politiskā vadība izvēlējās ideoloģisko prioritāti, kā arī nevis vadāmo haosu, bet reālo haosu. Tā rezultātā epidēmija/pandēmija kļuva katastrofāls katalizējošais transformatīvais notikums (KKTN) tiem indivīdiem, kuri vēlas pakļaut cilvēci un to vadīt atbilstoši savām interesēm. Lai tas notiktu planētas/cilvēces mērogā, vajadzīgs ir kaut kāds hipergrandiozs notikums, kas sagroza smadzenes ļaužu masām visās zemēs. Ar “11/09” nepietika. Vajadzēja realizēt vēl vienu KKTN. Vīrusa “SARS-CoV-2” izbēgšana no laboratorijas cietuma nāca pašā laikā. Kāda jauna vīrusa galvenā loma KKTN izraisīšanā ASV, Vācijā tika modelēta jau agrāk. Bioloģiskais faktors tika plānots jau pasen. Tagad (2020.gada jūlija beigās) ir redzams, ka būs nepieciešams “otrais vīrusa vilnis” un varbūt pat “trešais vīrusa vilnis”, lai likvidētu cilvēkos atlikušo pašcieņu, cilvēcisko suverenitāti. Nauda vairs nav efektīvs vadīšanas instruments; tagad daudz lielāks labums ir no politisko vadītāju demences (aklas pakļaušanās), savā varā pārņemtajiem medijiem un interneta sociālajiem tīkliem. Svarīgi ir visu informāciju pārklāt ar emocionalitāti. Tajā skaitā panikas un baiļu emocionālo spriedzi, kā rezultātā cilvēki paši pieprasa viņus vakcionēt, turēt karantīnā, ierobežot viņu brīvību, atraut no mācībām un darba, kā arī atraut no eksistences līdzekļu iegūšanas. Nevienam nav iebildumu, ka “pirmā vīrusa viļņa” mēnešos visdrastiskāk vērsās pret veselajiem cilvēkiem. Tā visa rezultātā uz planētas rodas hominīdu populācija, ar kuru var izrīkoties bez jebkādiem morālajiem ierobežojumiem. Tā ir populācija, kurai var droši solīt sniegu un salu jaungada naktī. Tādam bezjēdzīgam un patiesībā dziļi apvainojošam solījumam būs garantēta nesodamība.

 

Transformatīvs notikums

 


Globālo sociālo problēmu analītikā lieto jēdzienu “transformatīvs notikums”. Tas ir notikums, kas ir spējīgs radikāli pārveidot līdzšinējo stāvokli. Transformatīvs notikums vienmēr kaut ko pārveido, maina tā īpašības, raksturlielumu, telpiskās attiecības, sociālās attiecības utt. Civilizācijas sabrukums un postcivilizācijas rašanās nevar notikt bez transformatīviem notikumiem. Tāds notikums noteikti ir “kovidspecoperācija” ar tā graujošo specifiku – karantīnu, dīkstāvi, attālināto darbu, kad sabiedriskās apziņas racionalizācijas vietā garīgajos procesos prioritāte ir idiotismam, bezprātam, iracionalitātei, apātijai. “Covid-19” transformatīvā notikuma realizācijā viena no galvenajām lomām ir masu komunikācijas līdzekļiem, veicinot paniku, histēriju, kā arī informatīvo nihilismu – dziļu neticību mediju publicētajai statistikai, sižetiem par vīrusa izcelsmi, naudas sadalīšanu pandēmijas seku likvidēšanai utt.

Koronavīrusa paradoksi

 

 

   Koronavīrusa “SARS-CoV-2” izraisītā slimība “Covid-19”, kas 2020.gada sākumā vispirms tika izsludināta kā epidēmija un visai drīz tika izsludināta kā pandēmija, ir pelnījusi speciālu personīgo stratēģisko analītiku. Tajā dominēs paradoksāla tematika. Nebūt nav jābūt “epidēmiskajam” paranoiķim vai skeptiķim, lai fiksētu un pievērstu emocionāli vai intelektuāli sakaitētu uzmanību dažādām dīvainībām. Koronavīruss ir saistīts ar paradoksiem – kaut ko tādu, kas ir pretrunā ar ko vispārpieņemtu, zināmu un kas neatbilst veselajam saprātam, ir neloģisks, negaidīts, dīvains.

   Turklāt paradoksiem piemīt liela vara. Paradoksi savā varā ir pakļāvuši gandrīz visu cilvēci un gandrīz visas valstis. Tā ir unikāla situācija. Cilvēce un valstis nekad agrāk nebija nonākušas paradoksu varā. Pie tam nonākuši paradoksu varā brīvprātīgi un bez minimālas pretestības. Netiek kritizēta koronavīrusa izraisīto dažādo notikumu neatbilstība veselajam saprātam. Gandrīz neviens nežēlojas par neloģiskumu, dīvainību. Žēlojas vienīgi tādi cilvēki, kuri nespēj ietekmēt masu apziņu, bet spēj ietekmēt vienīgi tādu pašu konģeniālu indivīdu apziņu. Tāpēc masu apziņā paradoksi jūtas ērti un netraucēti.

