Uzraudzības kapitālisms

 

 

Rietumu postcivilizācijā var rasties postkapitālisms. Tāda iespēja pastāv. Taču pastāv arī cita iespēja. Rietumu postcivilizācijā var izveidoties kapitālisma jauna forma – uzraudzības kapitālisms. Kapitālisma dažādas modifikācijas jau bija pazīstamas civilizācijas periodā. Piemēram, civilizācijas periodā XX gadsimtā nācās tikties ar industriālo kapitālismu, postindustriālo jeb informatīvo kapitālismu un finansu kapitālismu, bet civilizācijas intensīva norieta periodā XX gadsimta nogalē vajadzēja pievērst uzmanību iracionālā kapitālisma klātbūtnei (skat. grām.: “Iracionālā kapitālisma gramatika”). Uzraudzības kapitālisms seko pēc iracionālā kapitālisma un ir tā produkts. Uzraudzības kapitālisma efektīvs ģenerētājs noteikti ir sabiedrības masu iracionālisms, nespējot ar skaidru prātu pretoties uzraudzības diktatūrai. Uzraudzības kapitālisms ir iespējams, pateicoties sociuma masu piekrišanai. Sociuma masas atbalsta totālas kontroles ieviešanu. Sabiedrības masās nav uzraudzības ieviešanas bremzējoši filtri, un sabiedrība brīvprātīgi un pat ar entuziasmu savu likteni uztic politiskajai varai – tiem spēkiem, kuri vēlas kontrolēt cilvēku uzvedību, darbību un komunikāciju. Par uzraudzības kapitālisma eventuālo potenciālu spilgti liecina cilvēces vēsturē agrāk nesastapta dīvaina sociālā stratifikācija pandēmijas laikā 2020.gada sākumā. Epidēmiskā slimība “Covid-19” veicināja sabiedrības dalījumu krasi nošķirtās un lielā mērā antagonistiskās daļās – “cilvēki ar masku” un “cilvēki bez maskas”. Vēl var teikt – “antipandēmisti” un “pandēmisti”. Starp abām daļām eksistē agresīva nesamierināma pretišķība. “Cilvēki ar masku” jeb “pandēmisti” pilnā mērā akceptē uzraudzības diktatūru. Viņi atbalsta varas rīcību pandēmijas apstākļos, un viņi piekrīt stingras kontroles turpinājumam pēc pandēmijas. Tātad viņus nebaida cilvēka tiesību neievērošana, valsts konstitūcijas ignorēšana, individuālās brīvības zaudēšana un iespēja drīzā nākotnē iegūt čipota biorobota statusu vakcinācijas rezultātā. Viņus nebaida jau sastopamais līmenis iedzīvotāju masu kontrolē, izmantojot QR kodu, kā arī rūgti pazīstamais farmaceitiskais imperālisms, kad vakcinācija kalpo sterilizācijai, planētas depopulācijai. Rietumos ir plaša literatūra par Rietumu medicīnas koloniālismu Āfrikā, kas jau sen ir kļuvusi dažādu eksperimentu platforma. “Cilvēki ar masku” neko nevēlas zināt par globālo medicīnisko inkvizīciju, kura ir aktivizējusies “Covid-19” mēnešos un brāļojas ar uzraudzības dažādiem administratīvajiem, digitālajiem mehānismiem, instrumentiem, formātiem. Pēc II Pasaules kara radās cilvēces planetārā dzīves režīma savdabīga starptautiskā superaģentūra (Romas klubs, Bilderbergas klubs u.tml.), kas atklāti pievērsās, piemēram, pārtikas normēšanai valstīm, kuras pašas nespēj kontrolēt iedzīvotāju skaitu. Superaģentūra jau Romas kluba pirmajā ziņojumā prognozēja optimālu planētas iedzīvotāju skaitu un neslēpa nepieciešamību mākslīgi iejaukties demogrāfiskajos procesos. “Cilvēkiem ar masku”, domājams, neko neizsaka zinātniskajā fantastikā attēloto parādību reālā īstenošanās mūsdienās. Jau pirms daudziem gadiem zinātniskās fantastikas vienā romānā ir atspoguļota “Lielā Operācija” – psihosomātiska procedūra, smadzenēs likvidējot “fantāzijas centru”. Romānā ir “Vienotā Valsts”, kuras pilsoņi ir bioroboti un kuri var darīt tikai to, ko viņiem atļauj darīt (tajā skaitā “seksuālajā stundā”). “Cilvēkus ar masku” acīmredzot nesatrauc kompānijas “Neuralink” solījums vistuvākajā laikā ievietot čipu smadzenēs, lai palielinātu cilvēka kognitīvās spējas, perspektīvā smadzenes varētu savienot ar mašīnu un nodrošināt simbiozi starp cilvēku un māklīgo intelektu. Iespējams, daudzi netic vakcinācijai-čipizēšanai kā paņēmienam visaptverošai cilvēces kontrolēšanai. Tas esot nereāli! Jā, šodien tas patiešām vēl ir nereāli mātēm un tēviem, viņu meitām un dēliem, bet tā var būt mazbērnu realitāte. Vakcinācija-čipizēšana noteikti uzskatāma par Rietumu postcivilizācijas elementu.