Pandēmijas demokrātija

 

   

Portālā “Delfi” 2020.gada 20.novembrī teikts: “Latvijā Covid-19 ierobežošanai noteiktie ierobežojumi nepārkāpj Satversmi, šodien diskusijā "Tēmturis - veselības drošība" uzsvēra Valsts prezidents, jurists Egils Levits. Prezidents uzsvēra, ka ieviestie noteikumi ierobežo cilvēka brīvību un pamattiesības, bet Satversmes 116.pants nosaka, ka cilvēku tiesības noteiktā laikā var tikt ierobežotas, lai aizsargātu citu cilvēku drošību un labklājību. "Līdz ar to izriet, ka pastāvošie ierobežojumi nepārkāpj Satversmi," teica Levits.”

   Nācijas tēvs atsaucas uz Satversmes 116.pantu. Tajā teikts sekojošais: “116. Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu.”

   Satversmes 116.pantā norādītajos pantos (96., 97., 98., 100., 102., 103., 106., 108.) ir teikts sekojošais:

   “96. Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.

     97. Ikvienam, kas likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu.

     98. Ikvienam ir tiesības brīvi izbraukt no Latvijas. Ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā. Latvijas pilsoni nevar izdot ārvalstīm, izņemot Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzētos gadījumus, ja ar izdošanu netiek pārkāptas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības. (23.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2004.)

    100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.

   102. Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.

   103. Valsts aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību.

   106. Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Piespiedu darbs ir aizliegts. Par piespiedu darbu netiek uzskatīta iesaistīšana katastrofu un to seku likvidēšanā un nodarbināšana saskaņā ar tiesas nolēmumu.

   108. Strādājošajiem ir tiesības uz koplīgumu, kā arī tiesības streikot. Valsts aizsargā arodbiedrību brīvību.”

  

   Valsts pienākums, protams, ir rūpēties par saviem pilsoņiem. Vienīgi aktuāls ir jautājums, kas ir nācijas tēva minētie “citi cilvēki”, par kuru “drošību un labklājību” rūpējas valsts pandēmijas laikā, ierobežojot Satversmē noteiktās brīvības, atsaucoties uz 116.pantu. Respektīvi, jautājums ir par to, vai tiek godīgi, taisnīgi, sociāli un politiski vienlīdzīgi, liberāli, demokrātiski izmantotas  Satversmes normas jeb Satversmes normas tiek izmantotas kādas sabiedrības daļas (valdošās kliķes, varas inteliģences, biznesa) savtīgās interesēs. Tik tikko minētais jautājums ir aktuāls un pamatots tāpēc, ka pandēmijas politiskais menedžments funkcionē bez zinātniskā pamatojuma un bez attiecīgo speciālistu izmantošanas, kā arī iespējams pierādīt pandēmijas statistisko datu falsifikācijas un mediju uzkurināto paniku, histēriju, sabiedrības kolektīvās nāves bailes. Tāpat obligāti ir jāņem vērā protesta masveidīgais raksturs pasaules sabiedrībā pret konstitucionālās brīvības ierobežošanu. Pasaules sabiedriskajā domā eksistē viedoklis par pandēmijas ļaunprātīgu izmantošanu. Tāpat būtisks fakts ir atsevišķu sabiedrības grupu materiālās labklājības ievērojamais pieaugums pandēmijas laikā. Konstatējami vēl citi konkrēti pierādāmi fakti par aizdomīgo pandēmijas rašanos, savlaicīgo plānošanu pirms pandēmijas izsludināšanas, pandēmijas 1.fāzes (2020-2025) projektu gatavošanu, pandēmijas dinamiku, sociāli politiskajiem mērķiem, bioloģisko ieroču sfēru, vakcinācijas nolūku utt.

   Latvijas Republikas Satversmē ir arī šāds pants: “95. Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam.” Satversmes 116.pants neparedz Satversmes 95.pantā noteikto cilvēka tiesību ierobežošanu, par ko lepni runā jurists nācijas tēvs. Un te, lūk, slēpjas pats galvenais pandēmijas demokrātijā! LR politiskās varas noteiktie ierobežojumi ir cilvēka pazemošana, pie tam vēl izmantojot cilvēka cieņu pazemojošus soda veidus. Satversme tiek pārkāpta! Nekādi nav pieņemama valsts prezidenta melošana!