   Vispirms nākas minēt paradoksu par koronavīrusa zinātniski mērķtiecīgo radīšanu un ierašanos pie cilvēkiem. Koronavīrusa postošā darbība planetārā mērogā tika gaidīta – iepriekš analizēta un modelēta, kā arī pie reizes detalizēti prognozējot sekas un to izmantošanas iespējas. Šo paradoksālo gaidīšanas procesu, kas ilga daudzus gadus un kurā bija iesaistīti ASV, Ķīnas, Eiropas valstu speciālisti, augsta ranga politiķi un “pasaules valdības” tīkotāji, rūpīgi izanalizēja un atspoguļoja savās publikācijās Sergejs Kurginjans. Viņš sagatavoja video un rakstu sēriju ar nosaukumu “Kоронавирус — его цель, авторы и хозяева” (internetā līdz 2020.gada 11.VII bija publicētas 9 sērijas).

   Paradoksālais gaidīšanas process nesastapās ne ar kādiem morāli psiholoģiskajiem pārdzīvojumiem, un tajā iesaistītie indivīdi veica savu darbu radoši, profesionāli atbildīgi un bez sirdsapziņas pārmetumiem. Tiesa, speciālajā literatūrā parādījās vairāki brīdinoši raksti par virusologu eksperimentu bīstamību. Tika brīdināts ASV prezidents. Taču vienalga koronavīrusa epidēmiskās un pandēmiskās perspektīvas turpināja vilināt politiķus, militāristus, futurologus, “pasaules valdības” tīkotājus. Pirms reālās masveida saslimšanas koronavīrusa pandēmijas modelēšana notika Ņujorkā 2019.gada 18.oktobrī stratēģiskajā spēlē “Event 201”. Internetā par to ir konkrēta informācija.

   Intelektuāli aktīvu un ideoloģiski patstāvīgu personību kontingentā valda dziļas šaubas par epidēmijas, pandēmijas, koronavīrusa reālo esamību. Tas ir paradoksāli. Sabiedrības gudra, domājoša, analizējoša, elitāra grupa pret visu izturas kā pret nereālu specoperāciju – jauna tipa hibrīdkaru, jauna tipa masu manipulāciju, jauna tipa bioloģisko karu u.tml.

   Neuzticība ir viens no lielākajiem paradoksiem. Speciālisti neuzticas viens otram. Tiek apšaubīti pandēmijas laikā veikto operatīvo zinātnisko pētījumu rezultāti. Neuzticība valda jautājumā par koronavīrusa izcelsmi un iespēju vispār kaut ko objektīvi noskaidrot. Nekad netiks uzzināta objektīvā īstenība, jo nav “nulles pacients” – pirmais inficētais cilvēks. Nav nosakāms, kā vīruss iekļuva cilvēkos. Nav zināms, vai vīruss ir arī dzīvniekos jeb tagad ir tikai cilvēkos.

   Viskategoriskākā neuzticība ir statistikai. Politiskie spēki manipulē ar statistiku. Tāds ir kopējais visizplatītākais uzskats. Turklāt šajā ziņā arī ir zināms paradokss. Politiskie spēki esot apjukuši. Valda neziņa, uz kuru pusi manipulēt ar statistiku: vai palielināt saslimušo un mirušo skaitu jeb samazināt saslimušo un mirušo skaitu. Rodas sajūta, ka tiek reizē manipulēts uz abām pusēm. Medijos arvien biežāk var uzzināt, ka varas iestādes vispār nezina ne saslimušo skaitu, ne mirušo skaitu. Skaitļi tiek izdomāti. Mirušajos ieskaita jebkuru mirušo. Arī šajā ziņā ir paradokss – par katru it kā “Covid-19 slimnieku ārsti saņem speciāli piešķirtu naudas summu. Saprotams, ka tas nekavējoties atsaucas uz statistiku.

   Paradokss tiek saskatīts, vērtējot koronavīrusa izraisītās pandēmijas sociāli politisko funkciju. Tā ir izveidojies, ka no koronavīrusa izraisītās pandēmijas nekāds labums nav nevienai no planētas abām galvenajām “partijām” – 1) gobālisma adeptiem un 2) konservatīvisma adeptiem. Karantīna un citi brīvību ierobežojošie pasākumi ir “tautu” noveduši līdz totālai apātijai un pilnīgam intereses trūkumam par savu turpmāko likteni. “Tautas” atbalstu nevar iegūt un savās interesēs izmantot neviena no tik tikko minētajām “partijām”. Sabiedrības apziņas racionalizācija nevar kļūt  politisks projekts, jo ar politiskajām metodēm nav iespējams “tautu” atmodināt.

