Pandēmijas konteksts

 

   Pandēmijai ir planetārs mērogs. Pandēmijas konteksts arī ir planetāra mēroga konteksts. Pandēmija ir vienota ar apstākļu, notikumu, faktu, tendenču kopumu. Tas ir jāņem vērā, lai varētu saskatīt, saprast, novērtēt “COVID-19” infekcijas slimības izraisīto planetāro nelaimi, bet pats galvenais, lai izprastu pandēmijas izmantošanu kā transformatīvo notikumu cilvēces radikālai “pārlādēšanai” Davosas foruma saimnieka K.Švāba “The Great Reset” doktrīnas garā. Pandēmijas konteksts atklāj radikālās transformācijas motīvus un objektīvo pamatotību.

   Lieta ir tā, ka jau labu laiku pirms pandēmijas konstatēšanas 2020.gada 11.martā eksistēja t.s. pasaules globālo problēmu analītika. Rietumos tās starptautiskais organizatoriskais centrs kļuva 1968.gadā dibinātais Romas klubs, regulāri gatavojot analītiskos  ziņojumus par pasaules globālajām problēmām ekonomikā, demogrāfijā, ekoloģijā, biosfērā u.c. Pirmais ziņojums “Pieauguma robežas” (“Limits to Growth”) tika publicēts 1972.gadā.

   No XX gs. 70. gadiem pasaules globālo problēmu analītika koncentrējās jaunā starpdisciplinārajā zinātniskajā virzienā. To nosauca par globālistiku. Pirmajā laikā globālistikas adeptu uzmanības centrā bija dažādu problēmu sekas. Tika apskatīta globalizācijas procesu ietekme uz cilvēces nākotnes perspektīvām. Pret globalizāciju, kura uz Zemes intensīvi sākās XX gs. otrajā pusē, zinātnieki izturējās kā pret dabisku un likumsakarīgu vēsturisko procesu, radot planetāras struktūras, sakarus, attiecības sabiedrības dzīves dažādās sfērās. Fundamentāla, totāla, daudzpusīga globalizācija uz Zemes sākās, kad ekonomika un politika kļuva planetāri globālas parādības, strauji globalizējot Homo sapiens eksistences visus aspektus.

   Par globalizāciju un globālistiku kā zinātnisko darbību bija liela interese ne tikai akadēmiskajās aprindās, bet arī masu sabiedrībā. Globalizācijas tematika tika plaši atspoguļota masu komunikācijā. Savukārt universitātēs tika atvērtas globālistikas katedras, gatavotas publikācijas, lasīti lekciju kursi. Pasaules sabiedriskajā apziņā globālistika asociējās kā progresīvs intelektuālais un kognitīvais sasniegums cilvēka un sabiedrības izziņā. Tika progresīvi apliecināts holisms zinātniskajās studijās. Secinājumi par parādībām tika izdarīti kā par vienotiem veselumiem. Zinātniskajā literatūrā sāka lietot jēdzienu “triosfēra”. Ar to raksturoja cilvēka vienotību ar “sociosfēru”, “biosfēru” un  “ģeosfēru”.

   Interese par globālistiku pieplaka pēc sociālisma sistēmas sabrukuma Rietumu civilizācijā XX gs. 90. gadu sākumā. Tas bija saprotami, jo būtiski mainījās dzīves kārtība uz Zemes. Divpolārās (kapitālisma un sociālisma) pasaules kārtības vietā radās vienpolārā pasaules kārtība, kas kļuva nopietns zinātniskās, publicistiskās izziņas un masu sabiedriskās domas priekšmets. Bija nepieciešams izprast, kas turpmāk gaida pasaules sabiedrību un kāda reālā loma būs ASV, kura pēc PSRS un sociālisma sistēmas sagraušanas sāka sevi sludināt kā planētas valdnieci – vienpolārās pasaules hegemonu. Amerikāņu politiskā elite un tās apkalpojošie eksperti, publicisti, žurnālisti ASV jaunā statusa attaisnošanā, eifēmiskā leksiskajā noformēšanā un ideoloģiskajā propagandā sāka plaši lietot globalizācijas jēdzienu. Ar globalizāciju saprata pasaules tautu un valstu pienākumu apvienoties ap ASV, jo tā uzņemas rūpes par visu cilvēci – globalizācijas kopumu.

