Baiļu pandēmija un baiļu profilakse

 

 

   “CORON-19” pandēmija 2020.-2021.g. tiek izmantota kā transformatīvais notikums cilvēces dzīves stila un cilvēces dzīves kārtības “lielai pārlādēšanai” (The Great Reset). Tā šo darbību atklāti, lepni un pašapmierināti dēvē t.s. globālās elites ideologi ar Pasaules ekonomiskā foruma (Davosas foruma) organizatoru Klausu Švābu priekšgalā. “Kovida” pandēmija izrādījās ļoti piemērota antropoloģisko, demogrāfisko, politisko, morālo, ekonomisko, finansiālo mērķu sasniegšanai, pēc kā globālā (anglosakšu) elite tiecās jau XIX-XX gs. mijā, bet īpaši drudžaini tiecās pēc II Pasaules kara un pēc t.s. aukstā kara sakarā ar sociālisma sistēmas sagraušanu Rietumu civilizācijā XX gs. beigās. Sociālisma sistēma (tās politikā elite) bija konkurents pasaules pārvaldīšanā un ģeopolitiskajā privatizēšanā. Rietumu kapitālisma sistēma (tas politiskā elite) nevarēja justies kā planetāri globāla valdniece. Konkurenta sagraušana manāmi stimulēja Rietumu elites prātus, ātri nonākot līdz globālās elites (pasaules valdības) pašapziņai.   

   XXI gs. sākumā globālā elite tik tikko nosauktos mērķus sāka konceptuāli apvienot vienā modelī – inkluzīvā kapitālisma modelī. Tā realizācija dzīvē kļuva globālās elites visaktuālākais un vissvētākais uzdevums. No XX gs. beigām dominējošais finansu kapitālisms esot sevi izsmēlis. Tāpēc ir nepieciešams veidot jaunu kapitālisma vēsturisko variāciju – inkluzīvo kapitālismu. Tā izveide nav iespējama bez “lielās pārlādēšanas”. To visefektīvāk, visātrāk, visrezultatīvāk varētu veikt ar kāda transformatīvā notikuma palīdzību. Globālā elite par skaistu transformatīvo notikumu sapņoja jau sen. ASV aizsardzības ministrs 2001.-2006. gadā bija Donalds Ramsfelds. Viņš lietoja jēdzienu “transformatīvais notikums”. 2003.gada aprīlī ministrija publicēja ziņojumu ar nosaukumu  “Transformation planning guidance”. Instrukcijā ir runa par vispārēju karantīnu transformatīvā notikuma laikā.

   Globālā elite ir apmierināta ar “COVID-19” pandēmijas laikā realizētajiem pārkārtojumiem cilvēku dzīvē. Tiek sekmīgi būvēta elektroniskā koncentrācijas nometne, nostiprinās makkartisms – kreisi (citādi) domājošo vajāšana, medijos un interneta platformās eksistē tikai liberālā imperiālisma un globālisma ideoloģija, norma kļūst attālinātais darbs, attālinātā izglītība, veselības aizsardzība, māksla un literatūra, Dieva pielūgšana. Pasaules sabiedrība neiebilst pret karantīnu kā sociāli politiskās organizācijas (institūta) formu.

   Taču pats lielākais panākums ir cilvēka “pārlādēšana”. Cilvēks par esamības galveno konstanti vairs neuzskata brīvību, bet tagad uzskata likteni, kas no viņa nav atkarīgs. Cilvēkam tagad ir viedoklis, bet nevis patiesība. Cilvēks atbalsta no viņa gaidīto politisko altruismu – brīvprātīgo pārcelšanos uz dzīvi elektroniskajā koncentrācijas nometnē. Viens no globālās elites ideoloģiskajiem guru Žaks Atalī prieku par panākumiem regulāri apliecināja 2020.gadā sniegtajās intervijās dažādu valstu žurnālistiem.

   Tomēr pagaidām eksistē protesti Eiropā, Amerikā. Tāpēc Bils Geits intervijā vācu medijam “Süddeutsche Zeitung” 2021.gada 27.janvārī cilvēci brīdināja par nākamajām pandēmijām. Turklāt nākamās pandēmijas būšot daudz nāvējošākas nekā “kovida” pandēmija. Globālās elites ģenerāleksperts virusoloģijā un vakcinācijā zina, ko runā.

   Panākumi cilvēku dzīves “lielajā pārlādēšanā” ir iespējami vienīgi adekvātā sociāli psiholoģiskajā gaisotnē. Sabiedrībā ir jārada formulētajam uzdevumam precīzi atbilstoša morālā, garīgā, intelektuālā atmosfēra, kas mudina akceptēt dzīves jauno stilu un dzīves jauno kārtību. Vajadzīgo atmosfēru (sabiedrisko domu) var panākt dažādā veidā. Vēsturiski tradicionāli veidi ir aģitācija un propaganda. Taču šie veidi prasa zināmu laiku. Aģitācijas un propagandas vajadzīgie rezultāti var tikt sasniegti tikai pēc mēnešiem, gadiem. Cita lieta, ja tiek iedarbināti cilvēka psihiski visdziļākie slāņi – bāzes instinkti. Tad momentā var tikt sasniegts vajadzīgais rezultāts.