 

No pandēmijas tematikas

 


·       Pandēmija ir pasaules sabiedrības uzmanības centrā jau vairākus mēnešus (no 2020.g. marta vismaz līdz jūnijam). Tas ir bezprecenta gadījums cilvēces vēsturē. To panāca mēdiju spiediens, izpildot transnacionālās buržuāzijas “naudas saimnieku” apmaksāto pasūtījumu. Tik ilgi vēl nekad sabiedriskā apziņa netika piesaistīta vienai tēmai, pie reizes sabiedrību saskaldot divās savstarpēji naidīgās daļās – kovidskeptiķos un kovidlojālistos. Vieni atbalsta savas valsts politiķu darbību pandēmijas sakarā, otri – neatbalsta. Varas un nācijas (sabiedrības) simfonija izveidojās tikai Ķīnā. Nācija saliedējās ap savu valdību. Turklāt saliedētība kļuva vēl ciešāka pēc tam, kad Rietumu valstis sāka nelietīgi uzbrukt Ķīnai par pandēmijas izraisīšanu. Citās zemēs un Rietumu zemēs īpaši pandēmija sociālās solidaritātes vietā sekmēja agresīvu sociālo distancēšanos.

·       Tiekamies ar jauna tipa vērtību ekspansiju, kurā faktu ticamībai, argumentu kvalitātei nav pilnīgi nekādas nozīmes tāpat kā nav nekādas nozīmes medicīnas zinātnieku atziņām, rekomendācijām. Tiek ignorēta aksioma, ka prakse (šajā gadījumā slimību statistika) ir patiesības kritērijs.

·       Pandēmisko apmātību nemazina tas, ka vīruss “SARS-CoV-2” nevar būt bioloģiskais ierocis, jo tā darbības amplitūta ir niecīga.

·       Pandēmijas laikā sākās t.s. distances izglītības lobēšana. Turklāt netiek slēpts tās adresāts un mērķis. Distances izglītība ir paredzēta kā masu izglītība sabiedrības zemākajai kārtai. Tās mērķis ir samazināt valsts budžeta izdevumus, veicināt cilvēku masu apziņas tehnoloģizāciju, kā arī izglītības komercializāciju. Distances izglītība neattiecas uz sabiedrības elitāro kārtu, kurai saglabājas tradicionālā izglītība. Distances izglītības lobētāji apgalvo, ka kvalitāte nemainās, jo distances izglītība ir tikpat laba kā tradicionālā izglītība; distances izglītība paver iespēju par 20% palielināt skolēnu/studentu skaitu bez papildus līdzekļu ieguldīšanas, kas ir izdevīgi sabiedrībai.

·       Spāņu gripas laikā 1918.-1919.g. mira apm. 50 miljoni – 3% no Zemes iedzīvotājiem; “Covid-19” laikā mira apm. 330 tūkstoši – 0,004% no Zemes iedzīvotājiem.

·       Pandēmijas laikā spilgti izpaudās politisko līderu rīcības neadekvātums; Ķīnas valsts līderis nedevās uz Uhaņu noskaidrot situāciju; Vācijas kanclere baidīja sabiedrību ar mirušo lielu skaitu; Tramps regulāri mainīja datus par pandēmijas sekām ASV; Putins sākumā vēsi izturējās pret pandēmiju, taču pēkšņi kļuva tās “patriots”.

·       Pandēmijas laikā neeksistēja starptautiskā solidaritāte. Tās vietā eksistēja valstu savstarpējais naidīgums, atklāta atsacīšanās palīdzēt citiem.

·       Pandēmija ir saistīta ar anomālijām; Taivānā ir apm. 24 miljoni iedzīvotāju, mira – 7; Hubei provincē Ķīnā ir apm. 58,5 milj. I edzīvotāju, mira – 350; Baltkrievijā ir 9,5 miljoni iedzīvotāju, mira – 177; Polijā ir 38 milj. Iedzīvotāju, mira – 948; Sīriešu bēgļu nometnēs Turcijā, Jordānijā, Grieķijā ir apm. 5 miljoni bēgļu, saslima tikai daži.

·       Pandēmija ir ne tikai iespēja drukāt naudu un to sadalīt, bet arī izveidot bioobjektu masu vadīšanas un kontroles dažādas (ne tikai digitālās) tehnoloģijas, izskaužot bioobjektu masu apziņā priekšstatus par jebkura veida brīvību. Tas ir loģiski un saprotami, ņemot vērā jauno sociālo apdraudētību – postcilvēku straujo ģenēzi. Postcilvēku iracionālās masas “apsaimniekošanai” neder cilvēkiem domātās sociālās tehnoloģijas.