   Pasaules sabiedrības reakcija nebūt nebija atbalstoša. Globalizācijas jēdziens amerikāņu gaumē ieguva politiskās un ideoloģiskās manipulācijas reputāciju. Radās leksiskais atvasinājums “globālisms”. Ar to sarkastiski apzīmēja un joprojām apzīmē politisko un ideoloģisko koncepciju analoģiski tādiem jēdzieniem kā “liberālisms”, “sociālisms”, “konservatīvisms” u.c. Bija radies vēl viens “..isms”.

  XXI gs. aktivizējās globālisma prozelīti ne tikai ASV, bet arī citās Rietumu zemēs. Par globālisma prozelītiem ieteicams saukt cilvēku slāni Rietumu sociumā, kuru tradicionāli dēvē par naudas saimniekiem, Davosas eliti, bilderbergiešiem, komiteju 300, globālo eliti, pasaules valdniekiem. Sastopami vēl citi apzīmējumi ļoti bagātu un politiski ietekmīgu indivīdu terminoloģiskajā identificēšanā. Tie ir indivīdi, kuri kaismīgi vēlas rūpēties par visas cilvēces likteni un kuru ambīciju centrā ir cilvēces pārvaldīšanas mānija. Viņu vidū ir aristokrāti, baņķieri, transnacionālo korporāciju topmenedžeri, politiķi, kā arī atsevišķi intelektuāļi, kuri konceptuāli izklāsta un pamato cilvēces pārvaldīšanas projektus. XXI gs. minētais slānis sāka izmantot globālisma koncepciju. Par globālismu tiek maskējoši dēvēta vienpolārās pasaules kārtības nodibināšana, kad planētu pārvalda ASV, “zelta miljards” un planētas pārvaldīšanas ideālākais formāts ir pasaules valdība. Globālisma koncepcijas atbalstītāji faktiski ir pievērsušies jaunam filosofiskajam, sociālajam, politiskajam, ideoloģiskajam virzienam, nostiprinot jaunu jēdzienu “globālisms”. Tādējādi pret globālisma koncepcijas atbalstītājiem nākas izturēties kā pret prozelītiem. Tā dēvē cilvēkus, kuri pievēršas kaut kam idejiski jaunam un kļūst idejiski jaunā patrioti. Naudas saimnieki, Davosas elite, globālā elite reāli ir pārveidojusies globālisma prozelītos.

   XX gs. 90. gadu un XXI gs. sākuma plašās diskusijas par pasaules kārtību manāmi atsaucās uz akadēmisko globālistiku. Universitāšu globālistika sāka pastiprināti noskaidrot globālo problēmu cēloņus. Globālo problēmu seku analīzes vietā stājās globālo problēmu cēloņu analīze. Tam aktīvi pievērsās arī globālisma prozelītu eksperti, formulējot galvenos cēloņus, kas liek radikāli pārkārtot dzīvi uz planētas.   

   Globālisma prozelītu aprindās ideju ģenerētājas reputācija ir lēdijai Lynn Forester de Rothschild. Viņas trešais vīrs ir Rotšildu dinastijas ietekmīgākais pārstāvis sers Evelyn Robert de Rothschild. Lēdija ir formulējusi to, ko vēlas panākt globālisma prozelīti. Viņi vēlas panākt ne vairāk un arī ne mazāk kā kapitālisma radikālu pārveidošanu. No XX gs. 80.gadiem dominējošais finansu kapitālisms esot sevi izsmēlis. Tāpēc ir nepieciešams veidot jaunu kapitālisma vēsturisko modifikāciju. Tai nosaukumu ir izdomājusi lēdija Lynn Forester de Rothschild. Kapitālisma jaunās modifikācijas nosaukums ir “inkluzīvais kapitālisms” (proti, ietverošais, iekļaujošais kapitālisms). XXI gs. sākumā globālisma prozelīti sociuma radikālas pārkārtošanas mērķus sāka konceptuāli apvienot vienā modelī – inkluzīvā kapitālisma modelī. Tā iemiesošana dzīvē kļuva globālisma prozelītu misija.

