Latvijā pandēmijas laikā Satversme tiek pārkāpta. Tiek pārkāpts 95. pants:
"Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga
vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst
pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam".
Diemžēl sabiedriskās
apziņas un sabiedriskās domas saturs pašlaik (2020.gada nogalē) ir tik
satraucošs, ka nākas jautāt: “Cik cilvēkiem Latvijā vēl ir interese par cilvēka
goda un cieņas saglabāšanu?”; “Cik daudz vēl ir tādu cilvēku, kuri izjūt un
atzīst viņu cieņas pazemošanu pandēmijas laikā?”.
Jau gandrīz divas paaudzes ilgā dzīve kriminālā
kapitālisma cilvēciski necienīgos apstākļos nevar labvēlīgi atsaukties uz
pašcieņu un uz prasību valsts iestādēm pret cilvēkiem izturēties līdztiesīgi,
bet nevis kā pret varas pielietošanas objektiem. Pašcieņa ir subjektīvi emocionāla
izpausme. Tai ir milzīga nozīme cilvēka esamībā. Pašcieņa ir cilvēka
socializācijas un pašrealizācijas fundaments. Pašcieņa būtiski atsaucas uz
cilvēka iecietību pret citiem cilvēkiem. Cilvēks bez pašcieņas ir iedomīgs, agresīvs,
neiecietīgs, slikts darbinieks, slikts kolektīva biedrs. Savukārt valsts
attieksme pret cilvēka cieņas saglabāšanu ir attiecīgās politiskās iekārtas
viens no galvenajiem rādītājiem.
Комментариев нет:
Отправить комментарий