 

Kosmoloģiskais faktors

 


Par kosmiskās enerģijas ietekmi uz cilvēkiem ideāla patiesība nav iespējama un acīmredzot nekad nebūs iespējama. Tas ir viens no transcendentālajiem jautājumiem, kas nav izšķirams nedz ar loģiku, matemātiku, eksperimentāli, nedz arī ar juteklisko pieredzi. Tas ir viens no jautājumiem Lielo Noslēpumu kolekcijā, ar kuru nākas sadzīvot cilvēkiem. Viņiem ir liegts ideāli zināt par savu izcelsmi, par dzīvības izcelsmi, par apziņas funkcionēšanu, par genoma funkcionēšanu, par Zemes un citu Saules sistēmas planētu izcelsmi utt. Kosmiskās enerģijas ietekmes tematika var būt vienīgi konspiroloģiska, astroloģiska, bet nevis ideāli zinātniska tematika. Neko daudz nedod zināšanas par Saules aktivitātes atbalsošanos cilvēkos uz Zemes. Tāda atbalsošanās eksistē, un tas ir zinātnisks fakts. Taču tas neko neizmaina kopumā mūsu kosmoloģiskajās zināšanās. Atbilde nav uz pašiem galvenajiem jautājumiem. Lielie Noslēpumi saglabājas. Piemēram, arī par cilvēka genomu zinām ļoti daudz, bet nezinām “visu” par savu gēnu funkcionēšanu. Mūsu dārgajai demogrāfiskajai pārejai (1960-2050) arī noteikti ir kosmoloģisks sākums, kad kosmiskie spēki iejaucas cilvēces demogrāfiskajās norisēs. Taču par to pat nav sastopamas hipotēzes. Zinātnieki un pat astrologi baidās demogrāfisko pāreju izskaidrot no kosmiskās ietekmes viedokļa. Mazliet drosmīgāki zinātnieki-astronomi un pareģi-astrologi ir t.s. planētu parādes skaidrojumos cilvēces psihiskā stāvokļa kontekstā. 2020.gada 4.jūlijā būs unikāla planētu parāde. Tāda planētu parāde būs pirmo reizi Saules sistēmas planētu novērojumu vēsturē. 2020.gada 4.jūlijā Merkūrijs, Venēra, Zeme, Marss, Jupīters, Saturs, Urāns, Neptūns, Plutons nostāsies vienā līnijā. Astronomi un astrologi brīdina ļaudis. Tādas kosmiskās parādības atbalss uz Zemes var būt kari, revolūcijas, nemieri, epidēmijas, dabas katastrofas. Kosmiskās enerģijas izstarojums atstās ietekmi uz cilvēku psihiku, pašsajūtu apmēram 3 mēnešus pirms 4.jūlija un apmēram 3 mēnešus pēc 4.jūlija. Kā labi zinām, 2020.gada pandēmija “Covid-19” ir unikāla parādība. Tikpat unikāla, cik 2020.gada 4.jūlija planētu parāde. Tātad viss ir unikāls. Pandēmija ir pamatā unikāla parādība no cilvēces psihiskā stāvokļa viedokļa. Cilvēce pirmo reizi tiek pamatīgi apmuļķota. Tas ir iespējams tikai tāpēc, ka ar cilvēces psihiku kaut kas nav normāli. Cilvēces psihiku ir traumējis kaut kāds unikāli grandiozs transcendentāls spēks. Apziņas zombēšanas tehnoloģijas var panākt ļoti daudz. Taču nav ticams, ka var tik viegli un ātri apmuļķot visu cilvēci. Noteikti eksistē vēl kaut kāds faktors.

Patiesība par specoperāciju

 


