пятница, 23 июля 2021 г.

Konflikts ar cilvēci

  

   

   Tiekamies ar jauna tipa konfliktu – konfliktu ar cilvēci. Līdz šim vēsturiski bija pazīstami divi konfliktu tipi – 1) konflikts ar cilvēku kā antropoloģisko realitāti un 2) konflikts ar tautu. Visjaunākajā laikā ir radies konflikts ar cilvēci. Bez tā šodienas dzīve nav iedomājama un praktiski iespējama. Konflikts ar cilvēci ir šodienas dzīves neatņemama sastāvdaļa. Tā pamatā ir konkrēta sociāli politiskā nostādne. Acīmredzot konflikts ar cilvēci saglabāsies arī nākotnē. Turklāt tas pilnveidosies un nostiprināsies.

   Konflikts ar cilvēku kā antropoloģisko realitāti ir pazīstams jau no senseniem laikiem. Par to rakstīja Platons dialogā “Fedons”. Tik tikko minētajam konfliktam ir īpašs apzīmējums – mizantropija (no gr. Misanthropia: misein [neieredzēt] + anthropos [cilvēks]). Ar šo jēdzienu apzīmē naidu pret cilvēkiem, cilvēknīšanu, vairīšanos no cilvēkiem. Par mizantropu sauc cilvēku, kas nīst citus cilvēkus un vairās no tiem.

   Medicīna pret mizantropiju izturas kā pret patoloģisku psihofizioloģisku izpausmi. Medicīnā ir pamatīgi izpētīta šī izpausme. Tiek nosaukti galvenie cēloņi – pesimisms, aizdomīgums, neuzticība, psihiskas novirzes. Platona dialogā “Fedons” Sokrāts akcentē uzticamības zudumu. Naids pret cilvēkiem ir radies pēc tam, kad ir sastapta kāda cita cilvēka neuzticamība, nodevība. Sokrāta ieskatā mizantropijas cēlonis ir uzticības zaudēšana.

   Mizantropija mēdz būt reliģiskā pozīcija un filosofiskā pozīcija. Sātanisma ideoloģijas kodols ir mizantropija. Sātans ir cilvēknīšanas, cietsirdības un agresīva cinisma iemiesojums. Savukārt filosofijā mizantropija ir individuālisma galējā forma. Ar to ir slaveni tādi filosofi kā Šopenhauers, Nīče. Bailes no cilvēka ļaunuma, naidīguma, agresivitātes var koncentrēties antropofobijā.

   Konflikts ar tautu ir morāli politiska, morāli sociāla izpausme. Tās pamatā ir kāda indivīda nebaidīšanās nostāties pret visu tautu. Tā iemesls ir attiecīgā indivīda stingra pārliecība par tautas nepareizu izturēšanos, masveidā atbalstot politiskās varas sliktus lēmumus, vairoties no patiesības par savu stāvokli, aklu pakļaušanos politiskā spēka spiedienam u.tml. Par konkrētiem piemēriem konfliktam ar tautu galvenokārt var uzzināt vēstures grāmatās, publicistikas darbos, autobiogrāfijās, memuāros, izcilu personību dzīves un darbības aprakstos. Tā tas, piemēram, ir Raiņa un Čaadajeva mantojumā. Abas izcilās personības nebaidījās nonākt konfliktā ar tautu. Rainis par to raksta dienasgrāmatā. Savukārt Čaadajevs savu morāli politisko, morāli sociālo pozīciju ir izskaidrojis vienā no filosofiskajām apcerēm. Viņš raksta: “Я не научился любить свою родину с закрытыми глазами, с преклоненной головой, с запертыми устами. Я нахожу, что человек может быть полезен своей стране только в том случае, если ясно видит ее; я думаю, что время слепых влюбленностей прошло... Я полагаю, что мы пришли после других для того,чтобы делать лучше их, чтобы не впадать в их ошибки, в их заблуждения и суеверия. Прекрасная вещь — любовь к отечеству, но есть еще нечто более прекрасное — это любовь к истине. Любовь к отечеству рождает героев, любовь к истине создает мудрецов, благодетелей человечества. Любовь к родине разделяет народы, питает национальную ненависть и подчас одевает землю в траур; любовь к истине распространяет свет знания, создает духовные наслаждения, приближает людей к Божеству. Не через родину, а через истину ведет путь на небо.”

