Kovidarheoloģijas panākumi (8)

 

§  Obligātajai vakcinācijai ir nelabas asociācijas. Obligātā vakcinācija ir stimulējusi apziņā savstarpēji saistīt antihumānos notikumus II Pasaules kara gados ar antihumānajiem notikumiem koronavīrusa pandēmijas laikā 2020.-2021.gadā. Tā tas ir starptautiskā mērogā. Obligātā vakcinācija tiek salīdzināta ar fašistu pieeju Vācijā XX gadsimta pirmajā pusē. Pat tiek izmantots Jozefa Mengeles vārds, atgādinot par viņa šausmīgajiem eksperimentiem ar koncentrācijas nometnēs ieslodzītajiem cilvēkiem. Koronavīrusa pandēmijas laikā valstu valdību uzspiestā obligātā vakcinācija ar klīniski nepārbaudītām vakcīnām esot tas pats, kas bija Mengeles darbība fašistiskajā Vācijā. Starptautiskajā mērogā populāri ir tādi apzīmējumi kā “vakcinācijas fašisms”, “nacisma politika”, “fašistiskie eksperimenti”, “mūsdienu mengeles”.

§  Drosmīgi speciālisti neslēpj pret “COVID-19” izmantoto vakcīnu neparastumu. Tās nav vakcīnas vēsturiski tradicionālajā izpratnē. Agrāk vakcīnai izmantoja nogalinātu dzīvu vīrusu vai baktēriju daļiņas, kuras ievadīja cilvēka organismā. Turpretī pret “COVID-19” cilvēka organismā ievada ģenētiskās inženierijas produktu, kas izraisa daudzas sintētiskās reakcijas. Piemēram, S-olbaltumvielas sintēzes reakciju organismā. Faktiski pašlaik pilnā mērā nav zināms, kas notiek cilvēka organismā pēc vakcinācijas.

§  Domājams, pandēmijas/parapandēmijas sakarā vistraģiskākā, visšausmīgākā, visbiedējošākā informācija ir par vakcinācijas kaitīgumu epidēmijas/pandēmijas uzliesmojuma periodā. Izrādās, vakcināciju nedrīkst veikt infekcijas slimības laikā. Tāds aizliegums esot epidemioloģijas likums. To saka militārās epidemioloģijas augsti kvalificēti speciālisti. Viņi, protams, ir viskompetentākie profesionāļi. Diemžēl viņi ir saistīti ar valsts noslēpumu neizpaušanu un tāpēc spiesti klusēt par daudz ko svarīgu. Taču epidemioloģija nav tikai militārās sfēras zinātniskais īpašums. Epidemioloģija ir medicīnas atklāta sastāvdaļa. Tātad epidemioloģijas likumus no sabiedrības apzināti slēpj medicīnas speciālisti. Nav ticams par viņu neinformētību epidemioloģijas pamatjautājumos.

§  Vakcinācijas kaitīgumu epidēmijas/pandēmijas laikā lielās līnijās nosaka sekojošie faktori. Katrai medicīniskajai procedūrai ir blakus efekti. Vakcinācija ir medicīniska procedūra, un tai ir blakus efekti – veselības sarežģījumi. Tos var iedalīt tūlītējos sarežģījumos un vēlākos sarežģījumos. Tūlītēji sarežģījumi var būt, piemēram, ādas sārtums potēšanas zonā, neliela temperatūra. Par to daudz nav jāuztraucas. Visbīstamākie ir vēlākie sarežģījumi. Tos nav iespējams prognozēt. Piemēram, bērnu onkoloģiskā saslimšana aizvadītajos 20 gados ir ievērojami pieaugusi. Tas ir noticis reizē ar bērnu obligātās vakcinācijas kalendara papildināšanos; jo lielāks vakcinācijas veidu apjoms, jo lielāks onkoloģiskās saslimšanas apjoms. Arī Latvijā ir plašs bērnu vakcinācijas kalendārs. Medicīnā zināms ir tas, ka vakcinācijas vēlākie sarežģījumi ir saistīti ar autoimūno slimību, cukura diabēta, bronhiālās astmas,  multiplās sklerozes saslimšanas pieaugumu. Bērnu saslimšana var notikt pēc mēnešiem un pat pēc gadiem. Vakcinācijas vēlāko sarežģījumu sākumu nevar paredzēt. Vakcinācija var atsaukties uz fertilitāti – organisma spēju radīt pēcnācējus. Tāpēc vakcīnas ir īpaši rūpīgi jāpārbauda. Saslimšana un nāve ir iespējama dažas dienas pēc jebkuras vakcinācijas. Tā tas ir sastopams arī koronavīrusa pandēmijas laikā. Tam ir noteikts izskaidrojums. Lieta ir tā, ka pacientam vakcinācijas ietekmē samazinās nespecifiskā rezistence (organisma spēja pretoties un organisma izturība pret nevēlamu vides, vielu, mikroorganismu iedarbību). Cilvēks var saslimt ar jebkuru slimību un tajā skaitā ar “COVID-19” pirms imunitātes izveidošanos. Tieši tāpēc nedrīkst veikt vakcināciju epidēmijas/pandēmijas uzliesmojuma periodā. Tas ir epidemioloģijas likums. Pēc vakcinācijas humorālā atbilde (tāds, kas saistīts ar organisma šķidrumiem)  veidojas divu mēnešu laikā. Humorālā atbilde ir antiķermeņi, kas ir tikai daļa no imunizācijas atbildes pēc vakcinācijas. Vakcinācija samazina cilvēka imunitāti. Tāpēc vakcināciju kategoriski nedrīkst veikt epidēmijas/pandēmijas “uzplaukuma” periodā.

§  Internetā ir sastopams slavenu ārzemju ārstu novērojums par koronavīrusa apkarošanas vakcīnu komponentu koncentrēšanos sievietes un vīrieša dzimumorgānos. Tā ir afinitāte – vakcīnas komponentu radnieciska tieksme pēc placentas un spermatozoīda. Šī problēma ir jāpēta. Vakcīnu ražotāji to nedarīs. Pētījumus ir jāpasūta un jāfinansē valdībām. Taču valdības arī to nedarīs, jo tās cītīgi izpilda komandu visus pavalstniekus obligāti vakcinēt. Ja patiešām minētā afinitāte eksistē, tad ir jāpārtrauc vakcināciju, jo runa ir par cilvēku dzimstību.

§  Obligātā vakcinācija nav medicīniskā un veselības aizsardzības problēma, bet gan ir politiskā un cilvēku tiesību aizsardzības problēma. Faktiki tiek pastrādāts krimināls noziegums. Ārzemju un arī Latvijas publikācijās tiek atgādināts Nirnbergas kodeksu. Valstu valdības to ciniski pārkāpj, un tas jau ir krimināls noziegums. Saprotams, valstu valdības neatzīst Nirnbergas kodeksa saistību ar obligāto vakcināciju. Dažādus attaisnojošus argumentus izdomā varas sulaiņi žurnālisti, eksperti, politologi u.c.

§   Pandēmijas izkropļošana parapandēmijā liecina par absolūtā ļaunuma uzvaru. Globālisma prozelītu politiskā muskulatūra ir spēcīga, un tā nesastopas ne ar kādu pretestību pasaules valstu valdību līmenī. Protestē tikai vienkāršā tauta un tautas inteliģence.