Patiesība par 2020.gada planetārā mēroga specoperāciju “Covid-19” agrāk vai vēlāk tiks atklāta un uzzināta, kā arī izprasta no dažādiem netiešiem avotiem. Viens tāds netiešs avots ir ļoti kompetentu un zinošu cilvēku it kā nejauši vai apzināti mīklaini veidoti izteikumi medijos, pagaidām nedrīkstot atklāt visu patiesību un tāpēc izsakoties tēlaini, varbūtības formā, hipotēzes formā utt. Šajās dienās viens vecākās paaudzes ļoti gudrs un teicami informēts ebrejs sacīja (citēju oriģinālā): “Что касается непосредственно России, то, не исключено, президенту Путину очень авторитетно сказали: "Если вы вот это и вот это не введёте, то кровь миллионов русских людей будет на ваших руках. А мы можем сделать так, чтобы об этом закричали из каждого утюга!" И вот подобная ситуация, я думаю, не могла не повлиять на решения российского руководства. Да, в общем-то, и на решения руководства других стран мира…”. Tas ir ļoti ticami! Specoperācijas organizētāji tā varēja rīkoties, dodot tiešu komandu valstu prezidentiem vai premjeriem. Putins sākumā ļoti vēsi izturējās pret epidēmiju/pandēmiju. Viņa attieksme izmainījās, kā saka, vienā naktī. Pie tam ar pamatīgu iniciatīvu uzkarsēt stāvokli Krievijā, bet galvenais – atbalstot Maskavas mēra drakonisko rīcību. Savukārt Lukašenko žurnālistiem mīklaini izteicās, ka viņš nedrīkstot teikt, kas faktiski ir pandēmija. Savukārt otra Eiropā nepakļāvīgā valsts Zviedrija ir klasiska neitralitātes oāze. Neitralitātes politiskais princips ir zviedru politiķu gēnos. Visticamākais, specoperācijas vadoņi nemaz necentās iebiedēt zviedru karali, valdību, kā tas notika ar Putinu u.c.

 

Pseidoelites elitārisms, eigēnika, humānisms

 

 

Mūsdienās nākas bieži tikties ar nenormālām, aloģiskām, šizofrēniskām, debilām izpausmēm, kuras tiek uzspiestas un interpretētas kā konvencionālas, tātad – parastas, tradicionālas, vispārpieņemtas, izpausmes. Tas attiecas uz demogrāfisko, antropoloģisko, sociālo “projektu” autoriem, kuri vēlas samazināt planētas iedzīvotāju skaitu, ieviest eigēnikas programmas, cilvēku masas pakļaut digitālai kontrolei un totālai vakcinācijai-čipizācijai, ļaužu masām sniegt t.s. kompetenču izglītību attālinātā formā, neļaut masu sabiedrībā atslābt patērēšanas mānijai, izpriecu un baudu industrijas pakalpojumu izmantošanai utt. Aktuāls ir jautājums “Kāda cilvēciskā tipa indivīdi nodarbojas ar t.s. masu cilvēku “aprūpēšanu”?”. Atkārtoju: tāds jautājums ir aktuāls. Tā tas ir tāpēc, ka nākas konstatēt odiozu nenormālību. Ar t.s. masu cilvēku “aprūpēšanu” nodarbojas tāda tipa indivīdi, kuri paši ir tipiski masu cilvēki bez garīguma, bez attīstīta prāta, bez inteliģences un bez cienījamas izglītotības un morālās stājas. Zīmīgi ir tas, ka minētās “aprūpēšanas” fani savā cilvēciskajā būtībā ir izteikti plebeji, filistri, amorāli un aprobežoti tipi. Uz viņu cilvēcisko vērtību nekādi nevar attiecināt jēdzienus “elite”, “intelektuāļi”, “personības”, “izcilības”. Tiekamies ar sociāli vēsturisko nenormālību. Senāk tā nebija. Senāk bija normāli, ka par “masām”, “pūli”, “lumpeņiem”, “plebejiem”, “arājiem”, “mužikiem”, “proletāriešiem” kritiski sprieda karaļi, cari, aristokrātija, buržuāzijas patriarhi, izcili radošas personības, intelektuāļi. Loģiski ir saprotama, teiksim, Deivida Rokfellera, Bzežinska, Eiropas aristokrātu attieksme pret ļaužu masām. Labi ir saprotama, piemēram, Anglijas karalienes vīra vēlēšanās nākamajā dzīvē būt vīrusam, kas iznīcina liekos cilvēkus un nepieļauj nevajadzīgu dzimstību uz planētas. Taču tagad nekādi nav saprotama dažādu bilu geitsu, sorosu, grefu antihumānā retorika un konkrētā darbība. Tas ir nepatīkami, ka ar masu cilvēku “aprūpēšanu” nodarbojas tādi tipi, kuri paši ir nopietni “aprūpējami”. Pandēmijas “Covid-19” laikā šī nenormālība īpaši izcēlās, jo uzplauka Geitsa, Sorosa, Grefa antihumānā pozīcija. Dīvaini ir tas, ka dedzīgi masu cilvēku “aprūpētāji” ir bijušajās sociālisma zemēs, kur savā laikā tika fiziski iznīcināta aristokrātija, buržuāzija un pašlaik  principā visu nosaka proletāriskās (plebejiskās) izcelsmes kadri. Viņiem vajadzētu aizstāvēt savējos, taču tas nenotiek.