   Vēsturiski pazīstamo abu konfliktu autori ir atsevišķi indivīdi. Viņi apliecina subjektīvi individuālistisku attieksmi pret cilvēkiem vai pret tautu. Abu konfliktu cēlonis ir personisks, privāts, saistīts ar attiecīgā indivīda psihi, uzskatiem, pasaules uztveri, politisko pārliecību. Pie tam abu konfliktu cēlonis var būt izteikts subjektīvisms – neobjektīva, vienpusīgu personisko ieskatu un interešu nosacīta attieksme. Katrā ziņā cēlonis vienmēr ir dzīves skaudrā realitāte. Ļoti svarīgi (no konflikta ar cilvēci viedokļa) ir tas, ka abos konfliktos ir individuālistiski risinājumi un subjektīva reakcija bez sociālās tendētības. Abu konfliktu autori neizvirza draudus cilvēkiem, sociumam. Viss notiek bez sociālpolitiskās ambīcijas un socializācijas apdraudējuma. Tiesa, konfliktā ar tautu var būt apzināta sociāli tendēta uzskatu demonstrācija ar ideoloģisku mērķi. Taču netiek paredzēti slikti novēlējumi un tajā skaitā negatīva izturēšanās pret cilvēku dzimstību. Nav sastopama velme ierobežot cilvēku dzimstību un pat iznīcināt liekos cilvēkus.

   Tik tikko minētais ir centrā konfliktam ar cilvēci. Tas ir atklāti draudošs konflikts, cilvēcei pārmetot pārāk lielo dzimstību, pārāk lielo skaitu uz planētas un nepārprotami aicinot samazināt planētas iedzīvotāju apjomu līdz vienam miljardam. Konflikts ar cilvēci sevī ietver letalitāti. Netiek slēpta nepieciešamība atbrīvoties no liekajiem cilvēkiem. Pats par sevi ir saprotams, ka to nevar praktiski izdarīt bez letalitātes.

   Ja abi vēsturiski pazīstamie konflikti ir subjektīvi individuālistiski, tad jaunais konflikts ar cilvēci ir objektīvi kolektīvs. Eksistē cilvēku grupa, ko saista kopīgi uzskati un kopīga rīcība savu uzskatu realizācijā, kā arī speciāli izveidotas organizatoriskās struktūras. No tām visietekmīgākais ir Romas klubs (dibināts 1968.g.) un Pasaules ekonomikas forums Davosā (dibināts 1971.g.). Šīs grupas pārliecībā tās uzskati, rīcība atbilst īstenībai un ir brīvi no subjektīvas attieksmes un aizspriedumiem.

   Grupai ir kolosālas sociālpolitiskās ambīcijas – pārvaldīt visu cilvēci pasaules valdības formā. Dominē mērķis ne tikai regulēt planētas iedzīvotāju skaitu, bet arī politiski pārvaldīt planētas iedzīvotājus ar vienu varas institūtu – pasaules valdību. Grupas uzskati, koncepti, taktiskie un stratēģiskie līdzekļi, cilvēces nākotnes modeļi tiek izklāstīti un apspriesti grāmatās, mediju publikācijās, dažādos pasākumos. Grupa neslēpj no pasaules sabiedrības savus filosofiskos, politiskos, ekonomiskos, morāli tikumiskos uzskatus. Grupai ir savi ideologi, eksperti, “influenceri”, publicisti, mediju žurnālisti. Grupa nekaunās par saviem uzskatiem, kuri vistiešākajā veidā ir antihumāni, liecina par dehumanizācijas politiku un neapvaldāmu gribu to praktiski realizēt cilvēces mērogā. Grupas kolektīvajā apzīmējumā lietoju jēdzienu “globālisma prozelīti”.* Viņu darbība ir konflikts ar cilvēci.

   Konflikts ar cilvēci pakāpeniski sākās jūdu un anglosakšu elitē XIX-XX gs. mijā. Tas strauji progresēja pēc II Pasaules kara un kulmināciju sasniedza “COVID-19” pandēmijas laikā, to izkropļojot kā parapandēmiju.