   Jau “COVID-19” slimības konstatēšanas pirmajās dienās tika iedarbināts cilvēka viens no visbūtiskākajiem bāzes instinktiem – bailes. Tā rezultātā cilvēces sociāli psiholoģisko gaisotni momentā nosacīja masveida bailes. Gandrīz visu pasaules valstu iedzīvotāju garīgo, morālo, intelektuālo atmosfēru pārklāja bailes. Sabiedriskajā domā priekšplānā nostiprinājās bailes. Globālajai elitei pakļautajos pasaules medijos un interneta sociālajos tīklos dominēja tikai viena tēma – bailes.

   Bailes piemīt katram cilvēkam. Vienīgi idiots mēdz apgalvot, ka ne no kā nebaidās. Bailes ir katra cilvēka garīgais stāvoklis, saskatot reālus draudus vai nākotnē iespējamus draudus. Bailes ir negatīvs iedzimts emocionālais process.

   Bailes vislielāko kāpumu sasniedz, ja ir apdraudēta dzīvība. Tādā gadījumā bailes balstās uz pašsaglabāšanās instinktu. Taču bailes rodas ne tikai sakarā ar dzīvības apdraudējumu. Bailes var izraisīt vientulība, atstumtība, nomāktība, zaudējuma priekšsajūta. Baiļu sekas ir nepārliecinātība, nervu saspringtība, velme bēgt, meklēt aizsardzību, glābšanos.

   Zinātne bailes iedala divās lielās grupās. Vienā grupā ietilpst parastās bailes. Tās ir īslaicīgas bailes, kuras neietekmē cilvēka vērtību orientāciju, cilvēka uzvedību, komunikāciju ar citiem.

   Otrā grupā ietilpst patoloģiskās (hroniskās) bailes, izraisot šausmas, emocionālo šoku, kā arī zūd apziņas kontrole, degradējas starppersonālā komunikācija.

   Pašsaglabāšanās instinkta izraisīto baiļu rezultāts var būt panika. Panika ir neparedzētas situācijas, ārkārtēja notikuma izraisīts psihisks stāvoklis. Tam ir raksturīgas nepārvaramas bailes (paniskās bailes), nespēja saprātīgi lemt un mērķtiecīgi rīkoties. Panikai ir sociāls vēriens. Paniskas bailes var pārņemt sabiedrības masas, kā tas izpaužas “kovida” pandēmijas laikā. Par paniku liecina daudzu cilvēku nesaprātīgā rīcība. Panikai piemīt sociālais sajukums.

   Emocijas ir cilvēka līdzeklis iedarboties pašam uz sevi. Tāda atziņa ir sen pazīstama. Tādējādi arī bailes kā emocija cilvēkam var būt līdzeklis iedarboties pašam uz sevi. Šo procesu var dēvēt par baiļu profilaksi – savlaicīgu aizsardzības pasākumu veikšanu. Profilaktiski pasākumi ir atkarīgi no diviem faktoriem – cilvēka informētības un cilvēka intelekta. Abi faktori var regulēt baiļu iedabu. Tas ir labi redzams “kovida” laikā.

   Tā, piemēram, “kovida” laikā baiļu iedabu ietekmē statistika par slimības apjomu. Tiek acīmredzot pamatoti uzskatīts, ka “kovida” laikā nemitīgas bailes uzkurina apzināti falsificēta statistika. “Kovida” statistiskie dati netiek salīdzināti ar iepriekšējo epidēmiju/pandēmiju statistiskajiem datiem. Vārdu sakot, baiļu būtisks avots ir cilvēka neinformētība. Ja cilvēks būtu patiesi informēts, tad viņa baiļu iedaba būtu mērenāka - nebūtu paniskās bailes.

   Cilvēka intelekts ir iesaiņots instinktos. Cilvēka vispārīgās prāta spējas, prāts un sapratne atrodas instinktu varā. Tas ir nenoliedzams. Vienīgi nākas kritiski izturēties pret intelektuālismu – domāšanas, prāta atziņu, teorētisku domu pārsvaru pār jūtām un emocijām. Respektīvi, ir iespējams prāta pārsvars pār tādu emociju kā bailes. Šo pārsvaru nodrošina prāta attīstības līmenis. Vārdu sakot, jo augstāk attīstīts prāts (intelekts), jo rezultatīvāka ir baiļu profilakse. Kā jau tika minēts, vienīgi idiots nebaidās. Gudrs cilvēks baidās, jo viņš ļoti labi izprot, no kā ir jābaidās un no kā nav jābaidās.