 

Digitālā revolūcija, bioterors, lockdown

 


   Intelektuālajās aprindās turpinās pandēmijas “Covid-19” rašanās analītiski izskaidrojumi. Tiem ir konspiroloģisks vēriens un relatīvi objektīvs vēriens. Nevis objektīvs, bet tikai relatīvi objektīvs vēriens ir tāpēc, ka pagaidām nav īstas skaidrības par vīrusa “SARS-CoV-2” izcelsmi, kaut gan ir vispusīgi pierādījumi par tā mākslīgo sintezēšanu ASV un Ķīnas zinātnieku sadarbības rezultātā.

   Relatīvi objektīvs izskaidrojums ar milzīgu patiesības devu ir atsaukšanās uz digitālo revolūciju. Tā attiecas uz visu cilvēci, un digitālā revolūcija pašos pamatos izmaina cilvēces nākotni. Digitālā revolūcija ir sistēmiska transformācija – vispusīgi skar cilvēka esamību visdziļākajā eksistenciālajā jomā. Digitālās revolūcijas sekas ir masveida bezdarbs, strādājošo cilvēku pārvēršanās par digitālo iekārtu vergiem bez minimālas intelektuālās un profesionāli radošās patstāvības. Strādājošie cilvēki kļūst datora komandēti roboti – datora mehānistiski pielikumi. Pandēmija kalpo digitālās revolūcijas īstenošanai. Karantīnas un citu drastisko cilvēku brīvības un pašcieņas ierobežošanas līdzekļu pielietošanas aizsegā var atbrīvot no darba liekos strādniekus, bet potenciāli noderīgajai digitālā proletariāta daļai uzspiest lietot mobilitātes kontroles ierīces. Pandēmija tādējādi izvēršas bioterorā, totalitārā despotijā. Tā realizācijā efektīvi ietilpst tas, ko sauc par lokdaunu (atvasinājums no angļu “lockdown”). Par lokdaunu sauc valdības lēmumu slēgt visas valsts iestādes, izglītības iestādes, tirdzniecības iestādes, garīgās kultūras iestādes, sporta un atpūtas iestādes. Lokdauns ir cilvēku dzīves visu elementāro segmentu masveida slēgšana, ignorējot jebkura juridiskā līmeņa tiesiskās normas un politiskajai varai pielietojot administratīvi policejiskās metodes nepakļaušanās gadījumos. Pandēmijas mēnešos cilvēku miljardi tika pakļauti mājas arestam, mošejas, sinagogas, baznīcas stāvēja tukšas, miljoniem cilvēku tika atlaisti no darba, izglītībā sāka pielietot attālināto mācīšanos. Lokdaunu izdomāja Ķīnas valdība 2009.gadā cūkas gribas “H1N1” izplatības ierobežošanai. Toreiz tāpat kā 2020.gadā tika slēgtas visas iestādes, pilnā mērā apturot dzīves procesus. Zīmīgi ir tas, ka pandēmiju kā specoperāciju pielieto tikai pret pasaules bagātākajām valstīm. Mongolijā, Ķīnas kaimiņu zemē, nav pandēmijas. Pandēmija ir ekonomiski augsti attīstītās valstīs ar neoliberālisma apdullinātu un “naudas saimnieku” uzpirktu žurnālistiku, ASV paklausīgu politisko eliti un akadēmisko inteliģenci. Par pandēmijas organizatorisko centru tiek uzskatīta Pasaules veselības organizācija (PVO). Tā kalpo planētas “naudas saimniekiem” un viņu sulaiņiem odiozajiem biliem geitsiem. Konspiroloģijā tiek stāstīts par PVO nesekmīgajiem mēģinājumiem uzpirkt vairāku zemju prezidentus, lai viņi atbalstītu specoperāciju. Tiek nosaukts Lukašenko, Madagaskaras republikas prezidents. Pārliecinoša atbilde nav uz jautājumu “Kāpēc cilvēki neprotestē un kāpēc tik viegli pakļaujas valdības noziegumiem?”. Austrumeiropā iederas atsaukšanās uz Staļina režīma sekām, padomju audzināšanas sekām, dzimtbūšanas sekām. Taču ASV, Rietumeiropas valstīs iedzīvotāji tikpat viegli pakļaujas kā Krievijā, Latvijā. Cilvēkus nesatrauc piespiedu vakcinācija; Izraēlā plāno piespiest vecāko paaudzi uz krūtīm nēsāt zaļu zīmi; daudzās zemēs jau tagad policija var ieiet dzīvoklī, privātmājā bez ordera...