   Konflikts ar cilvēci straujus apgriezienus uzņēma Romas kluba pirmajā ziņojumā. Pirmo ziņojumu „Limits to Growth” sagatavoja 1970. gadā (grāmatā iznāca 1972.g.). Tā autori bija zinātnieku grupa. Tā brīdināja par cilvēces nākotnes ierobežotību un apdraudētību. To sekmē divi faktori: pārāk lielais iedzīvotāju skaits un dabas rezursu nepietiekamība. Var nepietikt dabas resursi pārāk lielajam planētas iedzīvotāju skaitam. Ziņojuma autori rekomendēja regulēt planētas dzimstības līmeni, nodrošināt nepieciešamās lauksaimniecības produkcijas ražošanu un dabas aizsardzību. Ziņojumā nosaukts optimālais planētas iedzīvotāju skaits – viens miljards. Pārējie ir lieki...

   Pasaules ekonomikas foruma sociāli politiskā nostādne ziedu laikus sasniedza “COVID-19” pandēmijas mēnešos. Pandēmija tika pasludināta par ļoti efektīvu transformatīvo notikumu pasaules kārtības radikālai izmainīšanai, paverot ceļu inkluzīvā kapitālisma celtniecībai. 2020.gada jūnijā iznāca foruma līdera Klausa Švāba (1938) grāmata “COVID-19: The Great Reset” (tai ir līdzautors).

   Grāmata uzskatāma par globālisma prozelītu sava veida konceptuālo doktrīnu konfliktā ar cilvēci. Pandēmijas uzspiestās veselības aizsardzības problemātikas vietā prioritāti ieguva “lielās pārlādēšanas” problemātika. Globālisma prozelīti aktīvi pievērsās inkluzīvā kapitālisma apspriešanai un propagandai. Pandēmija izvērtās parapandēmijā.

   Žaks Attalī (1943), viens no jaunā konflikta galvenajiem ideologiem, 1979.gadā izdeva grāmatu “Kanibālu ordenis: medicības dzīve un nāve” (“L'ordre cannibale: vie et mort de la médecine”). Tajā viņš iesaka ārstus nomainīt ar mašīnām. Ārsti nav spējīgi cilvēku pilnveidot tikpat progresīvi, cik progresīvi tiek pilnveidotas dažādas tehnoloģiskās iekārtas. Cilvēka progress manāmi atpaliek no ražošanas iekārtu progresa. Nepieciešama ir revolūcija cilvēka veidolā. Lai tas notiktu, medicīnu nākas pakļaut komercializācijai un industrializācijai. Tas veicinās veselo cilvēku pieaugumu, jo līdz šim medicīna nespēja to panākt. Sabiedrībā ir pārāk daudz neveselu cilvēku, un tas ir liels sabiedrības apgrūtinājums. No neveselajiem cilvēkiem nav nekāda labuma, taču veselajiem cilvēkiem nākas viņus uzturēt. Taču arī veselajiem cilvēkiem nav ilgi jādzīvo. Cilvēka mūža ilgumam ir jāsaskan ar cilvēka veselības stāvokli. Nav jēgas ilgi dzīvot novecojušiem un neveseliem cilvēkiem. Industriālā sabiedrībā labums ir tikai no veseliem cilvēkiem, jo nav jāatvēl līdzekļi medicīnai. Cilvēku veselības stāvokļa uzraudzība ir jāuztic mašīnām. Tas nekas, ka radīsies apslēpts totalitārisms. Bez ārēji neredzamas kontroles cilvēku veselības stāvokli nedrīkst atstāt. Cilvēku ārēji neredzama un patstāvīga kontrole ir nepieciešama sabiedrības labā. Informācija par miljoniem un miljardiem cilvēku jāglabā speciālās datu bāzēs. Par katru cilvēku ir jābūt atsevišķai informācijas kartei. Cilvēka labas veselības uzturēšanai ir jābalstās uz protezēšanu – slimo orgānu nomaiņu ar veselu orgānu. Tā, piemēram, slima sirds nav jāārstē, bet jānomaina ar veselu sirdi. Tā ir jāņem no donora vai mākslīgi jāizgatavo. Pret cilvēka orgāniem ir jāizturās tāpat kā pret jebkuru preci, kuru var savlaicīgi pasūtīt un nopirkt.

   Globālo sociālo problēmu daži analītiķi par konflikta ar cilvēci un tajā skaitā “lielās pārlādēšanas” (proti, parapandēmijas) iniciatoru un organizatoru uzskata Rokfellera fondu. Savas pastāvēšanas gados (dibināts 1913.g.) fonds konsekventi balstījās uz maltusismu – teoriju, kas sabiedrības plašu slāņu nabadzību izskaidro ar t.s. apbsolūtās pārapdzīvotības likumu; respektīvi, to, ka cilvēku iztikas līdzekļu nepieciešamais apjoms nepalielinās tik strauji kā iedzīvotāju skaits. Likuma mērķis ir brīdināt par nepieciešamību ierobežot dzimstību. Tā autors ir angļu ekonomists T.R. Maltuss (1766-1834).