   Jēdzienu “inkluzīvais kapitālisms” lieto arī Davosas foruma tēvs un “The Great Reset” fanāts K.Švābs. Taču viņš to neizdomāja. Kā jau minēju, jēdzienu “inkluzīvais kapitālisms” izdomāja lēdija Lynn Forester de Rothschild. Viņa ieņem augstus amatus Rotšildu dinastijas biznesā un acīmredzot ir apsēsta ar cilvēces glābšanas ideju. Sastopama informācija, ka viņa pirmo reizi modīgo jēdzienu lietoja 2014.gada sākumā. Viņa togad maijā Londonā organizēja konferenci. Tajā piedalījās tādas prominentas personas kā princis Čarlzs, Bils Klintons, pasaules finansu guru Kristīne Lagarda. Konferencē globālajai elitei pietuvinātā Kristīne Lagarda no tribīnes patētiski uzsvēra, ka jēdzienu “inkluzīvais kapitālisms” ir nesen izdomājusi lēdija Lynn Forester de Rothschild.

   Lēdija ir nesavtīga un dāsna kundze. Viņa jēdziena “inkluzīvais kapitālisms” autortiesības ir uzdāvinājusi Romas pāvestam Franciskam. Tas publiski notika 2020.gada decembrī. Lēdija 2018.gadā bija izveidojusi starptautisku nekomerciālu organizāciju “Coalition for Inclusive Capitalism” (CIC). Ar šo organizāciju interesenti var smalkāk iepazīties tās saitā (https://www.epic-value.com/). 2020.gada 14.decembrī Ņujorkā CIC noslēdza līgumu ar Vatikānu, izveidojot “The Council for Inclusive Capitalism with The Vatican”(CICV; https://www.inclusivecapitalism.com/). Līguma noslēgšanas svinīgajā ceremonijā lēdija apliecināja savu lielo gandarījumu par iespēju atbalstīt Romas pāvesta Franciska iniciatīvu veidot inkluzīvo kapitālismu. Ieskatu par globālisma prozeolītiem un viņiem pietuvinātajām personām  var iegūt tik tikko minēto organizāciju saitos. Tajos ir nosauktas attiecīgās organizācijas padomes locekļi un atbalstītāji (firmas, firmu vadītāji).

   Globālisma prozelītu eksperti visjaunākajās publikācijās (2018.-2020.g.) ļoti strikti nosoda ne tikai kapitālismu, finansu spekulācijas, ļaužu masu materiālistisko orientāciju un patērēšanas māniju. Eksperti nosodoši izsakās plašāk. Viņi raksta par pasaules apdraudētību, degradēšanos, autoritārisma un fundamentālisma progresēšanu. Pasaulē ir sociālā, politiskā, garīgās kultūras krīze, kā arī morāles, demokrātijas, ideoloģijas krīze. Tā visa cēlonis ir XX gs. 80.gados aizsāktās finansu spekulācijas. Pēc 2008.-2009.gada finansu krīzes baņķieri netika sodīti. Viņi nenonāca cietumā, bet kļuva vēl nekaunīgāki. 98% finansu operācijas joprojām ir spekulatīvas, bet beznodokļu zonās ir noslēpti apmēram 32 triljoni dolāru.

   Ekspertu ieskatā cilvēci var glābt vienīgi jauns pasaules uzskats, alternatīva ekonomika, jauna apgaismība, holisms un sinerģētika pasaules interpretācijā. Cilvēkiem ir jāatbrīvojas no reduktīvas (vienkāršojošas) domāšanas un zināšanu fragmentācijas. Tikai tādā veidā mazināsies pasaules uzskata patoloģiskums. Piemēram, Ādama Smita un Čārlza Darvina mācības izkropļošana. Ā.Smits akcentēja tirgus, likumības un morāles vienotību. Viņa ieskatā tirgus attiecības nosaka tiesiskuma un tikumības fons, bet ekonomika ir atkarīga no juridiskajiem un morāli tikumiskajiem noteikumiem. Mūsdienu kapitālisms to īgnorē. Savukārt Č.Darvins neatzina eksistenciālās konkurences absolutizāciju. Viņš pārliecībā evolūcija nevar būt sekmīga bez konkurences ierobežošanas un vājāko aizsardzības.