Cilvēciskuma iznīcināšana

 


   Postcivilizācijā cilvēciskums tiek apzināti masveidā iznīcināts. Postcilvēkiem nebūs cilvēku cilvēciskums. Tātad nebūs humānisms (lat. humanus – cilvēcīgs) – uzskatu un praktiskās rīcības sistēma, kas liecina par cilvēkmīlestību, cilvēka cieņu, rūpēm par cilvēka labklājību un tendēta uz cilvēku, viņa prasībām, interesēm, vērtībām. Cilvēciskuma parametri ir pašcieņa, cilvēcība, garīgums, prāta brīvība, par ko aforismu lielmeistars Antuans de Sent-Ekziperī teica: “Es zinu tikai vienu brīvību, un tā ir prāta brīvība”. Vēl viņam ir aforisms “Vienīgā īstā greznība ir cilvēku saziņas greznība”.

    Postcivilizācijā cilvēciskums saglabājas tikai izredzēto slānī, kas pārvalda postcilvēku masas jeb t.s. vienkāršos cilvēkus, kā par masu sabiedrību parasti saka civilizācijā.  Izredzēto slānis neatsakās no cilvēciskuma un nepieļauj tā iznīcināšanu savā slānī. Izredzēto slānis sev saglabā cilvēciskuma nodrošināšanas bāzi izglītībā, audzināšanā, garīgajā kultūrā. Izredzēto slānī uzvedība un darbība, kā arī starppersonālā komunikācija nav atsacījusies no cilvēku tradicionālajiem formātiem, līdzekļiem, mehānismiem, tehnoloģijām u.tml. Turpretī postcilvēku masām tiek nodrošināta specifiska izglītība, audzināšana, garīgā kultūra, kas ir efektīva cilvēciskuma nepieļaušanā. Postcivilizācijā cilvēciskums kā masveida kvalitāte nav vajadzīga. Cilvēciskums ir kaitīgs, jo traucē izredzēto slānim valdīt. Postcivilizācijā izredzēto slānis tiecas panākt, ka atsacīšanās no cilvēciskuma hominīdu masās ir brīvprātīga un īstenojas ar entuziasmu.

   XX gs. beigās un XXI gs. sākumā cilvēciskuma iznīcināšana ir reāls process. Diskurss par šo procesu nav konspiroloģija, publicistiskā metaforizācija, futuroloģiskā fantāzija, pārdroša utopija, tendencioza interpretācija. Cilvēciskuma iznīcināšanas process ontoloģiski visaptveroši un pārsteidzoši rezultatīvi sākās jau civilizācijas norieta posmā. Procesam ir augsti panākumi, un tos var katrs saprātīgs indivīds adekvāti uztvert un izprast. Augstajiem panākumiem ir empīriskā uzskatāmība, un augstie panākumi jau ir plaši analizēti un objektīvi vērtēti zinātniskajā un publicistiskajā literatūrā.

   Cilvēciskuma iznīcināšanas procesā var fiksēt trīs etapus.

   Pirmajā etapā galvenais ir interneta sociālo tīklu izmantošana cilcēciskuma iznīcināšanā. Šis etaps laika ziņā attiecas uz civilizācijas norieta posmu, kad tiekamies ar milzīgu inovatīvo enerģiju informācijas tehnoloģiju radikālā modernizācijā un cilvēku apziņas vadīšanā. XX gs. beigās sākās sociālo tīklu maģija. Radās burvestīgs un neizskaidrojams spēks, kas ļoti dziļi ietekmē cilvēkus. Sociālie tīkli kļuva jauna fundamentāla iespēja cilvēku informatīvi refleksīvajai vadīšanai, reizē kardināli pārkārtojot sociuma stratifikāciju. Sociālie tīkli aktīvi sāka formēt dažādas interešu grupas. Tajās nekāda reprezentatīvā un identiskā nozīme nav šķiriskajai piederībai, izglītībai, profesijai, dzīves vietai, stāvoklim sabiedrībā u.tml. Sociālos tīklus politiķi un politiskās varas institūti sāka izmantot kā sabiedriskās apziņas informatīvās vadības placdarmu. Sociālie tīkli kļuva informatīvās cīņas lauks, kā arī dažādu pasākumu efektivitātes kāpināšanas līdzeklis. Ar sociālo tīklu palīdzību sāka censties panākt informatīvo pārākumu. Sociālajos tīklos izplatītās idejas enerģijas kritērijs kļuva atbalstītāju mehānistiski summēts apjoms. Par sociālajiem tīkliem nevar teikt, ka tie ideāli kalpo cilvēkiem, uzlabo cilvēku pašsajūtu, garīgo komfortu, pilnvērtīgas informācijas iegūšanu.

   Pirmo etapu nākas dēvēt par apziņas saindēšanas etapu. Tajā toksiski valda FAGMAFacebook, Amazon, Google, Microsoft, Apple. Minētie jaunlaiku slavenie monstri cilvēkos atdzīvina somatiskos dēmonus, kuri panāk totālu atkarību no digitālās vides. Tiek toksiski radīta diva veida atkarība.