   Deivids Rokfellers (1915-2017) droši ir uzskatāms par konflikta ar cilvēci vienu no galvenajiem ģenerātoriem – cilvēku, kas rada jaunas idejas, organizē jaunas institūcijas, ziedo visus spēkus un enerģiju savu uzskatu materializācijai. Viņš dibināja Romas klubu, no paša sākuma piedalījās Bilderbergas kluba (dibināts 1954.g.) sanāksmēs, bija kluba padomes loceklis. 1973.gadā viņš dibināja Trīspusējo komisiju. D.Rokfellers ir ticies ar daudzu valstu prezidentiem. PSRS laikā un pēc PSRS sagraušanas viņš tikās ar Hruščovu, Kosiginu, Gorbačovu, Jeļcinu, Lužkovu.

   Rokfellera fonda vēsture faktiski ir antihumānisma vēsture. No 1930.gada fonds finansēja Ķeizara Vilhelma institūtu Vācijā. Institūtā tika veikti antropoloģiski, eigēnikas, cilvēka iedzimtības pētījumi. Fonds turpināja finansēt pētījumus arī pēc tam, kad kļuva saprotami nacistu plāni iznīcināt ebrejus, čigānus, slāvus un citus nepilnvērtīgus etnosus. Pēc II Pasaules kara fonds finansiāli atbalstīja ģenētiski modificētu pārtikas produktu radīšanu, lai sagandētu cilvēku reproduktīvo funkciju. Rokfelleri kontrolē dažādu vakcīnu un ārstniecisko preperātu izgatavošanas farmaceitiskās firmas. Tas joprojām turpinās. Eksistē atmaskojošas publikācijas par Rokfellera fondu, kam pieder puse no ASV farmaceitiskās sfēras. “COVID-19” pandēmijas laikā Rokfellera fonds izrāda milzīgu aktivitāti, vēloties vakcinēt visu cilvēci.

   Reāls pamats ir Rokfellera fondu uzskatīt par “lielās pārlādēšanas” iniciatoru un organizatoru. 2010.gada maijā fonds sagatavoja ziņojumu “Scenarios for the Future of Technology and International Development. The Rockefeller Foundation, Global Business Network. May 2010”. Tajā ir apskatīta iedzīvotāju pandēmiskā panika, kā arī formulēta valstu valdību rīcība: “Pandēmijas laikā nacionālie līderi visā pasaulē palielina savas pilnvaras un rada visstingrākos noteikumus un ierobežojumus, sākot ar masku obligātu nēsāšanu un ķermeņa temperatūras pārbaudi pie tādu sabiedrisko vietu ieejas kā dzelzceļa stacijas un supermārketi. Pat pēc pandēmijas pilsoņu un viņu darbības autoritārā kontrole un uzraudzība paliek spēkā un tiek vēl vairāk pastiprināta”.

   Pēc desmit gadiem ziņojumā minētais pilnā mērā kļuva realitāte. Tas noteikti iedvesmo fondu. Pandēmijas laikā Rofellera fonds gandrīz katru mēnesi izplata jaunu ziņojumu. Tajos ir runa par totālas vakcinācijas nepieciešamību, klimatisko katastrofu un planētas ekonomikas dekarbonizāciju. Tā, piemēram, 2021.gada maijā tika publicēts ziņojums “One for All: An Action Plan for Financing Global Vaccination and Sustainable Growth”. Ziņojumu mērķis ir vairot paniku, piespiest visus vakcinēties. Rokfellera fonda ieskatā nepieciešams vakcinēt 80% no planētas iedzīvotājiem. Bagātās valstis un starptautiskās finansu organizācijas tiek aicinātas iepirkt vakcīnu nabadzīgajām valstīm.