   Globālisma prozelītu ekspertu un akadēmiskās globālistikas uzmanības centrā nevar nebūt “COVID-19” izraisītā epidemiloģiskā situācija uz Zemes. Pandēmijas analītika attiecas uz globālo problēmu klasifikācijas nosacītu grupu “Cilvēks un sabiedrība”. Šajā nosacītajā grupā runa ir par globālajām prolēmām demogrāfijā, izglītībā, sociālajā nevienlīdzībā, veselības aizsardzībā.

   “COVID-19” pandēmija loģiski vispirms un galvenokārt attiecas uz veselības aizsardzību. Uz Zemes veselības aizsardzība kā globāla problēma pirmo reizi radās spāņu gripas plosīšanās laikā 1918.-1920.gadā. Toreiz pasaules valstu valdības visu uzmanību koncentrēja cīņai ar masveidā nāvējošo infekciju. Uz planētas dzīvoja 1,85 miljardi. Saslima 550 miljoni. Mirušo skaits nav precīzi zināms; tas svārstās starp 17-100 miljoniem.

   Pret “COVID-19” pandēmiju globālisma prozelīti un viņiem paklausīgās pasaules valstu valdības izturas ne tikai kā pret veselības aizsardzības globālo problēmu. Globālisma prozelīti pandēmiju izmanto savās interesēs, lai izveidotu inkluzīvo kapitālismu. Globālisma prozelītiem pandēmija ir transformatīvs notikums.

   Globālo sociālo problēmu analītikā lieto jēdzienu “transformatīvs notikums”. Tas ir notikums, kas ir spējīgs radikāli pārveidot līdzšinējo stāvokli. Transformatīvs notikums vienmēr kaut ko pārveido, maina tā īpašības, raksturlielumu, telpiskās attiecības, sociālās attiecības utt. Tāds notikums noteikti ir “COVID-19” pandēmija ar tā medicīniski nepamatoto politiskās elites voluntāri uzspiesto graujošo specifiku – karantīnu, dīkstāvi, attālināto darbu, kad sabiedriskās apziņas racionalizācijas vietā garīgajos procesos prioritāte ir idiotismam, bezprātam, iracionalitātei, apātijai. “COVID-19” transformatīvā notikuma realizācijā viena no galvenajām lomām ir masu komunikācijas līdzekļiem, veicinot nāves bailes, paniku, histēriju, kā arī informatīvo nihilismu – dziļu neticību mediju publicētajai statistikai, sižetiem par vīrusa izcelsmi, naudas sadalīšanu pandēmijas seku likvidēšanai utt.

   Globālisma prozelīti par efektīvu transformatīvo notikumu sapņoja (arī to konkrēti modelēja) jau daudzus gadus pirms “COVID-19” pandēmijas. Viņu ekspertu analītiski apkopotā drūmā aina par pasaules degradāciju, finansu kapitālisma noziedzīgumu, cilvēku domāšanas un pasaules uzskata kroplībām, visdažādākā veida krīzēm  neapšaubāmi ir milzīgs stimuls pandēmiju izmantot kā “The Great Reset” placdarmu. Turklāt visvairāk ir apdraudēta Rietumu civilizācija – “zelta miljards”. Eiropeīdu rase izmirst un noveco. Citās rasēs ir nenormāla dzimstība. Tāpēc eksistē tāds fenomens kā “planetāri globālā migrācija”. Tās rezultātā Eiropā, ASV ieplūst citu rasu miljoni. Pandēmijas konteksts patiešām ir spējīgs attaisnot “COVID-19” infekcijas slimību izmantot kā transformatīvo notikumu. Uz Zemes ir nepieciešamas radikālas pārmaiņas. Tas ir objektīvs fakts.

   Viss būtu labi, ja nebūtu vēl viena globālā problēma – cilvēces uzticība globālisma prozelītiem. Uzticības trūkums arī ir objektīvs fakts. Globālisma prozelītu darbības populārākais vērtējums ir “dehumanizācija”.