   Pirmkārt, tā ir atkarība no interneta, sociālajiem tīkliem, mobilā telefona, interneta veikala. Faktiski tā ir tīri fiziska, mehānistiska, instiktīva atkarība no “dzelžiem” – digitālajām ierīcēm pašām par sevi.

   Otrkārt, tā ir materiālistiski instrumentāla atkarība, cilvēkos nostiprinot intelektuāli primitīviem un garīgi sekliem materiālistiem tipisku dzīves motivāciju, orientāciju, morālo vērtību sistēmu, kad cilvēka esamības vienīgie instrumenti kļūst patērēšana, izklaide, emocionālā bauda. FAGMA psiholoģiski jūtīgi atbalsta cilvēkus, kuri visu vērtē tikai no izdevīguma, labuma, praktiskuma viedokļa.

   FAGMA funkcionēšanas centrā ir cilvēku materiālistisko interešu noskaidrošana un, tā teikt, pavedinoša izmantošana. Par FAGMA lietotāju tiek apkopots viņa uzvedības individuālais portrets. Šie portreti kļūst dārgs produkts mūsdienu ekonomikā. Portretā ir uzzināms, kādā manierē cilvēks internetā formulēja viņam vajadzīgo, vai viņš laboja un precizēja formulēto vajadzību, cik viņš ātri un pareizi formulēja vajadzīgo, cik ilgi viņš bija saitā un kur devās pēc tam, kādus saitus vēl viņš apmeklē, kurā diennakts laikā to dara.

   Pirmajā etapā cilvēki nezaudē cilvēcisko seju. Saglabājas viņu izvēles brīvība. FAGMAi ir plaša informācija par cilvēkiem. Taču neviens cilvēkus ar spēku nespiež lietot internetu, sociālos tīklus, iepirkties interneta veikalos utt. Savādāk ir otrajā etapā.

   Otrajā etapā centrā ir digitālā elektroniskā reģistra (DER) izveidošana. To izveido valsts politiskā vara piespiedu formā, neprasot sabiedrības atļauju. Valsts sagatavo DER, un reģistrā ir izvērsta informācija par katru iedzīvotāju. Tā ir juridiski leģitīma operācija. Valstī tiek pieņemti attiecīgi likumi, lēmumi, oficiālas instrukcijas.

   Pandēmijas “Covid-19” aizsegā DER izveidošana intensīvi izvērtās, piemēram, Krievijā. Tika sagatavots speciāls likumprojekts, kura pieņemšana parlamentā virzās bez apspriešanas. DER vajadzība netika apspriesta arī Krievijas sabiedrībā. DER katram iedzīvotājam būs fails-dosjē ar 30 veida ziņām. Katram cilvēkam būs personālais numurs – identifikators.

   Trešajā, drīzas nākotnes, etapā viss riņķos ap vakcināciju-čipizāciju. Tā būs koloidāla šķidruma injekcija asinīs ar nanosensoriem, kuri izplūdīs visā ķermenī. Globālo sociālo procesu analītikā FAGMA tiek skatīta ne tikai kā 2020.gada slavenā vīrusa kara organizētāja un Geitsa alķīmisko vakcīnu pielietošanas veicinātāja, bet arī kā nākotnē reāli iespējamās vakcinācijas-čipizācijas fane. Tas ir saprotams. Vakcinācijas-čipizācijas (protams, arī DER izveidošanas) rezultātā vara nonāks digitālo monstru rokās. Respektīvi, milzīga vara būs digitālo sistēmu administratoriem, kuri varēs netraucēti izmantot nanosensoru un citu informācijas avotu sniegto informāciju. Un tā jau vairs nebūs informācija par cilvēku, bet tā būs informācija par cilvēku-robotu, kuram ar cilvēciskumu nav nekādas saistības. Nav ticams, ka uz visiem laikiem saglabāsies Eiropā 2016.gadā pieņemtā dokumenta “General Data Protection Regulation”(GDPR) spēks. Eiropieši pagaidām cilvēku atzīst kā dzīvu radību ar cilvēcisko apziņu un gribas brīvību. Bet vai ilgi tas saglabāsies? Pandēmija “Covid-19” nepārprotami atklāja sabiedrības lielas daļas vienaldzīgo attieksmi pret cilvēka tiesībām, brīvību, valsts konstitūciju. Rietumu civilizācijas noriets jau ir sagatavojis infernālu augsni cilvēciskuma iznīcināšanai. Ellišķīgajā augsnē FAGMA, DER, geitsi jūtas neapdraudēti un nākotnes cerību sajūsmināti.

Blogs slēgts

 2021.gada 16.oktobrī slēdzu blogu. Tā teksti tiks izmantoti grāmatā "Pandēmijas paraloģistika", kuru publicēs manā mājas lapā &qu...