   “Lielās pārlādēšanas” procesā enerģiski ir iesaistījies princis Čarlzs (1948). 2020.gada janvārī Pasaules ekonomikas foruma sammitā viņš bija uzmanības centrā. Princis runu veltīja klimata katastrofai. Viņa pārliecībā klimata katastrofa cilvēcei ir lielāks drauds nekā “COVID-19”. Savukārt 2020.gada jūnijā, kad visus prātus nodarbināja koronavīrus un tā izraisītā ekonomiskā krīze, princis Čarlzs foruma sammitā (on-line režīmā) pievērsās “lielajai pārlādēšanai” (The Great Reset) kā aktuālam globālam projektam. Jūtama prinča velme kļūt “lielās pārlādēšanas” projekta vadonim. 2021.gada janvārī viņš izvirzīja iniciatīvu ar nosaukumu “Zemes hartija” (Terra Carta). Tas ir pasākumu plāns līdz 2030.gadam stabilai attīstībai. Viņš aicina saziedot 10 miljardus dabas aizsardzībai. Skaistais iegansts faktiski ir centieni pārņemt savā kontrolē pasaules lielākās korporācijas, bankas.

   Princim Čarlzam ir konkurents. Tā ir Lynn Forester de Rothschild, Lady de Rothschild (1954). Viņa ir inkluzīvā kapitālisma fanāte. Lēdija ir formulējusi to, ko vēlas panākt globālisma prozelīti. Viņi vēlas panākt ne vairāk un arī ne mazāk kā kapitālisma radikālu pārveidošanu. No XX gs. 80.gadiem dominējošais finansu kapitālisms esot sevi izsmēlis. Tāpēc ir nepieciešams veidot jaunu kapitālisma vēsturisko modifikāciju. Tai nosaukumu ir izdomājusi lēdija Lynn Forester de Rothschild. Kapitālisma jaunās modifikācijas nosaukums ir “inkluzīvais kapitālisms” (proti, ietverošais, iekļaujošais kapitālisms). XXI gs. sākumā globālisma prozelīti sociuma radikālas pārkārtošanas mērķus sāka konceptuāli apvienot vienā modelī – inkluzīvā kapitālisma modelī. Tā iemiesošana dzīvē kļuva globālisma prozelītu misija. Jēdzienu “inkluzīvais kapitālisms” lieto arī Davosas foruma tēvs un “The Great Reset” fanāts K.Švābs. Taču viņš to neizdomāja. Jēdzienu “inkluzīvais kapitālisms” izdomāja lēdija Lynn Forester de Rothschild. Viņa ieņem augstus amatus Rotšildu dinastijas biznesā un acīmredzot ir apsēsta ar cilvēces glābšanas ideju. Sastopama informācija, ka viņa pirmo reizi modīgo jēdzienu lietoja 2014.gada sākumā. Viņa togad maijā Londonā organizēja konferenci. Tajā piedalījās tādas prominentas personas kā princis Čarlzs, Bils Klintons, pasaules finansu guru Kristīne Lagarda. Konferencē globālajai elitei pietuvinātā Kristīne Lagarda no tribīnes patētiski uzsvēra, ka jēdzienu “inkluzīvais kapitālisms” ir nesen izdomājusi lēdija Lynn Forester de Rothschild. Lēdija ir nesavtīga un dāsna kundze. Viņa jēdziena “inkluzīvais kapitālisms” autortiesības ir uzdāvinājusi Romas pāvestam Franciskam. Tas publiski notika 2020.gada decembrī. Lēdija 2018.gadā bija izveidojusi starptautisku nekomerciālu organizāciju “Coalition for Inclusive Capitalism”(CIC). 2020.gada 14.decembrī Ņujorkā CIC noslēdza līgumu ar Vatikānu, izveidojot “The Council for Inclusive Capitalism with The Vatican”(CICV). Līguma noslēgšanas svinīgajā ceremonijā lēdija apliecināja savu lielo gandarījumu par iespēju atbalstīt Romas pāvesta Franciska iniciatīvu veidot inkluzīvo kapitālismu. Lēdija konfliktā ar cilvēci bija veiksmīgi iesaistījusi Romas pāvestu. Viņš kļuva konflikta vadonis.

 

 

*Par globālisma prozelītiem, viņu grupas perosnālsastāvu un rīcību skat. blogā “Pandēmijas paraloģistika”: https://paralogistika.blogspot.com/. Savukārt par konflikta ar cilvēci atbalsošanos Latvijā skat. blogā “Udo Ulberga akadēmija”: https://udoulbergaakademija.blogspot.com/.     

Комментариев нет:

Отправить комментарий

Blogs slēgts

 2021.gada 16.oktobrī slēdzu blogu. Tā teksti tiks izmantoti grāmatā "Pandēmijas paraloģistika", kuru publicēs manā mājas lapā &qu...