Par jēdzienu “pūļa imunitāte”

 

 

   2021.gada 29.jūnijā “Dienā” tika ievietota skaista karikatūra par tēmu “Pavļuts un pūļa imunitāte”. Izteikums “pūļa imunitāte” medijos bija sastopams jau agrāk. Tas tika publiski kritizēts. Protams, bez rezultāta. Visticamākais, iedzimts patoloģiskais stulbums traucē nelietot jēdzienu "pūļa", kam normālās smadzenēs ir negatīva reputācija jau no antīkā laikmeta un varbūt vēl tālāka laikmeta.

   Iedzimtu patoloģisku stulbumu ir nācies izbaudīt gadu desmitiem (praktiski visu mūžu) zinātniskajā, pedagoģiskajā un izglītojoši publicistiskajā darbībā, konstatējot neiespējamību latviešu miljonam iemācīt pareizi lietot divus vārdus - "kultūra" un "nācija". Neko nelīdzēja arī “atgriešanās Eiropā”, kur, piemēram, jēdzienu “nācija” atšķirībā no Latvijas lieto pareizi. Pašlaik (2021.gadā) kultūras ministra krēslā dirnošā Tiņģeres lakstīgala nepārtraukti blādās par kaut kādu hibrīdu "kultūrnāciju", Rīgas svētais Staķis murgo par "kultūrbaznīcu", no "valstsgribas" nācijas tēva loģiski ir sagaidīt "kultūrgribu". Tāpēc nav nekāds brīnums par patoloģisko stulbeņu iemīļoto salikumu "pūļa imunitāte", savu dārgo tautu nozākājot par prastu pūli. Taču ir redzams, ka latviešu miljonam nav iebildumu pret tādu zākāšanos.

   Kad pirmo reizi sastapos ar negaidīto salikumu "pūļa imunitāte", nekavējoties paskatījos, kādus jēdzienus lieto citās zemēs dotajā jautājumā. Nevienā nelieto "pūlis". Lieto "kolektīvā imunitāte" un citus apzīmējumus bez vārda “pūlis”. Bet kāpēc pie mums stūrgalvīgi lieto?

   Iespējams, visu izšķir ne tikai stulbums, bet arī neizglītotība. Jaunie cilvēki un pusvecie cilvēki ar brīvvalsts vidējo postmoderno kompetenču un inkluzīvo izglītību, un izglītības biznesa trulības firmās pirktajiem augstākās izglītības papīriem pilnīgi nezina "pūļa" vēsturisko semantiku un šodienas semantiku, par ko nevar nezināt vēsturi, socioloģiju, sociālo psiholoģiju, kulturoloģiju, literatūras un mākslas vēsturi, filosofiju, ētiku un estētiku iepazinuši indivīdi. Izsmējīga attieksme pret "pūli" taču ir elementāra attieksme! Cita attieksme nemēdz būt ne tikai Rietumu civilizācijā.

   Elektroniskajā enciklopēdijā Wikipedia lasāms: "Herd immunity (also called herd effect, community immunity, population immunity, or mass immunity) is a form of indirect protection from infectious disease that can occur with some diseases when a sufficient percentage of a population has become immune to an infection, whether through vaccination or previous infections, thereby reducing the likelihood of infection for individuals who lack immunity."    

   Vārdnīcās lasāms: pūlis - crowd; herd - ļaužu pulks. Kurš pie mums ieviesa "pūlis"?

   Vēl no Wikipedia: "Коллекти́вный иммуните́т (также популяционный иммунитет, иммунитет населения) — понятие эпидемиологии, эффект сопротивления распространению инфекции в некоторой популяции, значительная часть членов которой имеет к данной инфекции личный иммунитет. Вследствие перекрытия (ослабления) каналов прямой передачи возбудителя от индивида к индивиду популяционный иммунитет косвенным образом защищает также уязвимых для возбудителя индивидов."

   Kurš pie mums ieviesa "pūlis"? Vai tas bija Pavļuts – latviešu politiskajā vēsturē visdebilākās “par-politikas” pietaisītājs? Jeb tas nebija viņš un tas bija kāds cits neaptēsts latvietis?