Pandēmijas specifika

 

   Naivi ir pret pandēmiju “Covid-19” izturēties vienīgi kā pret specifisku veselības aizsardzības problēmu. Tik tikko nosauktajai pandēmijai ir noteiktas nemedicīniskās īpatnības. Pandēmijas specifika ir diezgan raiba, kaut gan galvenās specifiskās iezīmes var konstatēt diezgan viegli.  

   Neapšaubāmi, pirmkārt un galvenokārt pret pandēmiju “Covid-19” nākas izturēties kā pret grandiozu mizanscēnu – aktieru un rekvizītu izvietojumu izrādes laikā. Tik tikko nosauktā pandēmija pati par sevi ir viena liela planetāri visaptveroša spēle. Tajā uz skatuves ir visa cilvēce un visas valstis ar saviem nacionāli eksistenciālajiem rekvizītiem – pilsoņiem, valdību, politiku, ideoloģiju, ekonomiku, ģeopolitiskajām interesēm, reputācijas ambīcijām.

   Pandēmiju kā planetāri visaptverošu mizanscēnu izmanto konceptuālās varas pārstāvji – slēgtie transnacionālie subjekti (ikdienas valodā – pasaules valdnieki; turpmāk - STS). Globālo sociālo problēmu analītikā ir atjautīgi izprasta STS varas īstenošanas pamatforma. Šī pamatforma ir mizanscēna. Konceptuālās varas pārstāvji nekad paši nevalda. Valda vietējie politiskie spēki ar pašmājas elektorāta formāli piešķirto leģitimitāti. Konceptuālās varas pārstāvji savās interesēs netieši izmanto vietējo varu. Tiek konstruētas mizanscēnas, kurās liek darboties savlaicīgi savervētajai vietējai varai. Konceptuālās varas pārstāvji nav redzami uz skatuves. Uz skatuves ir tikai viņu aģentūra – prezidenti, premjeri. Taču viņi nedarbojas atbilstoši savas valsts interesēm. Viņi realizē STS politisko gribu. Šo procesu savā laikā poētiski precīzi izskaidroja Dostojevskis “Noziegumā un sodā”: aiz epidēmijas slēpjas “ar prātu un gribu apdāvināti gari”.

   Runa ir par koncepcijām un koncepciju varu. STS nemoca sevi ar sīkumiem. Viņu uzmanības centrā ir paradigmas, kas kardināli maina realitāti. Konceptuālās varas kabinetos tiek apspriestas planetārā mēroga pamatsistēmas. Tās tiek modelētas mizanscēnu veidā.

   Kā jau minēju, pandēmija “Covid-19” ir mizanscēna. Tās centrālais mērķis ir vienpolārās pasaules saglabāšana. Ne velti “pasaules valdnieku” ideoloģiskais rupors H.Kisindžers 2020.gada aprīlī rakstīja: “Mums ir jāsaglabā pasaules liberālās kārtības principi”. Pats par sevi saprotams, ka viņš nevarēja rakstīt patiesību: “Mums par katru cenu ir jāsaglabā vienpolārā pasaule ar ASV ieviesto kārtību”. Arī par cenu viņš nevarēja teikt patiesību, jo cena ir daudzu cilvēku dzīvības. Šajā ziņā tagadējā pandēmija ne ar ko specifiski neatšķiras no iepriekšējām STS realizētajām mizanscēnām. STS darbībai vienmēr ir bijusi raksturīga morālā patoloģija – nekautrēšanās ziedot cilvēku dzīvības.

   Katrai mizanscēnai tās centrālā mērķa sasniegšanai ir noteikts darbības plāns. Pandēmijas “Covid-19” darbības plāns ir izraisīt karu (sava veida III Pasaules karu) starp globālistiem un nacionālistiem, neoliberāļiem un patriotiem. Tas ir karš starp tiem, kuri vēlas dzīvot ar savu galvu un tiem, kuri ir ar mieru dzīvot ar ASV uzpotēto “globālo galvu”. Šajā karā vissīvākās kaujas ir starp visvarenākajiem pretiniekiem. ASV visvarenākie pretinieki ir Ķīna, Krievija, Irāna.

   Dažādi ir pielietotie bioloģiskie ieroči. Speciālisti izsakās par dažādu vīrusu izmantošanu pandēmijā “Covid-19”. Iespējams, tiek pielietoti bioetniskie un biorasu ieroči. Tie atšķirīgi iedarbojas uz atšķirīgiem etnosiem un atšķirīgām rasēm. Par tādu ieroču sintezēšanu Rietumos lepojās pirms vairākiem gadiem tāpat kā par tagadējās pandēmijas dominējošā vīrusa sintezēšanu lepojās jau 2015.gada novembrī zinātniski ļoti nopietnajā žurnālā “Nature”.

   Starp citu, militāristi neciena bioloģiskos ieročus, jo tie var nāvējoši uzbrukt arī to saimniekiem. Tagad militāristi nebaidās no pandēmijas. ASV armijas un NATO mācības “Defender-Europe 20” neatcēla.

   Pandēmijā “Covid-19” priekšplānā ir informatīvā agresija un agresija pret cilvēku – viņa identifikācijas informācijas okupēšana. Tās ir pandēmijas divas specifiskās iezīmes. Abām agresijām ir jāgrauj cilvēku gribasspēks, cilvēku vienotības alkas, jāiznīcina velme aizstāvēt savas tiesības un savas vērtības. Cilvēki tiek speciāli novirzīti pseidoindividuālisma un bezprāta gultnē. To veicina naftas cenas kritums, zelta cenas kritums, finanšu tirgus kritums, nacionālo valūtu devalvācija, vēstījumi par pandēmijas upuru miljoniem. Ikdienišķās apziņas līmenī nekam nav saprātīgs izskaidrojums. Mediji nevis sabiedrībai kaut ko izskaidro, bet gan vēl vairāk visu samudžina. Mediju auditorijas uztverē ir iestājies bezprāta laikmets ar bezprāta sakralizāciju. Tajā tautas paklausība nevar radikāli pārvērsties tautas nemieros un tautas masveida protestos. Bezprāts ir tik milzīgs, ka nekādi protesti pandēmijas uzkurinātās sociāli ekonomiskās traģēdijas apstākļos nav iespējami. Bezgodīgs totalitārisms gandrīz visās eiropeīdu zemēs jau ir dzīves realitāte. Ne velti tagad bieži atgādina Albēra Kamī vārdus “Vienīgais līdzeklis cīņai ar mēri ir godīgums“.

   Par cilvēka tiesību agresīvu ierobežošanu šaušalīgi liecina reliģisko pasākumu aizliegšana. Vēsture liecina par pretēju procesu. Epidēmijas laikā valdnieki un baznīctēvi aicina intensīvi kolektīvi lūgt Dievu. Dieva kolektīvas lūgšanas aicinājums ir epidēmijas pārvarēšanas ideoloģijas centrā. Reliģisko pasākumu aizliegšana liecina par "baltās" rases dziļo pagrimu un deģenerātu milzīgo varu. Tas ir spēks, kas nevar neko labu dot cilvēkiem, bet var vienīgi visu pārvērst “sirreālistiskā atmosfērā”, kā par pandēmiju “Covid-19” nebaidījās izteikties H.Kisindžers. Tas ir ķermenisko un materiālistisko instinktu diriģēts spēks dzīvnieciski primitīvai baudai un alkātībai. Herberts Markūze kādreiz rezumēja: “Instinktu apmierināšana nodrošina cilvēku kontroli”. Šajā gadījumā “globālo galvu” uzpotēšanu (valstu pakļaušanu ASV gribai), kā arī jauna tipa koncentrācijas nometnes uzbūvēšanu ne tikai “baltās” rases indivīdiem. H.Kisindžers viltīgi piebalso gudrajam tautietim H.Markūzem: “Vajadzību apmierināšanai dotajā momentā ir jāsaskan ar kopīgo globālo redzējumu un programmu”.